EK liek izpētīt iespējas izveidot vērienīgu kosmosa sakaru sistēmu tīklu

Eiropas Komisija decembra beigās paziņoja par plāniem izveidot vērienīgu kosmosa sakaru sistēmu tīklu. Eksperti min, ka savā ziņā šis projekts līdzināsies ASV privātā kosmisko lidojumu uzņēmuma „SpaceX” projektam “Starlink”. Atbildīgais eirokomisārs šonedēļ uzsvēris, ka vēlas, lai virzība notiktu ātri un vismaz daļa projekta pakalpojumu būtu pieejami jau 2024. gadā.
 

EK liek izpētīt iespējas izveidot vērienīgu kosmosa sakaru sistēmu tīkluRihards Plūme

Eiropas Komisija (EK) pērnā gada nogalē paziņoja par plāniem sadarboties ar vairākiem uzņēmumiem, lai sāktu priekšizpēti 7 miljonu eiro vērtībā par nepieciešamību izveidot vērienīgu kosmosa sakaru sistēmu tīklu. Šo uzņēmumu vidū ir satelītu izstrādātāji, palaišanas pakalpojumu sniedzēji, telekomunikāciju operatori un citi uzņēmumi. Zināmākais no tiem – Eiropas aviobūves uzņēmums „Airbus”. Trešdien noslēdzās 13. Eiropas Kosmosa konference, kuras pirmajā dienā Eiropas Savienības iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons iezīmēja šāda projekta nepieciešamību.

„Līdztekus konsolidācijai mums ir jāparedz arī nākotnes izaicinājumi un iespējamās stratēģiskās atkarības nākamajos 20 līdz 30 gados. Spēja izveidot savienojamību būs būtiska arī 2050. gadā. Tādēļ es uzskatu, ka

Eiropai ir ātri jāattīsta kosmosa savienojamības iniciatīva kā trešā infrastruktūra papildus „Galileo” un „Copernicus” projektiem,” norādīja Bretons.

Šī iniciatīva patiesi būtu nākamais lielais Eiropas Savienības kosmosa projekts pēc „Galileo” satelītnavigācijas sistēmas un Eiropas Komisijas satelītu programmas „Copernicus”. Bretons ieskicēja mērķus šādas infrastruktūras izveidei:

„Ar šo infrastruktūru mēs vēlamies sasniegt četrus mērķus. Pirmkārt, izskaust tā dēvētās „mirušās zonas”, visiem nodrošinot ātru un darboties spējīgu platjoslas savienojumu. Otrkārt, kļūt autonomiem un novērst atkarību no ārpus Eiropas Savienības esošajām iniciatīvām. Treškārt, ievest Eiropu kvantu laikmetā, nodrošinot kvantu šifrētu saziņu. Ceturtkārt, uzturēt kontinentu savienotu neatkarīgi no tā, kas notiek. Te jāņem vērā milzīgi uzbrukumi internetam, kas vairs nav fikcija, it īpaši līdz ar kvantu skaitļošanas iespēju parādīšanos.”

Eiropas Komisija skaidrojusi, ka priekšizpētes laikā tiks apskatīts, kā kosmosā izvietotu sistēmu varētu uzlabot un izveidot tās savienojumu ar pašreizējām un nākotnes kritiskajām infrastruktūrām. Tāpat tiks aplūkota satelītu loma 5G sistēmās, vienlaikus ņemot vērā arī nākotnes evolūciju, proti, 6G tehnoloģijas.

Pirmā projekta prioritāte būs interneta un citu pakalpojumu pieejamības nodrošināšana lauku apvidos.

Tiek lēsts, ka tas uzlabotu pakalpojumu pieejamību aptuveni pieciem  miljoniem mājsaimniecību. Savukārt līdz ar pilnīgu satelītu tīkla attīstību ir paredzams, ka tas darbinās, piemēram, pašbraucošas automašīnas.

Tiesa, no Eiropas Savienības puses pilnīgs projekta vēriens un darbības lauks joprojām līdz galam nav definēts, un tieši to šobrīd dara iepriekš pieminētais uzņēmumu konsorcijs. Eiropas Savienības amatpersonas par to, ko tās vēlas redzēt no jaunā telekomunikāciju projekta, līdz šim izteikušās vispārīgi. Eirokomisārs uzsvēra, ka vēlas, lai šī projekta izstrāde uz priekšu virzītos ātri.

„Mans mērķis ir virzīties uz priekšu ātri. Tāpēc būtu pareizi, ja Eiropas Komisija šogad iesniegtu priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Eiropas Padomei, lai mēs varētu virzīties jau konkrēti. Lai būtu gatavi, mēs pirms dažām nedēļām sākām pētījumu par drošu kosmosa savienojamības sistēmu.

Pētījums sniegs ieskatu par tehnisko dimensiju, bet arī par vadības struktūru, finansējumu, misijām un precīzu darbības jomu. Es gaidu pirmās atsauksmes šī gada aprīlī,” klāstīja Bretons.

Kā min eksperti, šis eiropiešu projekts savā ziņā līdzināsies Lielbritānijas un Indijas kopējam projektam „OneWeb” un Amerikas Savienoto Valstu privātā kosmisko lidojumu uzņēmuma „SpaceX” projektam “Starlink”, kura mērķis ir izvietot orbītā daudzus tūkstošus satelītu lēta bezvadu interneta nodrošināšanai jebkurā vietā uz Zemes. Un plāni par vairāku simtu satelītu palaišanu orbītā ir arī Ķīnai, tādēļ saprotams, ka Eiropas Savienība nevēlas atpalikt un tā vēlas būt globāli konkurētspējīga. Uz to Eiropas Kosmosa konferencē norādīja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.

„Izturīgs Eiropas kosmosa sektors ir būtisks spēcīgai Eiropai. Kosmosa sektora attīstība ļaus mums realizēt stratēģisko autonomiju – mūsu paaudzes mērķi nr.1. Eiropa jau ir svarīgs kosmosa spēlētājs un, ja globāli vēlamies būt spēcīgāki un pašpārliecinātāki, mums jābūt spēcīgākiem arī kosmosā. Mums jānodrošina droša, autonoma, uzticama un finansiāli pieejama piekļuve kosmosam. Protams, mēs neesam vieni. Līdz ar sacensības palielināšanos kosmosā, mums jāizmanto mūsu ietekme kā globālam spēlētājam, lai palīdzētu veidot izturīgu un globālu pārvaldību. Tas būs būtiski inovatīvām un ilgtspējīgām aktivitātēm kosmosā,” uzsvēra Mišels.

Konsorcijs vēl aplēsīs projekta realizācijai nepieciešamo līdzekļu apjomu, taču, kā vēsta ziņu aģentūra „Bloomberg”,

paredzams, ka kopējās šāda tīkla izveides izmaksas būs 6 miljardi eiro. Līdzekļi varētu tikt ņemti no publiskās un privātās partnerības.

Lai gan EK esot iespējas iegūt daļu naudas, tā sagaida, ka industrija, dalībvalstis un Eiropas Kosmosa aģentūra iesaistīsies ar saviem līdzekļiem. Jāatzīmē, ka Eiropas kosmosa programmai kopumā nākamajos septiņos gados paredzēti vairāk nekā 14 miljardi eiro.

Daļa šīs jaunās infrastruktūras pakalpojumu varētu strādāt jau 2024. gadā, bet viss varētu būt pilnībā gatavs nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta termiņa beigās, proti, 2027. gadā. Dažas aplēses liecina, ka nākamajos gados Zemes orbītā varētu nokļūt aptuveni 100 000 jaunu satelītu. Un tas savukārt rada lielas problēmas un briesmas orbītā, jo novērst satelītu sadursmes kļūst arvien grūtāk. Tāpat milzīgas satelītu tīklu sistēmas arvien biežāk apgrūtina astronomu darbu, jo satelīti tumšajā diennakts laikā spīd tikpat spoži, cik zvaigznes.

Vairāki eksperti norādījuši, ka ar pašreizējiem noteikumiem un regulējumiem var nebūt pietiekami, lai risinātu izaicinājumus, kas saistīti ar šādiem satelītu megaprojektiem. Pašreizējie regulējumi esot salīdzināmi ar reakciju uz klimata pārmaiņām agrīnajā stadijā. Skaidrs, ka eiropiešu plāni par jauna satelītu tīkla izbūvi ekspertu bažas tikai palielina un risināmo problēmu klāstu nebūt nesamazina.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt