Sadaļas Sadaļas

Skaitļi un fakti: Latvijā par arvien nopietnāku problēmu kļūst padomju laika daudzdzīvokļu nami

Latvijai ir jāpieņem lēmumi par to, tieši kādās jomās tiks ieguldīti apjomīgie Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda līdzekļi, kuru mērķis ir restartēt Eiropas ekonomiku pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Eksperti aicina šo naudu nevis izšķiest daudz un dažādos sīkumos, bet gan koncentrēti ieguldīt lietās, kurām ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas un kuras var būtiski mainīt mūsu dzīvi uz augšu. Latvijā viena no šādām lietām, kuru savos komentāros piemin ļoti daudzi ekonomikas eksperti, ir ēku rekonstrukcija un energoefektivitāte.

ĪSUMĀ:

  • Ēkas arvien vairāk noveco; rekonstrukcija notiek lēni un nepietiekamos apjomos.
  • Teorētiski noteiktais padomju ēras sērijveida dzīvojamo māju vidējais kalpošanas laiks ir no 60 līdz 70 gadiem.
  • “Eurostat” dati: Latvija ir TOP 10 teju ikvienā ar mājokli saistīto problēmu jautājumā.
  • Mājokļus jaunuzbūvētos namos liela daļa iedzīvotāju bez papildu atbalsta nevar atļauties, tāpēc arī jaunu daudzdzīvokļu namu būvniecības apjomi ir mazi.
  • Mājokļu būvniecībā ieguldīto investīciju apjoms Latvijā krietni atpaliek no vidējiem rādītājiem ES.

Skaitļi un fakti: Latvijā par arvien nopietnāku problēmu kļūst padomju laika daudzdzīvokļu namiInguna Ukenābele, EURANET

Latvija ar savu milzīgo padomju laikos celto daudzstāvu dzīvojamo ēku īpatsvaru pašlaik tiešām atgādina sava veida bumbu ar laika degli. Ēkas arvien vairāk noveco, bet to rekonstrukcija notiek lēni un nepietiekamos apjomos. Ja nekas nemainīsies, ir tikai laika jautājums, kad daudzās Latvijas pilsētās arvien vairāk apkaimju pārvērtīsies par graustu rajoniem, bet daudziem iedzīvotājiem būs ļoti grūti atrast kvalitatīvu mājokli.

Diemžēl pirmais plāna variants, kur Latvijā ieguldīt Eiropas Savienības (ES) jaunā fonda naudu, liecina, ka daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātei un rekonstrukcijai varētu tikt vien pilīte no fondā pieejamā pusotra miljarda eiro.

Tikmēr padomju ēras daudzdzīvokļu ēkas turpina novecot, bet to iedzīvotājiem visbiežāk nav tik lielas rocības, lai bez nopietna atbalsta no malas ķertos pie to rekonstrukcijas.

Padomju laika mantojums sāk spiest

Latvijā pašlaik nepilni 70% ēku ir tapušas laikā no 1946. līdz 1990. gadam. Lielajās pilsētās ir veseli rajoni ar dažādos periodos tapušām padomju laika tipveida būvēm. Atšķirībā no pirmspadomju laika ēkām, to kvalitāte nav tā labākā. Turklāt pārsvarā šajos namos gadu desmitiem nav notikuši nopietni rekonstrukcijas darbi, bet šis un tas ir tikai pielabots.

Teorētiski noteiktais padomju ēras sērijveida dzīvojamo māju vidējais kalpošanas laiks ir no 60 līdz 70 gadiem, un senāk celtajām, tautā sauktām par “hruščovkām”, tā beigas jau ir pienākušas vai tuvojas.

Tas gan vēl nenozīmē, ka šīs mājas tūlīt grasītos sabrukt, jo daudz ir atkarīgs no katras konkrētās ēkas stāvokļa un līdzšinējās uzturēšanas. Ja ar to viss ir kārtībā, māja vēl kalpos ilgi.

Tomēr par to, ka situācija nav spīdoša, liecina Eiropas statistikas biroja “Eurostat” apkopotie dati. Tajos Latvija ir “TOP 10” teju ikvienā ar mājokli saistīto problēmu jautājumā. Tā Latvija ierindojas piektajā vietā ES tādā rādītājā kā tekošs jumts – ar šādu problēmu 2019. gadā saskārušies vairāk nekā 19% Latvijas mājsaimniecību. Vēl vairāk jumtu tek tikai Kiprā, Portugālē, Ungārijā un Slovēnijā.

Savukārt 8% Latvijas iedzīvotāju mājoklī nav iespējams uzturēt pietiekamu siltumu. Esam astotajā vietā starp salstošākajiem eiropiešiem. Tomēr jāatzīmē, ka mums priekšā esošās valstis lielākoties ir no Dienvideiropas, kur ir pavisam citas tradīcijas mājokļu apsildīšanā. No mūsu platuma grādos esošajām valstīm ar lielākām problēmām apsildīšanā saskaras vien Lietuva, kur uz nespēju mājoklī uzturēt pietiekamu siltumu norādījuši 27% iedzīvotāju.

Par satraucošu tendenci atbilstošu mājokļu pieejamībā norāda tāds rādītājs kā pārapdzīvotība. ES ir definējusi, ka normālā situācijā mājoklī ir jābūt vienai atsevišķai istabai kopā dzīvojošam pārim un vienai istabai katram ģimenes loceklim, kurš ir vecāks par 18 gadiem un nedzīvo ar kādu pārī. Attiecībā uz bērniem normāli būtu viena istaba diviem bērniem līdz 12 gadu vecumam, bet pēc šī vecuma divi bērni vienā istabā var dzīvot, ja tie ir viena dzimuma. Ja šādu istabu skaitu ģimenes locekļiem nav iespējams nodrošināt, tad mājoklis ir pārapdzīvots.

Kopumā pārapdzīvotos mājokļos 2019. gadā ES dzīvoja 17,2% iedzīvotāju. Taču Latvijā šis īpatsvars tiek pārsniegts vairāk nekā divas reizes un 2019. gadā 42,2% Latvijas iedzīvotāju mitinājās pārapdzīvotos mājokļos. Šajā ne visai iepriecinošajā rādītājā esam otrajā vietā ES un vēl šaurākos apstākļos nākas mitināties vēl tikai Rumānijas iedzīvotājiem. Turklāt zīmīgi ir tas, ka pēc iepriekšējās finanšu krīzes pārapdzīvotības rādītājs Latvijā pēc pāris gadu krituma ir atkal audzis, kas visdrīzāk liecina par banku un arī iedzīvotāju konservatīvāko skatījumu uz hipotekāro kreditēšanu.

 

Jauni mājokļi top gausi

Ja jau vecās padomju laika mājas savu dzīvi ir teju nodzīvojušas, tad loģiska būtu jaunu mājokļu celtniecība to vietā. Tomēr arī šajā ziņā Latvijā nesokas īpaši spoži. Galvenās problēmas ir saistītas ar to, ka mājokļus jaunuzbūvētos namos to izmaksu dēļ ļoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju bez papildu atbalsta finansiāli nemaz nevar atļauties. Attiecīgi arī jaunu daudzdzīvokļu namu būvniecības apjomi ir salīdzinoši mazi un pamatā mērķēti tai sabiedrības daļai, kuras rocība ir vērtējama kā laba.

Latvijā periodā no 2012. līdz pat 2016. gadam dzīvokļu skaits ekspluatācijā pieņemtos daudzdzīvokļu namos bija pat mazāks nekā ekspluatācijā pieņemtās viendzīvokļa ēkas. Savukārt 2019. gadā dzīvokļu skaits ekspluatācijā pieņemtajos daudzdzīvokļu namos pārsniedza jaunu viendzīvokļa ēku skaitu tikai par trešdaļu. Nav jābūt lielam matemātiķim, lai saprastu, ka šādā veidā mājokļu problēmas Latvijā atrisināt neizdosies.

 

“Eurostat” apkopotie dati arī liecina, ka mājokļu būvniecībā ieguldīto investīciju apjoms Latvijā krietni vien atpaliek no vidējiem rādītājiem ES. 2019. gadā mājokļu būvniecībā ES tika ieguldīti vidēji 5,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijā šis līmenis ir bijis 2,4% no IKP jeb uz pusi mazāk. Šajā ziņā mēs atpaliekam ne tikai no tādām pārtikušām ES valstīm kā Somija vai Vācija, bet arī no savām kaimiņvalstīm. Lietuvā 2019. gadā investīcijas mājokļu būvniecībā veidoja 2,9%, bet Igaunijā – 4,9% no IKP.

Tikmēr lielākā daļa pilsētnieku Latvijā turpina mitināties dažādu periodu un sēriju padomju laika tipveida namos ar visai neskaidrām perspektīvām, kā veikt to rekonstrukciju, lai tie kalpotu vēl daudzas desmitgades.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt