Artjoms Konohovs: Džo Baidens savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā ir bieži teicis, ka Amerikas nostādīšana pirmajā vietā ir novedusi pie tā, ka Amerika ir palikusi vienatnē. Proti, ASV ir zaudējusi daudzus draugus un sabiedrotos. Vai jūs tam piekrītat?
Maikls Polts: Jaunajam prezidentam pilnīgi noteikti ir taisnība. Tas ir rezultāts tam, ko es sauktu par visai šovinistisku pieeju starpvalstu attiecībām un starptautiskiem jautājumiem kopumā. Viņš ir pilnīgi precīzi to novērtējis. Tas ir attālinājis Ameriku no mūsu partneriem un padarījis mūs mazāk efektīvus attiecībās ar mūsu pretiniekiem.
Vai jūs paredzat būtiskas izmaiņas līdz ar jaunās administrācijas stāšanos amatā? Baidens ir paziņojis, ka pirmajā dienā parakstīs rīkojumu par atkārtotu pievienošanos Parīzes Klimata nolīgumam. Tāpat viņš plāno atjaunot dalību arī Pasaules Veselības organizācijā un pat atkal pievienoties Irānas atomenerģijas līgumam. Šis ir vispretrunīgāk vērtētais solis. Vai tas liecina par atgriešanos pie paredzamākas ASV politikas?
Jau atkal atbilde ir „jā”, bet ļaujiet man nedaudz plašāk paskaidrot. Jūs esat dzirdējis, ka jaunais prezidents runā par labāku atjaunošanu. Tā ir viņa kopējā pieeja ASV politikai. Es teiktu, ka viņa līdzšinējā nostāja liecina, ka viņš plāno atjaunot labākas attiecības arī ārzemēs. Tomēr es negribētu apgalvot, ka viss atgriezīsies pie status quo.
Mēs neatgriezīsimies pie pasaules pirms Trampa, kas dažiem rādās kā utopiska sapņu zeme.
Tā drīzāk būs ļoti profesionāla un analītiska pieeja tam, kur Amerika atrodas 2021. gada 20. janvārī. Pieeja būs par 180 grādiem atšķirīga. Pilnīgi pretēja tam, kāda bija Trampa pieeja. Tā būs vērsta uz partnerībām un aliansēm, uz saziņu ar mūsu partneriem, uz tiešumu ar mūsu pretiniekiem, uz skaidru pieeju un profesionālu diplomātiju. Tā izskatīsies nākamā administrācija.
Vēl viens jautājums, kas Trampa valdīšanas gados ir kļuvis aktuālāks, ir Eiropas stratēģiskā neatkarība. Eiropā tagad arvien vairāk tiek runāts par to, ka mēs vairs nevaram paļauties uz to, ka Amerika vienmēr mums palīdzēs gan drošības jomā, gan citādi. Līdz ar to Eiropas Savienībai vajadzētu vairāk ieguldīt savā drošībā. Pats par sevi nekas slikts, bet to apvij runas par savstarpējo attālināšanos. Kāda attieksme pret Eiropas stratēģisko patstāvību valda Vašingtonā?
Ļaujiet man atbildēt divas lietas uz šo ļoti labo jautājumu. Pirmkārt, Eiropas valstis un citi partneri var pilnīgi un noteikti paļauties uz ASV un visu, kas ir rakstīts NATO statūtos. Baidena vadības laikā jums nebūs jāšaubās, jāmin vai jāsatraucas par ASV gatavību pildīt visus NATO līguma daļas, tostarp 5. pantu. Tas ir skaidrs. Viss šis satraukums pazudis 20. janvāra pusdienlaikā.
Tajā pašā laikā mēs esam gadu desmitiem runājuši par Eiropas aizsardzības spējām. Tas nav nekas jauns, un mēs vienmēr par to esam runājuši kā partneri. Mūsu sabiedrotie un partneri Eiropā vienmēr ir runājuši par Eiropas aizsardzības spēju paaugstināšanu. Runa nav par distancēšanos, bet gan par papildu pienesumu aliansei. Pagātnē mēs esam ļoti atklāti runājuši arī par adekvātu nastas sadali. Un jūs šo terminu ļoti labi pazīstat. Visiem partneriem ir jādod savs pienesums kopējai drošībai. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šādā kontekstā jaunā Baidena administrācija būs pilnīgi atvērta sarunām par Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanu, par kopīgiem Eiropas soļiem un risinājumiem. Bet vienmēr paturot prātā mērķi spēcināt mūsu kopīgo aizsardzību. Tā kā mēs esam atgriezušies pie profesionālas diplomātijas, es te nesaskatu nekādas pretrunas.
Spēcīga transatlantiskā drošības saikne var pilnīgi mierīgi pastāvēt līdzās Eiropas iekšējiem drošības risinājumiem.
Baltijas valstīm vienmēr ir bijis būtisks jautājums par attiecībām ar Krieviju. Trampa laikā attiecības ir bijušas diezgan neviennozīmīgas. No vienas puses, ir izsludinātas jaunas sankcijas, piemēram pret "Nord Stream 2", kas Eiropā ne būt ne visiem patīk. No otras, Nensija Pelosi turpina atkārtot, ka Tramps ir bijis labākā dāvana Krievijas prezidentam Putinam, jo viņš palīdz sasniegt Putina mērķus šķelt un izplatīt dezinformāciju. Ir skaidrs, ka viņai ir savi politiskie mērķi, un ir saprotams, kāpēc viņa to saka. Tādēļ es gribētu vaicāt, kā jūs saskatāt attiecību attīstību ar Krieviju. Vai atkal būs lielāka koordinācija, kā tas bija Krimas sankciju gadījumā?
Man jau sen nepatīk mūsu pieeja šim jautājumam. Un te es runāju gan par Ameriku, gan par Eiropu. Mēs regulāri vaicājam: kā mēs atbildēsim uz Krievijas rīcību? Kā mēs atbildēsim uz jaunāko Putina soli? Bet tik lieliskai valstij kā ASV un tik lieliskām valstīm kā mūsu Eiropas partneri vajadzētu būt savai dienaskārtībai. Un tad Putins varēs atbildēt uz to, ko mēs darām. Citiem vārdiem sakot, mums ir nepieciešama kopīga stratēģiska pieeja tam, kā mēs vēlamies, lai pasaule izskatītos; ko mēs vēlētos, lai demokrātija sasniegtu. To mums vajadzētu darīt kopā. Un tad Putins varēs prātot, kā atbildēt uz šīm iniciatīvām. Tādēļ
nākotnē mums vajadzētu kopīgi saprast, kā Eiropa un Amerika varētu kopā ietekmēt pasauli, lai palīdzētu mūsu demokrātiskām sabiedrībām. Bet pārējie lai satraucas, kā viņiem uz to reaģēt.
Es paužu tikai savu viedokli, bet man liekas, ka šāda pieeja atradīs dzirdīgas ausis pie daudziem mūsu Eiropas draugiem. Tas nenozīmē, ka mēs vienmēr piekritīsim viens otram. Arī "Nord Stream 2" gadījumā mums domas nesakrīt. Bet te vajadzēja rīkoties agrīnā stadijā. Tas bija jādara gudri un cienot abu pušu nostāju. Nevis – kā tas notiek tagad – kad zaudējumus cieš konkrētie uzņēmumi un konkrētie strādnieki Eiropā un ASV. Jau atkal: kad Amerika pārstās būt vienatnē, tad arī šādas muļķības beigsies.
Eiropas Savienība šonedēļ ir publicējusi dokumentu, kas runā par eiro lomas palielināšanu pasaulē, kas nozīmē mazāku ASV dolāru izmantošanu starptautiskajā tirdzniecībā. Ko jūs domājat par šo soli?
Kad eiro tika ieviests, es strādāju mūsu vēstniecībā Vācijā. Es arī biju Igaunijā, jums blakus, kad tur sāka lietot eiro. Kad es strādāju Vācijā, bija milzīgas diskusijas par to, ka amerikāņi baidās no eiro, ka eiro aizstās dolāru kā pasaules valūta, kā rezerves valūta, ko visa pasaule izmanto tirdzniecībai. Es atceros, ka toreiz daudzi mūsu finanšu ekonomisti ir teikuši, ka tas nav tikai nepareizi, bet ka patiesībā viss ir pilnīgi pretēji. Lūdzu, noņemiet no mums šo atbildību! Mēs labprāt gribētu nebūt atbildīgi par pasaules finanšu tirgu svārstībām. Jūs, eiropieši, varat uzņemties daļu no šīs atbildības, ja jau jums tā gribas. Uz priekšu!
Tā ka es teiktu, ka pasaulē ir vieta gan eiro, gan dolāram. Mums nav nekas pret to, ka jūs paņemtu daļu no atbildības, kas gulstas uz mūsu valūtu. Turklāt ziniet… Ja raugās no tirdzniecības viedokļa, tad spēcīgs eiro kaut kādā mērā ir vairāk mūsu, nevis jūsu interesēs, jo dārgāks eiro ļaus jums nopirkt vairāk mūsu produktu. Tādēļ mums vajadzētu teikt, ka divas spēcīgas valūtas, kas balstās spēcīgās demokrātiskās sabiedrībās, ir lieliskas ziņas visai pasaulei. Tā ka uz priekšu! Mēs eiro vēlam tikai visu to labāko.
KONTEKSTS:
ASV demokrātu partijas pārstāvis Džo Baidens 20. janvāri kļuvis par 46. ASV prezidentu, šajā amatā nomainot Donaldu Trampu. Neskatoties uz tradīcijām, Tramps inaugurācijas ceremonijā nepiedalījās.
Īsi pēc inaugurācijas Baidens ir parakstījis 17 rīkojumus, kas mainīja iepriekšējā prezidenta īstenoto politiku.
