ES notikumu TOP3: Jaunas attiecības ar Lielbritāniju, vakcīnu iepirkuma kritika un Portugāles prezidentūra

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pēc spraigas pērnā gada nogales aizvadīta jau pirmā šī gada nedēļa. Gads sācies ar jaunām attiecībām ar Apvienoto Karalisti, ar jauniem plāniem, kā arī jauniem izaicinājumiem visai Eiropas Savienībai. Covid-19 pandēmija ir viesusi pamatīgas pārmaiņas visu iecerēs, tostarp arī Eiropas Savienības (ES) plānos veiksmīgi īstenot ambiciozos mērķus klimata jomā, vienlaicīgi rūpējoties par nomocīto ekonomiku atlabšanu. Viss būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgi kopīgi strādāsim šo mērķu sasniegšanai. Nedēļas TOP3 tādējādi ir Lielbritānija ārpus ES, kritika ES vakcīnu iepirkumu jautājumos un Portugāles prezidentūra Eiropadomē.

Lielbritānija ārpus ES

“Es gribu, lai visi saprot, ka līgums, kuru es tik tikko parakstīju, nenozīmē beigas, bet gan jaunu sākumu. Manuprāt, tas ir sākums brīnišķīgām attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti. Tas ir diezgan biezs līgums, un daudziem droši vien ir jautājums, vai es esmu to izlasījis. Jā, esmu. Un tas ir lielisks līgums šai valstij un mūsu Eiropas partneriem,” sacīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

ES notikumu TOP3: Jaunas attiecības ar Lielbritāniju, ES vakcīnu iepirkuma kritika un Portugāles prezidentūra
00:00 / 19:41
Lejuplādēt
Ziemassvētku laikā panāktā vienošanās starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību par turpmākajām attiecībām novērsa sliktāko scenāriju – absolūtu haosu uz Lielbritānijas robežām. Jāsaka, tiešām – nekāda haosa nav. Taču, kā norāda atsevišķi komentētāji, haosa vietā ir ļoti daudz jaunu dokumentu un papīra formalitāšu. Solītās pilnīgās brīvības no Briseles rīkojumiem vietā ir iegūta varbūt nedaudz lēnāka satiksme, dažiem ceļotājiem varbūt nākas atgriezties Apvienotajā Karalistē, jo vecie ceļošanas dokumenti vairs nav derīgi. Abās Lamanša pusēs brīžiem veikalos iztrūkst kāds produkts, ir grūtības nosūtīt pasta sūtījumus, bet lielos vilcienos vismaz pagaidām viss ir salīdzinoši mierīgi.

Iespējams, ir pamats apgalvojumam, ka lielais tracis pirms jaunā gada vairāk bija sabiedrisko attiecību spēle. Bet šis miers var būt arī mānīgs, ņemot vērā to, ka abās Lamanša šauruma pusēs notiek aktīva cīņa ar kopīgo izaicinājumu – Covid-19 pandēmiju. Atrodoties jau ārpus ES, Lielbritānija arī cīņā pret šo vīrusu ir izvēlējusies iet savu, ceļu un laiks rādīs, cik šī stratēģija izrādīsies veiksmīga.

ES kritika vakcīnu iepirkumiem

„Ir diezgan viegli atnākt vēlāk un teikt, ka jums vajadzēja pasūtīt krietni vairāk, ka jums vajadzēja pasūtīt krietni mazāk, ka jums vajadzēja darīt to vai šo. Fakts ir tāds, ka brīdī, kad tas viss tika darīts, mums bija ātri jāpieņem lēmumi ļoti neskaidrā situācijā. Un protams, ka vērā tika ņemtas arī dalībvalstu vēlmes. Mūsu vakcīnu portfelis ir ļoti iespaidīgs. un tas ar laiku sniegs atdevi,” skaidroja Eiropas Komisijas preses sekretārs Ēriks Mamērs.

Redzot, ka Apvienotā Karaliste diezgan ātri vienu pēc otras apstiprina dažādās pret Covid-19 izstrādātās vakcīnas, Eiropas Savienībā dažās dalībvalstīs pieaug kritika par to, cik smagnēja ir Eiropas zāļu regulatora lēmumu pieņemšana. 

Turklāt aktuāls kļūst jautājums arī par vakcīnu pieejamību, jo galu gala Eiropas Komisija ir uzņēmusies virsvadību par vakcīnu pasūtīšanu un iegādi arī dalībvalstīm. Rezultāts – vakcīnu nav pietiekami, vakcinācija sākusies lēni, iedzīvotāji ir neapmierināti, valstis sāk kurnēt un vainot Briseli. Un tā vien izskatās, ka ne tikai Latvijā, iespējams, ir pieņemts ne tas pareizākais lēmums, liekot vislielākās cerības uz lētāko vakcīnu izstrādātājiem un piegādātājiem.

Līdzīgu motīvu vadīta ir bijusi arī Eiropas Komisija. Pašlaik ES rezervētais vakcīnu portfelis tiešām ir iespaidīgs, taču – ko palīdz portfelis, ja tas pagaidām ir visai patukšs? Sanāk tāda nenomedīta lāča ādas dalīšana. Bet varbūt citātā dzirdētajam Eiropas Komisijas preses pārstāvim ir taisnība un piepildīsies arī senais latviešu ticējums, ka labs nāk ar gaidīšanu? Redz, šonedēļ arī mēs Eiropā sagaidījām otro, kompānijas “Moderna” ražoto vakcīnu, kuras izmantošana sāksies jau nākamajā nedēļā.

Portugāles prezidentūra

“Pirmais būtiskais Portugāles prezidentūras vārds ir “ieviest”. Mums pēc iespējas ātrāk ir jāievieš daudzgadu budžets ar visām programmām. Un mums nepieciešams ieviest atveseļošanas fondu. Ir nepieciešams izkļūt no pašreizējā strupceļa, kuru mēs novērojam ekonomiskajās diskusijās ar Indiju. Indija ir ļoti nopietns tirgus un partneris, un mums ir jāatbloķē pašreizējie sarežģījumi diskusijās par ekonomiku. Tomēr vēl būtiskāks ir politiskais dialogs. Ir jādomā sekojošās kategorijās, un tā ir tiesa, proti, Indija un Eiropas Savienība ir lielākās demokrātijas pasaulē. Un šiem demokrātiskajiem blokiem ir jāuzlabo savas politiskās attiecības,” norādīja Portugāles ārlietu ministrs Augusto Santošs Silva.

Portugāle 1. janvārī no Vācijas pārņēma Eiropadomes prezidējošās valsts pilnvaras. Iespējams, ka vadīt prezidentūru pēc spēcīgās Vācijas ir pat vieglāk un daudzi sarežģītākie jautājumi jau pārvarēti, taču jau vairākkārt pieminētie pandēmijas radītie izaicinājumi var būt daudz grūtāk pārvarami. 

Solījumi uzlabot attiecības ar Indiju, solījumi līdz galam noslēgt tirdzniecības līgumu ar Dienvidamerikas “Mercosur” grupu, nenoliedzami, ir nozīmīgi, bet jautājums, cik veiksmīgi Portugālei izdosies pārvarēt citu Eiropas Savienības dalībvalstu iebildumus, īpaši jau attiecībā uz klimata saistību ievērošanu. Ļoti lielas cerības tiek liktas arī uz Portugāles spējām veiksmīgi novadīt sarunas par Eiropas Migrācijas un patvēruma paktu. Lai arī sākotnēji bija cerības, ka šo vienošanos varētu panākt jau šī gada laikā, domstarpības dalībvalstu vidū liecina, ka tas drīzāk varētu būt tikai nākamais gads.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti