Skaitļi un fakti: Lauku reģionos iedzīvotāju skaits turpina sarukt

Mūsdienu ekonomiskā attīstība, kurā arvien lielāku lomu ieņem pakalpojumu industrija, diktē izmaiņas arī Eiropas reģionos – lielās pilsētas piesaista arvien vairāk darbaspēka un ekonomisko aktivitāšu, bet lauku reģioni kļūst tukšāki. Tieši jautājums, kā turpmāk ilgtspējīgi attīstīties lauku teritorijām, ir daudzu Eiropas valstu dienaskārtībā. Pagaidām gan aina nav iepriecinoša – lauku reģionos samazinās iedzīvotāju skaits, turklāt pārsvarā aizbrauc cilvēki darbspējīgā vecumā.

ĪSUMĀ:

  • Pētījums: ES laukos iedzīvotāju skaits sarūk demogrāfijas un ekonomikas dēļ.
  • Līdz 2050. gadam Eiropas pilsētu iedzīvotāju skaits varētu augt par 24,1 miljonu.
  • Lauku iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam varētu samazināties par 7,9 miljoniem.
  • Līdzīgas tendences arī Latvijā – uz Rīgu un Pierīgu pārceļas vairāk.
  • Vairāk Latvijas iedzīvotāju ir aizbraukuši uz ārzemēm, bet arī uz pilsētām.
  • Iespējams, iedzīvotāju piesaisti laukiem var veicināt Covid-19 pandēmija.

 

Eiropas Savienības teritoriālās sadarbības grupa ESPON pētījumā par Eiropas lauku reģioniem norāda, ka pašlaik lauku reģionos dzīvo 28% Eiropas iedzīvotāju un pēdējās desmitgadēs to skaita sarukums ir kļuvis par pastāvīgu tendenci. Tādēļ par vienu no galvenajiem Eiropas politikas izaicinājumiem kļūst ne tikai tas, kā tikt galā ar sliktajām tendencēm demogrāfijā kopumā, bet arī tas, kā šo problēmu sabalansēt reģionāli.

Iedzīvotāji dodas prom

ESPON pētījumā turklāt uzsvērts, ka lauku reģionos savijas kopā demogrāfiskās tendences, kuras ir problēma jau valsts mērogā, ar ekonomiskajiem iemesliem.

Pamatā tas ir saistīts ar darba iespējām.

Lauksaimniecībā, lopkopībā un mežsaimniecībā ienākot jaunām tehnoloģijām, ir nepieciešams mazāks darbaroku skaits nekā kādreiz. Tādēļ lauku reģionos, kur tās ir svarīgas tautsaimniecības nozares, tīri objektīvi ir vajadzīgs mazāks skaits darbinieku.

Skaitļi un fakti: Lauku reģionos iedzīvotāju skaits turpina saruktInguna Ukenābele
Rūkot iedzīvotāju skaitam, samazinās ekonomiskais pamats arī cita veida pakalpojumiem un attiecīgi pieprasījums pēc citu profesiju pārstāvjiem. Savukārt pretējas tendences vērojamas lielajās pilsētās, kur ir pieejams gan darbs, gan labākas iespējas nopelnīt.

ESPON norāda, ka laikā no 1961. līdz 2017. gadam Eiropas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 24%, bet lauku reģionos tas ir palicis praktiski nemanīgs.

Turklāt Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā un Ungārijā laikā no 2001. gada iedzīvotāju skaits ir sarucis vairāk nekā 80% lauku reģionu, un šajā ziņā esam pirmajās vietās Eiropā.

Sekas šai iedzīvotāju migrācijai ir jūtamas kā nevienmērīgs pakalpojumu pieprasījums un piedāvājums valsts teritorijā, kas rada problēmas gan publiskā, gan privātā sektora darbā, kā arī atšķirīgu dzīves kvalitāti dažādos reģionos.

Savukārt problēmas ar pakalpojumu pieejamību noteiktos reģionos vēl vairāk stimulē iedzīvotāju pārcelšanos uz dzīvi citur.

Visa šī rezultātā lauku reģionos iezīmējas vēl viena tendence – iedzīvotāju novecošanās.

Pārsvarā uz jaunu dzīvesvietu pārceļas jaunieši un cilvēki darbspējīgā vecumā, bet paliek vecāka gadagājuma iedzīvotāji, kuriem ir grūtāk atrast jaunu darbu citur vai nav vēlēšanās pamest iekopto saimniecību. ESPON pētījumā minēts, ka lielākā daļa no Eiropas reģioniem, kuros bija izteikts vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars, ir tieši lauku reģioni.

Kardinālas izmaiņas netiek solītas arī nākotnē. Līdz 2050. gadam Eiropas pilsētu iedzīvotāju skaits varētu augt par 24,1 miljonu iedzīvotāju, bet lauku reģionu iedzīvotāju skaits varētu samazināties par 7,9 miljoniem, liecina ESPON pētījumā iekļautās prognozes.

Latvijā līdzīgi

Arī Latvijas statistika liecina par tām pašām tendencēm, kuras redzamas Eiropā kopumā. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot 2000. ar 2019. gadu, Rīgā no pārējās Latvijas ir ieradušies par 20,3 tūkstošiem iedzīvotāju vairāk nekā pārcēlušies uz citu vietu Latvijā, bet Pierīgas reģionā – par 41,2 tūkstošiem vairāk. Visvairāk iedzīvotāju iekšējās migrācijas rezultātā zaudējusi Vidzeme – 17,9 tūkstošus.

Turpat vien ir Latgale ar 17,8 tūkstošiem. Kurzeme iekšējās migrācijas dēļ ir zaudējusi 14,5 tūkstošus, bet Zemgale – 11,3 tūkstošus iedzīvotāju. Lauvas tiesa ir pārcēlušies tieši uz Rīgu un Pierīgu.

Vienlaikus redzams, ka lauku reģionos esošo novadu iedzīvotājus piesaista ne tikai Rīga. Ja blakus ir kāda lielāka pilsēta, daudzi pārceļas arī uz turieni.

Tā no Ventspils novada daudzi iedzīvotāju ir pārcēlušies uz Ventspili, no Salas novada – uz Jēkabpili, no Beverīnas un Burtnieku novada – uz Valmieru, no Daugavpils novada – uz Daugavpili un tamlīdzīgi.

Tāpat jāatceras, ka Latvijā valda ne tikai iekšējā migrācija.

Daudz vairāk Latvijas iedzīvotāju ir emigrējuši, taču arī jaunajās mītnes zemēs – daudz biežāk uz pilsētām, nevis lauku reģioniem.

 

 

„Migrācija ir dabīga. Neviens vecāks nevēlētos atturēt savus bērnus no konkurētspējīgas izglītības, darba pieredzes un veiksmīgas karjeras pilsētā vai ārvalstīs. Jautājums ir – kā radīt jauniešiem, ģimenēm un ikvienam pievilcīgu darba un dzīves vidi lauku teritorijās? Ne visi ilgojas gozēties metropoļu spožajās gaismās, tomēr iespēju strādāt cienīgu un labi apmaksātu darbu ar iespēju nodrošināt ģimeni un iegūt izglītību, saņemt medicīnas pakalpojumus, baudīt sporta un kultūras pasākumus, rast kvalitatīvu mājokli un neraizēties par mūsdienīgas infrastruktūras nodrošinājumu – tās ir pamatlietas, kas ir būtiskas, lai lauki konkurētu ar pilsētām migrācijas galapunktā,” atzīst Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka pētījumā par migrāciju Latvijas laukos.

Lai cik tas neskanētu dīvaini, bet, iespējams, iedzīvotāju piesaistē pluss lauku reģioniem var izrādīties Covid-19 pandēmija.

Tās laikā daudz plašāk nekā iepriekš sākās attālinātā darba iespēju izmantošana, un praksē pierādījās, ka daudzu profesiju pārstāvjiem katru dienu nebūt nav fiziski jādodas uz darba vietu, lai labi paveiktu savus pienākumus.

Tas savukārt nozīmē, ka virknes profesiju pārstāvji var turpināt „strādāt pilsētā”, bet dzīvot laukos, kas savukārt var piedāvāt tīrāku vidi un mierīgāku dzīves ritmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt