Sadaļas Sadaļas

Skaitļi un fakti: Politiķi meklē atbildes sarūkošajam iedzīvotāju skaitam reģionos

Arvien lielāka cilvēku pārcelšanās uz pilsētām, lauku reģionu iztukšošanās un to iedzīvotāju novecošana ir problēmas, kuras pašlaik ir raksturīgas visām Eiropas valstīm. Arī politiķi gan Eiropas, gan nacionālo valdību, gan pašvaldību līmenī mēģina rast risinājumus. Vienlaikus urbanizācijas procesus diktē mūsdienu ekonomiskā attīstība, tādēļ ar administratīviem lēmumiem neko mainīt var neizdoties, ir jāmeklē arī inovatīvi risinājumi, norāda eksperti. Atliek vien minēt, vai to izdosies paveikt.

Skaitļi un fakti: Politiķi meklē atbildes sarūkošajam iedzīvotāju skaitam reģionosInguna Ukenābele, LETA, speciāli LR un LSM
Pati jaunākā atbilde, kuru Eiropas politiķi ir mēģinājuši dot izmaiņām teritoriālajā attīstībā, ir 1. decembrī apstiprinātā Eiropas Savienības (ES) Teritoriālās attīstības darba kārtība 2030. gadam. Šajā dokumentā, kuru apstiprināja par teritoriālās kohēzijas jautājumiem atbildīgie ES valstu ministri, atzīts, ka neatbilstība starp dažādu vietu un to iedzīvotāju dzīvi un iespējām Eiropā ir sasniegusi kritisku līmeni.

 

Ekonomiskās un sociālās atšķirības aug augumā, un vieta, kurā jūs dzīvojat, arvien biežāk nosaka, kādu darbu varat strādāt, kādus ienākumus gūt un kādus pakalpojumus saņemt.

Vienlīdzīgas iespējas un zaļa Eiropa

ES Teritoriālās attīstības darba kārtībā 2030. gadam ir noteiktas divas galvenās prioritātes, kuras būtu jāatceras ikvienam lēmumu pieņēmējam – vienlīdzīgas iespējas un zaļa Eiropa. Ja atkāpjamies no lozungiem un skaistām frāzēm, tad tas, ko vēlas panākt darba kārtības izstrādātāji, ir, lai ikviens lēmumu pieņēmējs ikvienā līmenī atcerētos, ka ir jāņem vērā arī reģionālais jautājums.

Tostarp ir jāatceras, ka ir jāmazina neatbilstības starp dažādu vietu un tajos dzīvojošo cilvēku iespējām. Nav jāveicina liela koncentrācija, bet tā vietā jāskatās, vai attīstās arī mazāki centri.

Tāpat jāveicina sadarbība starp lielajām metropolēm un citiem reģioniem. Darba kārtībā uzsvērts, ka tieši vidēja un maza izmēra pilsētām ir svarīga loma, lai pakalpojumi būtu vienmērīgi pieejami visos reģionos,

tādēļ ļoti svarīgi ir, lai nacionālo valstu politikas veidotāji pieturētos pie policentriska attīstības modeļa veicināšanas.

Tikpat svarīgi ir, lai attīstība neapstātos pie viena vai otra reģiona administratīvajām robežām, tādēļ ministri aicina uz arvien lielāku sadarbību starp dažādām pašvaldībām ikvienā jomā. Tas attiecas arī uz tādu jautājumu kā darba iespējas ne tikai citos reģionos, bet arī kaimiņos esošajās valstīs, kas savukārt sasaucas ar labi funkcionējošu transporta sistēmu un digitālo attīstību.

Arī klimatneitralitāte, aprites ekonomika un zaļais kurss nav mazsvarīgs jautājums tieši reģionu attīstībā, jo daudzviet dzīves apstākļi pasliktinās tieši tādēļ, ka zūd bioloģiskā daudzveidība un ir pārāk liels piesārņojums. Tādēļ piesārņojuma mazināšana un zaudēto dabas vērtību atjaunošana var kļūt par visai svarīgu jautājumu. Savukārt aprites ekonomika var dot jaunu grūdienu attīstībai mazajiem uzņēmējiem reģionos.

Lai nebūtu tā, ka ES Teritoriālās attīstības darba kārtība 2030. gadam paliek vien aicinājumu līmenī , visas šīs lietas iecerēts stimulēt arī finansiāli ar dažādiem ES fondu un atbalsta mehānismiem.

No defekta par efektu

Vienlaikus virkne teritoriālās plānošanas ekspertu atgādina, ka reģionālās izmaiņas Eiropā diktē ekonomiskās attīstības procesi, tādēļ ar administratīviem lēmumiem tos pagriezt pretējā virzienā neizdosies. Lai gan politiķiem tas ļoti nepatīk, eksperti aicina gluži vienkārši pieņemt faktu, ka lauku reģionos dzīvo un dzīvos daudz mazāks iedzīvotāju skaits nekā kādreiz, un tā vietā, lai atkal un atkal maltu maz ticamas attīstības vīzijas, kuras balstās un iedzīvotāju atgriešanos, pievērsties jautājumam, kā šo defektu var pārvērst par efektu.

Eiropas Savienības teritoriālās sadarbības grupas ESPON pētījumā par sarūkošajiem Eiropas lauku reģioniem uzsvērts, ka nākamajās desmitgadēs urbanizācija un iedzīvotāju skaita sarukums virknē attālāku lauku reģionu vienkārši būs "jaunā normālā" situācija. Tādēļ

politiķu uzdevums gan nacionālā, gan pašvaldību līmenī ir atrast ekonomiski pamatotu dzīves modeli esošajai realitātei reģionos ar mazu iedzīvotāju skaitu, nevis solīt "sapņu pilis".

Tas būtu jāatceras arī nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Latvijā.

ESPON pētījumā eksperti gan arī norāda, ka nebūs tādas vienas "zelta receptes", kura derēs visiem Eiropas reģioniem, un katram būs jāmeklē savs modelis, kurš ir atkarīgs, piemēram, no pieejamajiem dabas vai citiem resursiem, esošās transporta infrastruktūras, iedzīvotāju demogrāfiskā raksturojuma u.c.

Taču galvenais uzdevums ir uz iedzīvotāju skaita sarukumu reģionos palūkoties nevis kā uz nelaimi vai nastu, bet gan atrast iespējas, ko šī situācija paver. Kā vienu no piemēriem eksperti min tūrismu. Mūsdienās ir diezgan daudz cilvēku, kuri ir noguruši no steigas, cilvēku pūļiem, un savās brīvdienās grib atpūsties pie dabas, baudīt mieru un klusumu. Tieši šādas iespējas sniedz teritorijas ar mazu iedzīvotāju blīvumu. Tāpat arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, kā nodarbināt seniorus, un tam pat ir piešķirts poētisks nosaukums „sudraba ekonomika”. Uzņēmumi, kuru pievienotā vērtība ir tieši vecāka gadagājuma cilvēku uzkrātās prasmes un pieredze, var kļūt par iespēju teritorijās, kurās ir izteikta iedzīvotāju novecošanās. Tieši šādas un līdzīgas iespējas rosina meklēt eksperti, lai piešķirtu „otru elpu” arī tām teritorijām, kuras ir pametis liels skaits kādreizējo iedzīvotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt