ĪSUMĀ:
- Premjeru un prezidentu politiskā vienošanās paredzēja naudu dzelzceļa projektiem.
- ES nauda vajadzīga „Rail Baltica” projekta pabeigšanai.
- Ne visus Eiropas Parlamentā apmierina iepriekšējā vienošanās.
- Daļa uzskata, ka nauda transporta projektiem būtu jāsadala atklātā konkursā.
- Baltijas valstis atgādina par politisko vienošanos.
- Satiksmes ministrs: Savus projektus varētu lobēt rumāņi.
- Rumānijas deputāts saka, ka noteikumiem jābūt godīgiem pret visām valstīm.
- ES nauda gan tik un tā nebūs automātiski garantēta.
Naudas piešķiršana dzelzceļa projekta „Rail Baltica” pabeigšanai bija viena no Baltijas valstu prioritātēm sarunās par Eiropas Savienības budžetu nākamajiem septiņiem gadiem. Premjeru un prezidentu līmenī vienošanās par naudas piešķiršanu tika panākta pagājušā gada vasarā. Tā paredz vairāk nekā 1,4 miljardu eiro rezervēšanu iesākto dzelzceļa projektu pabeigšanai kohēzijas valstīs. Lai gan „Rail Baltica” projekts netiek skaidri nosaukts, ir saprotams, ka runa ir tieši par to.
Tomēr politiskā vienošanās tagad ir jāpārvērš likumā jeb regulā. Un tajā rodas grūtības, jo kā atzīst Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), ne visiem viņa kolēģiem premjeru vienošanās ir pa prātam.
„Visi saprot, ka tā ir „Rail Baltica”, un mērķis, – šoreiz no franču liberāļa, kas ir otrs ziņotājs –, ir panākt, lai šī norma tiktu izjaukta vai būtu pieejama arī citām valstīm.
Tas nozīmē, ka Baltijas valstu premjeru vienošanās ar citiem premjeriem netiktu atspoguļota regulā, kas nozīmē, ka Eiropas Komisija nevarētu šo naudu novirzīt šim projektam atbilstoši vasarā lemtajam,” stāstīja Zīle.
Otrs strīdīgais jautājums, kas arī ir netieši saistīts ar „Rail Baltica”, ir ap to, vai būtu jādod prioritāte naudas sadalē veiksmīgi iesāktajiem projektiem. Eiropas Komisija vēlas ieviest šādu principu, bet parlamenta sarunvedēji dod priekšroku konkursiem, kuros var piedalīties visi pretendenti.
Sarunas ir nonākušas strupceļā. Tādēļ Baltijas valstu premjeri nosūtīja vēstuli, kurā atgādina, ka vasarā panāktā vienošanās būtu noteikti jāpilda.
“Šī nav nekādā mērā tāda situācija, ko vajadzētu uztvert kā kaut ko ārkārtēju. Ļoti bieži arī citas dalībvalstis, kad to intereses ir būtiski aizskartas, reaģē visaugstākajā līmenī. Un šis ir tas gadījums,” paskaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) intervijā Latvijas Radio raidījumam „Krustpunktā” deva mājienu, ka viens no sarunvedējiem, rumāņu eiroparlamentārietis Marians Žans Marinesku, varētu lobēt savas valsts infrastruktūras projektus:
„Mums sacensībā par šo naudu ir jākonkurē ar citu valstu lielajiem projektiem – gan ar Višegradas valstu projektiem, gan ar Rumānijas un Bulgārijas projektiem. Un skaidrs, ka katru valsti pārstāvošie parlamentārieši aktīvi iestājas par saviem projektiem. Es domāju, ka tas ir Eiropas politikas jautājums, kur galu galā risinājums tiks atrasts.”
Marinesku to noliedz un uzstāj, ka viņš cīnās par to, lai noteikumi būtu vienlīdz godīgi pret visām valstīm. Latvijas Radio uzrunāja deputātu Marinesku, tomēr viņš intervijas pieprasījumam tā arī neatsaucās. Iepriekš izdevumam „Politico” šis eiroparlamentārietis sacīja, ka naudas rezervēšana konkrētajam mērķim neesot ierasta prakse. Viņaprāt, konkursiem ir jābūt atvērtiem visiem pretendentiem, bet Baltijas valstis uzvedoties tā, it kā uzvarētājs būtu jau zināms.
Pat ja Baltijas valstīm izdosies panākt savu un nauda „Rail Baltica” projektam tiks rezervēta, tā nebūs automātiski garantēta.
Eiropas Komisija turpmākajos gados tik un tā sludinās vairākus konkursus, kuros trīs Baltijas valstu kopuzņēmumam „RB Rail” būs jāpretendē uz katru nākamo finansējuma daļu. Tomēr īpašu kritēriju ierakstīšana regulā dos „Rail Baltica” priekšroku šajos konkursos.
Zīle uzskata, ka bez šiem līdzekļiem dzelzceļš varētu netikt savlaicīgi pabeigts.
„Visām trijām valstīm tā vien pietiktu, lai ar šo naudu pie visoptimistiskākā scenārija pabeigtu šo projektu nākošajā septiņgadē, tātad līdz 2027. gadam. Ja vēl kaut kas no tā pazūd, tad visdrīzāk šis projekts netiks pabeigts tādā veidā. Tāpēc jācīnās līdz galam,” uzsvēra deputāts.
Nākamā sarunu kārta varētu notikt februāra beigās.
KONTEKSTS:
Lai novērstu koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada 28. maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Tam plānots novirzīt līdzekļus kopumā 750 miljardu eiro apmērā. Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismā ES dalībvalstīm 390 miljardi eiro tiks piešķirti kā neatmaksājami granti un 360 miljardi eiro tiks izsniegti aizdevumu formā. Programmai netiek plānots nacionālais līdzfinansējums.
Finanšu ministrija (FM) norādījusi, ka finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.
Lai saņemtu "finanšu poti”, dalībvalstīm ir jāsagatavo nacionālais atveseļošanas un noturības plāns, kurā izklāstītas reformu un investīciju programmas līdz 2026. gadam. Dalībvalstīm plāni ar EK jāsaskaņo līdz 2023. gada vidum.