Panorāma

Lukašenko olimpiāde

Panorāma

Bērnu slimnīca saņem vairāk nekā 10 000 rotaļlietu

«Brexit» sarunās ieslēdz «smago artilēriju»

«Brexit» sarunās plāno ES un Lielbritānijas līderu klātienes tikšanos

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pēc pirmdienas, 7. decembra, telefonsarunas ir secinājuši, ka vienošanos par tirdzniecības līgumu šobrīd neizdodas panākt, jo domstarpības ir pārāk dziļas. Tādēļ abi plāno satikties klātienē tuvākajās dienās. Precīzs datums vēl nav skaidrs. Cerības uz vienošanos pastāv tikai, ja Džonsons būs gatavs piekāpties dažos politiski jūtīgajos jautājumos.

Par spīti Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sarunvežu mēģinājumiem svētdien un pirmdien rast kopsaucēju strīdīgākajos tirdzniecības sarunu jautājumos, domstarpības joprojām ir pārāk lielas. Tādēļ tikai politiska piekāpšanās augstākajā līmenī var palīdzēt atrisināt šo situāciju.

“Brexit” sarunās plāno ES un Lielbritānijas līderu klātienes tikšanosArtrjoms Konohovs

Iespējams, kompromisu izdosies rast Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas un Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona tikšanās reizē Briselē.

Tā būs pirmā abu politiķu klātienes tikšanās, kopš Džonsons sāka vadīt valdību. Līdz šim viņš ir apzināti izvairījies no došanās uz Briseli, jo iepriekšējās premjeres Terēzas Mejas braucieni daļā britu sabiedrības tika uztverti kā pazemošanās un lūgšanās. Bet noskaņojums Briselē šobrīd nav pārāk optimistisks.

Pirmdien, 7. decembrī, vakarā Džonsons pusotru stundu runāja ar EK prezidenti Urzulu fon der Leienu un nerada risinājumu trim grūtajiem jautājumiem, kas visu bremzē – nozvejas tiesības britu ūdeņos, godīga konkurence un strīdu risināšanas kārtība. Tagad Džonsons brauks uz Briseli, lai runātu klātienē. Tas nozīmē, ka sarunu vedēji, kurus vada Mišels Barnjē un Deivids Frosts no britu puses, nav varējuši vienoties un tagad vadība tiek pārņemta augstākajā politiskajā līmenī.  

“Mums jābūt optimistiskam, ir jātic, ka izdosies šo lietu panākt. Taču man jums jāsaka, ka šobrīd tas izskatās ļoti, ļoti grūti. Un jūs zināt, mēs centīsimies pēc labākās sirdsapziņas. Bet es arī gribu visiem teikt, esiet labā noskaņojumā – jo mūsu valsti sagaida lieliskas iespējas jebkurā no iznākumiem.

Galvenais ir, ka 1. janvārī, lai kas arī notiktu, būs pārmaiņas, un cilvēkiem ir jāgatavojas šīm pārmaiņām,” teica britu premjers pirms došanās uz Briseli.

Džonsons atzīst, ka situācija ir grūta, lai gan pirms vēlēšanām viņš bija tas, kas teica, ka viņam jau ir teju gatava vienošanās ar Briseli, kas tik vien “jāiešauj krāsnī”. Daļa ekspertu jau šo Džonsona rīcību nodēvējusi par teātri, bet nav skaidrs – uz kādu rezultātu viņš gatavojas.

Ceturtdien un piektdien Briselē būs ES dalībvalstu līderi, bet uz šo tikšanos Džonsons nav aicināts un bez uzaicinājuma tur nevar ierasties. Tātad viņš Briselē būs vai nu ceturtdien  vai piektdien.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka Latvija ir darījusi visu iespējamo, lai sagatavotos jebkādam sarunu iznākumam.

„Pēc četrarpus gadus drāmas, kas mums ir bijusi no 2016. gada jūnija, es domāju, ka tā reakcija jau mazliet ir tāda: kam jānotiek, tas notiks.

Es domāju, ka tas drāmas elements 2017. gadā, 2018. gadā, 2019. gadā, ka tūliņ būs slikti, ir kaut kā mazliet jau pazudis gan no britu, gan no mūsu domāšanas. Mēs gribētu, lai būtu nākotnes attiecības, mēs gribētu tās noslēgt, mēs gribētu, lai būtu vienošanās, bet, ja tas nav iespējams, būs jādzīvo jaunā realitātē. Es paredzu, ka pirmās nedēļas, varbūt mēnesi būs diezgan vētraini, jo, lai kā mēs censtos paredzēt visas detaļas, kaut kas pēkšņi parādīsies kā problēma,” sacīja Rinkēvičs.

Savukārt Vācijas Eiropas lietu ministrs Mihaels Rots otrdienas, 8. decembra, rītā sacīja, ka pašlaik uz spēles ir likta sastapējā uzticība: „Ir apsveicami, ka tiek pieliktas visas pūles, lai panāktu labu ilgtermiņa risinājumu. Mēs vēlamies noslēgt vienošanos, bet ne par katru cenu. Tas, kas mums ir vajadzīgs, ir politiskā griba Londonā.”

Politiķi un amatpersonas Briselē uzstāj, ka Eiropas Savienība ir izdarījusi vairākas nozīmīgas piekāpšanās. Tagad ir pienākusi Londonas kārta.

Jautājums par Eiropas Savienības Tiesas iesaisti potenciālo strīdu izšķiršanā vai Lielbritānijas sekošana Eiropas standartiem un normām godīgas konkurences vārdā ir politiski jūtīgi temati. Tas var saniknot kaismīgākos “Brexit” aizstāvjus Lielbritānijas Konservatīvajā partijā un līdz ar to vājināt Džonsona pozīcijas premjera krēslā.

KONTEKSTS:

Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecas visi ES noteikumi.

ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt