Jauni gāzes cauruļvadi var mazināt Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem

Eiropas Savienība (ES) ilgstoši ir runājusi par nepieciešamību dažādot energoresursu avotus, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību. Visbiežāk kā galveno draudu bloka enerģētiskajai drošībai min Krieviju, kas izmanto energoresursus ārpolitisko mērķu īstenošanai. Vairāki gāzes cauruļvadu projekti vieš cerību, ka ES drīzumā varētu ievērojami mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem. Taču joprojām blokā nopietnas domstarpības rada gāzes cauruļvads “Nord Stream 2”.  

ĪSUMĀ:

  • Pirms mēneša atklāts Transadrijas cauruļvads (TAP) gāzei no Azerbaidžānas.
  • EK: Šis projekts stiprinās enerģētisko drošību.
  • TAP ir pēdējais posms tā dēvētajā Dienvidu gāzes koridorā.
  • Drīzumā sāks būvēt “Baltic Pipe”, cer nodot ekspluatācijā 2022. gada oktobrī.
  • Pa to Polijā nogādās gāzi no Norvēģijas laukiem Ziemeļjūrā.
  • Polija pēdējos gados bija lielākais “Gazprom” klients Austrumeiropā.
  • Polijas līgums ar “Gazprom” ir spēkā līdz 2023. gadam, to neplāno pagarināt.
  • Polija iebilst pret “Nord Stream 2”, kas ļaus Krievijai dubultot piegādi Vācijai.
  • Sankciju dēļ  “Nord Stream 2” pamet Rietumu kompānijas.
  • Krievija plāno “Nord Stream 2” pabeigt saviem spēkiem.

Pirms nepilna mēneša bez skaļām fanfarām atklāja Transadrijas gāzes cauruļvadu (TAP), pa kuru Dienvideiropā nogādās gāzi no Azerbaidžānas kontrolētajiem dabasgāzes ieguves laukiem Kaspijas jūrā. 4,5 miljardus eiro izmaksājušais cauruļvads sākas uz Turcijas–Grieķijas robežas un šķērso Grieķiju, Albāniju un Adrijas jūru, bet tā galapunkts ir Itālijas dienvidi.

Jauni gāzes cauruļvadi var mazināt Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiemUldis Ķezberis

Sākotnēji 878 kilometrus garā cauruļvada kapacitāte būs 10 miljardi kubikmetru dabasgāzes gadā, bet vēlāk to paredzēts palielināt līdz 20 miljardiem kubikmetru gadā.

Eiropas Komisijas runasvīrs enerģētikas jautājumos Tims Makfi aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka ES izpildinstitūcija ir gandarīta par TAP darbības uzsākšanu.

“Projekts paplašinās izvēli un konkurenci, kā arī stiprinās enerģētisko drošību un dažādos dabasgāzes piegādes avotus Itālijai, Grieķijai, Bulgārijai un visam Dienvidaustrumeiropas reģionam. Transadrijas gāzes cauruļvada projekts ir būtisks Eiropas Savienības kopējām interesēm, un ir nozīmīga daļa no Dienvidu gāzes koridora,” sacīja Makfi.

ES dalībvalsts Bulgārija pašlaik gandrīz visu patērēto dabasgāzi iepērk no Krievijas.

Pateicoties savienojumam ar TAP, Bulgārija nākotnē varēs importēt 1 miljardu kubikmetru gāzes gadā, kas ir aptuveni trešdaļa no valsts kopējā ikgadējā patēriņa.

TAP ir pēdējais posms tā dēvētajā Dienvidu gāzes koridorā, ko uzskata par ES enerģētiskās drošības atslēgu, lai samazinātu bloka atkarību no Krievijas dabasgāzes.

3500 kilometrus garo koridoru veido trīs cauruļvadi, kuru uzbūvēšana izmaksāja 40 miljardus dolāru jeb 33 miljardus eiro.

Vēl viens nozīmīgs projekts, kas stiprinās ES enerģētisko drošību, būs gāzes cauruļvads “Baltic Pipe”, pa kuru Polijā caur Dāniju nogādās gāzi no Norvēģijai piederošajiem dabasgāzes ieguves laukiem Ziemeļjūrā.

Polijas gāzes tīkla operators “Gaz-System” pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes, lai drīzumā uzsāktu 900 kilometru garā cauruļvada būvniecību.

1,6 miljardus eiro vērto “Baltic Pipe” cauruļvadu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim.

Plānots, ka pa to Polija ik gadu importēs 10 miljardus kubikmetru gāzes. Daļu no tās reeksportēs uz Polijas kaimiņvalstīm.

Raidsabiedrības “Deutsche Welle” ekonomikas analītiķis Andrejs Gurkovs apgalvo, ka “Baltic Pipe” būs stūrakmens Polijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai.

“Bieži izskan, ka Polija īsteno šo cauruļvada projektu, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Tā nav tiesa. Varšava realizē šo projektu, lai pilnībā atbrīvotos no nepieciešamības iegādāties “Gazprom” produkciju,” stāsta Gurkovs.

Gurkovs norāda, ka Polija nav vienkārši viens no senākajiem Krievijas dabasgāzes pircējiem.

“Polija pēdējos gados bija lielākais “Gazprom” klients Austrumeiropā. Tā bija starp desmit nozīmīgākajiem “Gazprom” eksporta tirgiem. Piemēram, 2019. gadā Polija no Krievijas iegādājās praktiski tikpat daudz gāzi, cik tāds ne pārāk nozīmīgs Rietumeiropas partneris kā Lielbritānija,” apgalvo eksperts.

Polija gadā patērē aptuveni 17 miljardus kubikmetru gāzes, no kuriem aptuveni pusi importē no Krievijas. Polijas līgums ar Krievijas gāzes monopoluzņēmumu “Gazprom” ir spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim, un to nav paredzēts pagarināt.

Polija ir viena no skaļākajām pretiniecēm cauruļvadam “Nord Stream 2”, kas ļaus Krievijai dubultot gāzes piegādi Vācijai. To vajadzēja pabeigt jau pērn, bet būvniecības darbi apstājās, jo ASV piedraudēja pakļaut sankcijām kompānijas, kuras bija iesaistījušās projekta īstenošanā. Tas piespieda izstāties no projekta rietumvalstu uzņēmumus.

Krievija ir nolēmusi pabeigt “Nord Stream 2” saviem spēkiem.

Mediji vēsta, ka pagājušajā nedēļā divi Krievijas cauruļvadu likšanas kuģi ir nosūtīti pabeigt cauruļvada būvniecību Baltijas jūrā. Vācijas varasiestādes apliecinājušas, ka ir saskaņoti cauruļvada būvniecības darbi līdz šī gada beigām.

ASV vēstniecība Berlīnē aicinājusi Vācijas valdību un ES apturēt “Nord Stream 2” būvniecību, norādot, ka tas nav tikai ekonomisks projekts, bet Kremļa politiskais instruments, lai apietu Ukrainu un sašķeltu Eiropu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt