Eiropas TOP3: Navaļnija arests, Baidena inaugurācija un eiro stiprināšana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Šonedēļ galvenā pasaules uzmanība tika pievērsta Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), kur notika jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena inaugurācija. Uz to nolūkojās arī eiropieši, un Eiropas Parlamentā tika apspriestas nākotnes attiecības ar ASV. Tomēr gana liela uzmanība tika pievērsta arī notikumiem Krievijā, un vieta diskusijām Eiropas Parlamentā tika atvēlēta arī sakarā ar opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu. Tikmēr Eiropas Komisija šonedēļ nāca klajā ar jaunu stratēģiju Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu sistēmas atvērtības, spēka un noturības stimulēšanai turpmāko gadu laikā.

Eiropas TOP3: Navaļnija arests, Baidena inaugurācija un eiro stiprināšana
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

 

 

Eiro stiprināšana

Eiropas Savienībai ambīciju netrūkst. Tā vēlas uzņemties vadošu lomu pasaules ekonomikas pārvaldībā, vienlaikus aizsargājot Eiropas Savienību no negodīgas un ļaunprātīgas prakses. Tādēļ šonedēļ Eiropas Komisija piedāvājusi īstenot pasākumus tālākai ekonomikas un finanšu sistēmas noturības stiprināšanai.

Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”) ieskicēja ieceri: „Pandēmija mums atnesa ekstrēmus pārbaudījumus. No vienas puses, mums ir šī ātrā krīzes palīdzība, lai risinātu pastāvošos izaicinājumus, bet, no otras puses, mums ir ilgtermiņa stratēģisks mērķis: stiprināt mūsu kopīgo valūtu – eiro. Tieši tas ir publicētā plāna pamatā. Eiro spēcināšana var padarīt globālo ekonomiku mazāk atkarīgu no vienotas valūtas un mazāk ievainojamu dažādu satricinājumu priekšā. Tas var padarīt Eiropas uzņēmumu tirdzniecību pasaulē vieglāku. Mēs esam pārliecināti, ka globāli spēcīgs eiro ir ne tikai mūsu interesēs, bet arī globālās kopienas interesēs.”

Eiro stiprināšana ir daļa no plašāka Eiropas plāna atvērt globālo ekonomiku, labi funkcionējošu finanšu tirgi un noteikumos balstīta multilaterālā sistēma.

Komisijas plānu veido ne tikai eiro stiprināšana, veicinot tā izmantošanu pasaulē, jo kopumā plāns balstīts uz trīs pīlāriem. Otrs pīlārs mērķu sasniegšanai ir turpmāka Eiropas Savienības finanšu tirgu infrastruktūras pilnveidošana un tās noturības uzlabošana, tai skaitā attiecībā pret sankcijām, ko piemēro trešās valstis.

Savukārt trešais pīlārs ir turpmāka Eiropas Savienības sankciju vienotas ieviešanas un izpildes veicināšana. Tādēļ šogad komisija izstrādās datubāzi nolūkā nodrošināt efektīvu ziņošanu un informācijas apmaiņu dalībvalstu un komisijas starpā par sankciju ieviešanu un izpildi.

Navaļnija arests

Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija ceļam no Vācijas uz Krieviju pie dažādu ierīču ekrāniem daudzviet pasaulē sekoja ne mazums cilvēku. Viņa aizturēšana laikam reti kuram šķita pārsteidzoša. Cits jautājums, kā tas tika izdarīts un kas sekoja tālāk.

Krievijā notiekošais tika nopelts arī no Eiropas Savienības puses, bet vai ar to pietiek? Ko tagad darīt Eiropas Savienībai?

Eiropas Parlamenta deputātes Violas Kramonas-Taubādeles viedoklis: “Ko dara Eiropas Savienība? Mēs vienmēr reaģējam uz atsevišķiem incidentiem tā vietā, lai proaktīvi atrastu konsekventu risinājumu. Pēc tam mēs ceram atgriezties pie ierastajām attiecībām. Cik vien ātri iespējams, tam ir jābeidzas. Kremlim jāsaprot, ka tā pastrādāto noziegumu cena ir augsta. Es pieprasu, lai “Nord Stream” projekts tiktu nekavējoties apstādināts. Jāievieš arī smagākas individuālas un sektorālas sankcijas un jāpiedāvā plašāks atbalsts liberālajai opozīcijai.”

Izdevums “Politico” vēstīja, ka bloka vēstnieki šonedēļ esot guvuši vienprātību par to, ka sankcijas jāievieš. Skaļākie šāda viedokļa paudēji esot bijuši Baltijas valstu pārstāvji. Jautājums – kādas sankcijas un kad tās varētu tikt ieviestas.

Pirmdien, 25. janvārī, Navaļnija aizturēšana un tālākie soļi tiks apspriesti ārlietu ministru sanāksmē. Navaļnija aizturēšana sarežģīs Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju.

Baidena inaugurācija

Eiropas Parlamenta deputāti šonedēļ notikušajās debatēs apsprieda 46. ASV prezidenta Džo Baidena stāšanos amatā un norādīja, ka līdz ar jaunu Baltā nama saimnieku radusies izdevība stiprināt abu pušu attiecības. Tomēr, ja vairāku Eiropas politiķu noskaņojumu nedrīkstētu izteikt vārdos, tad mēs vienkārši, visticamāk, dzirdētu garu un atvieglotu nopūtu. Proti, Eiropa par Donalda Trampa aiziešanu uzelpo.

Šāds noskaņojums pat nedaudz bija jaušams arī Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas uzrunā Baidena inaugurācijas dienā. “Šīs jaunā perioda sākums Amerikā ir brīdis, ko esam ilgi gaidījuši. Eiropa ir gatava jaunam sākumam ar mūsu vecāko un uzticamāko partneri. Eiropai tagad ir draugs Baltajā namā. Un viņš stāvēs blakus Kamalai Harisai – pirmajai sievietei Amerikas Savienoto Valstu viceprezidenta amatā. Tas ir vēsturisks brīdis, un tas padara šo dienu par ļoti īpašu. Mēs Savienotajām Valstīm G20 valstu samitā, kas maijā notiks Romā, piedāvāsim uzlabot mūsu kopīgo darbu veselības profilaksē, sagatavotībā un reaģēšanā,” sacīja Leiena.

Leiena šajā citātā minēja, lai gan būtiski, bet tikai vienu no kopīgi risināmajām lietām, kas saistīta ar Covid-19 pandēmiju. Bet eiroparlamentārieši savās runās izcēla nepieciešamību kopīgi risināt arī demokrātiskās sistēmas problēmas un apdraudējumus, salīdzinot norises Savienotajās Valstīs ar problēmām atsevišķās dalībvalstīs vai Eiropas Savienībā kopumā.

Deputāti arī nekautrējas izcelt Trampa lomu pēdējo nedēļu notikumos ASV, ar to jāsaprot iebrukums Kapitolijā, kā arī negatīvo Trampa ietekmi uz attiecībām ar Eiropas Savienību un sabiedrības polarizāciju pašā ASV.

Tāpat tika runāts par tehnoloģiju kompāniju lomu sabiedrības un politikas ietekmēšanā jeb, kā minēja viens no deputātiem, “digitālo milžu patvaļu”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti