ES notikumu TOP3: Covid-19 vakcīnu iepirkumu krīze, EK ultimāts Polijai un reakcija uz Navaļnija arestēšanu

Piektdiena varētu būt tā diena, kad Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) varētu apstiprināt farmācijas kompānijas “AstraZeneca” radīto vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES). Tā noteikti ir ļoti gaidīta ziņa, kas pietuvinās cīņas beigas pret bīstamo vīrusu. Taču vēl pirms šīs apstiprināšanas Eiropas Komisijas (EK) attiecības ar vakcīnu izstrādātāju nonāca pastiprinātas uzmanības centrā, kas, kā prognozē atsevišķi Eiropas Parlamenta deputāti, var novest pie pirmā tirdzniecības kara ar Apvienoto Karalisti. Tādējādi šīs nedēļas TOP3 par vakcīnu iepirkumiem, kā arī par kārtējiem Eiropas Komisijas brīdinājumiem Polijai un ES reakciju uz Alekseja Navaļnija arestu Krievijā.

ES notikumu TOP3: Covid-19 vakcīnu iepirkumu krīze, EK ultimāts Polijai un reakcija uz Navaļnija arestēšanuUģis Lībietis

ES vakcīnu iepirkumu krīze

“27 Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienisprātis, ka “AstraZeneca” ir jāizpilda savas saistības mūsu noslēgtajos līgumos. Ir pandēmija, un mēs zaudējam cilvēkus katru dienu. Tie nav tikai skaitļi vai statistika. Tie ir reāli cilvēki ar ģimenēm, draugiem un kolēģiem, kas arī visi tiek ietekmēti. Farmaceitiskajām kompānijām un vakcīnu izstrādātājiem ir morālas, sociāli ētiskas un likumiskas saistības, kuras tām ir jāievēro. Viedoklis, ka kompānijai nav pienākums izpildīt saistības, jo līgumā solīts tikai pielikt maksimālas pūles, nav ne korekts, ne pieņemams. Mēs parakstījām iepriekšējā pirkuma līgumu par produktu, kurš tobrīd vēl neeksistēja un kurš joprojām nav apstiprināts. Mēs noslēdzām šādu līgumu ar domu, ka kompānija atlikušajā laikā spēs palielināt ražošanas jaudas, lai jau pirmajā apstiprināšanas dienā tiktu saņemts konkrēts skaits vakcīnu devu. Šo līgumu loģika bija spēkā toreiz un ir spēkā tagad,” norādīja Eiropas Komisijas veselības komisāre Stella Kirjakidu.

Eiropas Komisijas un farmācijas kompānijas “AstraZeneca” domstarpības par solīto vakcīnu piegāžu apjoma samazināšanu ir izkristalizējušas to, cik sarežģīts tomēr var izrādīties vienoto iepirkumu process, ņemot vērā, ka vakcīnas savā īpašumā kāro iegūt arī daudzas citas valstis, tostarp maksājot par tām iespējami augstāku cenu. 

Pašlaik Eiropas Komisija (EK) un veselības komisāre ir nonākušas visai neapskaužamā situācijā, jo arvien lielāku spiedienu izjūt arī no dalībvalstu puses. Taču Briseles slavētajai dalībvalstu solidaritātei ir mīnusi, tostarp lēmumu pieņemšanas ātrums. Solidaritāte nozīmē arī to, ka atsevišķas valstis, pat ja tās vēlētos vai varētu finansiāli to atļauties, savā rīcībā ir ierobežotas.

ES atliek vienoti ciesties un nogaidīt, kad dažādie strīdi, tostarp ar vakcīnu ražotājiem,  atrisināsies, atliek gaidīt, kad tiks apstiprināta vēl kāda no jau izstrādātajām vakcīnām. Un tad, iespējams, Eiropas izveidotais iespaidīgais vakcīnu portfelis nesīs savus rezultātus. Bet pašlaik 27 valstu blokam nākas samierināties ar iedzinēja pozīciju, salīdzinot ar tikko bloku pametušo Lielbritāniju, vai daudziem par paraugu un pat tādu kā bubuli kļuvušo Izraēlu, kur iedzīvotāju vakcinācija ir visstraujākā pasaulē.

Eiropas Komisijas ultimāts Polijai

“Mums ir jāpārliecinās, ka mums netiek piemērotas nelikumīgās regulas, kas ir pretrunā Eiropas līgumiem un Polijas konstitūcijai. Šis regulējums ļautu Eiropas Komisijai, izmantojot finansiālu spiedienu, iejaukties Polijas varas iestāžu darbībā. Polijas konstitūcija neparedz nekādu citu Seima, Senāta, Ministru padomes vai prezidenta uzraudzību, kā vien parlamenta kontroli pār valdību. Augstākais audita birojs var uzraudzīt dažādas institūcijas, bet pāri visam – politiķus uzrauga vēlētāji,” skaidroja Polijas tieslietu ministra vietnieks Sebastians Kaleta.

EK šonedēļ kārtējo reizi brīdināja Poliju pārtraukt Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību, jo tā apdraud tiesnešu neatkarību. Varšavai ir dots mēnesis laika, lai šo prasību izpildītu, pretējā gadījumā tai jārēķinās ar nu jau kārtējo sūdzību Eiropas Tiesā. Šis ir jau nākamais solis pērn ierosinātajā pārkāpuma procedūrā pret Poliju. 

Komentējot izskanējušo paziņojumu, Kaleta norādījis, ka EK būtu jānodarbojas ar vakcīnu iepirkšanas sistēmu, jo izmaiņas tieslietu sistēmā ir katras dalībvalsts kompetencē. Pēc viņa vārdiem, ne otrajā, ne desmitajā, ne vienpadsmitajā solī EK negūšot tiesības iejaukties Polijas tieslietu struktūrā.

Savukārt Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Žiobro uzsvēris, ka strīds jau patiesībā neesot par likuma varu un taisnīgumu, bet gan par Eiropas un Polijas nākotni, jo strīds esot par to, vai Polija netiks pazemināta līdz reģionālam statusam Eiropas valstī, kur izšķirošās balsis vairs nepiederēs pašiem poļiem.

Eiropas reakcija uz Navaļnija arestēšanu un notikumiem Krievijā

“Navaļnija arestu un vēršanos pret viņa atbalstītājiem [Eiropas] Padome uzskata par nepieņemamu. Tā nosoda masu arestus un policijas brutalitāti, kā arī aicina atbrīvot Navaļnija kungu un citus aizturētos. Es informēju Padomi par savu apņemšanos apmeklēt Maskavu, izmantojot jau pirms ilga laika izteikto ārlietu ministra Lavrova uzaicinājumu. Šī vizīte notiks februāra pirmajā nedēļā, un tā būs lieliska iespēja ar maniem Krievijas kolēģiem apspriest visus nozīmīgos jautājumus, kā arī nodot mūsu vēstījumu par tiesību un brīvību jautājumiem. Vienlaicīgi tā būs iespēja stratēģiskām diskusijām par mūsu attiecībām ar Krieviju,” atzīmēja ES Augstais pārstāvis Žuzeps Borels.

Arī Krievijas opozīcijas redzamākā aktīvista Alekseja Navaļnija aizturēšana Krievijā un policijas agresīvā vēršanās pret viņa atbalstītājiem ir iezīmējusi atšķirīgus viedokļus ES dalībvalstu starpā jautājumā par bloka turpmāko reakciju uz šiem notikumiem. Baltijas valstis, Itālija un Rumānija bija aicinājušas pastiprināt sankcijas pret krievu amatpersonām, taču Vācija bija aicinājusi dot Krievijai vairāk laika, lai redzētu, vai Navaļnijs tiks atbrīvots no ieslodzījuma. 

Ceturtdien Krievijas tiesa gan noraidīja Navaļnija prasību viņu atbrīvot, tāpēc tagad atliek gaidīt pašas Vācijas reakciju.

ES augstā pārstāvja Borela gaidāmā vizīte Krievijā nav nekāds pārsteigums, jo par to jau tika runāts pirms vairākiem mēnešiem. Atsevišķi kritiķi gan min, ka ar savu līdzšinējo darbību Borels ne reizi vien ir bijis ļoti labvēlīgi noskaņots pret Krieviju, taču kopš stāšanās Augstā pārstāvja amatā viņa pozīcija pret Maskavu tomēr ir bijusi pietiekami stingra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt