Dienas ziņas

Lietuvā pie veikaliem ļauts izmantot 20% stāvvietu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

ES vienojas par stingrākiem klimata mērķiem

ES valstu līderi vienojas par straujāku CO2 izmešu samazināšanu

Pēc diskusijām visas nakts garumā Eiropas Savienības (ES) valstu premjeri un prezidenti ir spējuši vienoties par ambiciozākiem mērķiem klimata pārmaiņu apkarošanai. Ir nolemts, ka CO2 izmeši līdz 2030. gadam būs jāsamazina par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada rādītājiem. Līdzšinējais mērķis bija 40%. Tāpat vienošanās ir panākta arī par daudzgadu budžetu un ekonomikas atlabšanas mehānismu.

Iepriekš nospraustais mērķis – samazinājums par 40% - nav pietiekams, lai izpildītu pirms 5 gadiem panāktās Parīzes klimata vienošanās nospraustos mērķus.  

Pēc vairāk nekā septiņu stundu diskusijām, kas ilga līdz rīta gaismai, ES valstu līderi ir spējuši vienoties par straujāku CO2 izmešu samazināšanu. Tas nozīmē, ka tuvāko deviņu gadu laikā visās Eiropas valstīs būs jāsper papildu soļi šajā jomā.

ES valstu līderi vienojas par straujāku CO2 izmešu samazināšanu
00:00 / 03:00
Lejuplādēt

“Liela daļa nakts tika pavadīta, apspriežot klimata tēmu. Jūs domājat, ka tas bija viegli - nē, nē. Eiropas Komisija bija nospraudusi ļoti ambiciozu mērķi,” atzina Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Diskusijas iestrēga, jo ES nabadzīgākās un no oglēm atkarīgās valstis uztraucās par papildu izmaksām un nepieciešamību vairāk pārstrukturēt savu ekonomiku.

Galvenā sarunu kavētāja bija Polija, kas savu piekrišanu bija gatava dot tikai tad, ja pretī saņem ļoti konkrētus naudas apsolījumus.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") vēl pirms sanāksmes sacīja, ka izmešu samazināšana par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada rādītājiem dos skaidru signālu uzņēmējiem, ka zema patēriņa risinājumi būs pieprasīti visā Eiropā un to attīstībā ir vērts ieguldīt resursus.

Kariņš norādīja, ka Latvijai lielākie izaicinājumi CO2 izmešu jomā šobrīd ir lauksaimniecības un transporta nozarē.

“Mēs neesam energointensīvi mūsu rūpniecībā. Mūsu lielākais izaicinājums ir transporta sektors un lauksaimniecība, kur citām valstīm tāda nav,” norādīja Kariņš.

"Transportā mēs redzam, ka, izmantojot daudzgadu budžeta un atlabšanas fonda līdzekļus, mēs varēsim modernizēt mūsu transporta infrastruktūru, tajā skaitā pārveidot mūsu dzelzceļa infrastruktūru, lai pasažieru vilciens būtu galvenais. Jau ne tikai plāni ir, bet arī darbības notiek. Tātad Latvijai šis ir skats uz nākotni. Es skatos uz mūsu jauniem cilvēkiem, uz tiem, kas vēl skolās un augstskolās mācās, mums ir jāgatavo vide, lai viņiem arī būtu labi," sacīja Ministru prezidents.

Taču vides aktīvisti jau izteikušies, ka arī samazinājums par 55% nav pietiekams. Ir nepieciešams 60% vai pat 65% samazinājums, lai izpildītu Parīzes klimata vienošanās nosprausto mērķi – noturēt globālās temperatūras pieaugumu zem 2%.

ES ir trešā lielākā siltumnīcas efektu radošo gāzu emitētāja un plāno līdz 2050.gada kļūt klimata neitrāla.

Vienošanās tika panākta arī par bloka budžetu turpmākajiem septiņiem gadiem un ekonomikas atveseļošanās mehānismu. Polijas un Ungārijas premjeri atsauca savu veto, jo tika panākts kompromiss, ka jaunais likuma varas mehānisms netiks pielietots, kamēr ES Tiesa nebūs paudusi savu atzinumu par tā likumību.

Polijas valdības vadītājs Mateušs Moraveckis sacīja, ka šis risinājums ļauj novilkt demarkācijas līniju starp cīņu pret korupciju, līdzekļu izšķērdēšanu un citiem finanšu noziegumiem, no vienas puses, un likuma varas principiem, no otras puses. Sajaukt tos esot bīstami, uzstāja Moraveckis.

"Šodien mēs jūtamies, ka mums varētu nepamatoti uzbrukt, bet, protams, ka nākotnē tā var būt jebkura valsts – Portugāle vai Itālija, Spānija, Grieķija, Francija, Austrija, Čehija, Ungārija un jebkura cita valsts arī varētu kļūt par uzbrukuma mērķi," klāstīja Moraveckis.

Uzvaru svinēja arī likuma varas mehānisma aizstāvji, jo iepriekš panāktā redakcija netika mainīta.

ES valstu līderi atrada arī kopsaucēju jautājumā par turpmākajām attiecībām ar Turciju. Viņi nosodīja Turcijas provokācijas un nesaskaņotu dabas resursu izpēti Kipras teritoriālajos ūdeņos, kā arī uzdeva rīkojumu attiecināt sankcijas uz cilvēkiem, kas par to ir atbildīgi. Tomēr, ja Ankara mainīs savu uzvedību, ES tai var piedāvāt ciešāku ekonomisko sadarbību.

ES līderi neatbalstīja Grieķijas ierosināto ieroču embargo un plašākas sankcijas pret Turcijas ekonomikai nozīmīgām nozarēm.

Francijas prezidents Emanuels Makrons slavēja ES lēmumu, norādot, ka “Eiropa ir nodemonstrējusi savu spēju būt nelokāmai, apstiprinot sankcijas pret Turciju, lai piespiestu to izbeigt savas vienpusējās darbības Vidusjūras austrumos”.

“Oktobrī mēs devām Turcijai iespēju. Mēs sniedzām roku un likām galdā nosacījumus. Mēs esam vienisprātis, ka Turcija turpināja savas provokatīvās darbības,” paziņoja Makrons.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt