ES valstīs sāks vakcinēt pret Covid-19
27. decembris ir tā diena, kad Eiropas Savienībā (ES) varētu sākties vakcinācija pret Covid19. Par to paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
"Nedēļas laikā pirmā vakcīna būs saņēmusi atļauju. Tāpēc sāksim vakcināciju, cik vien ātri iespējams. Visas 27 valstis, visas vienā un tajā pašā dienā.
Tāpat kā mēs vienoti esam gājuši cauri šai pandēmijai, uzsāksim arī šī briesmīgā vīrusa izskaušanu kopā," paziņoja EK vadītāja.
Viņa atgādinājusi, ka ES ir izdarījusi ļoti nozīmīgu mājasdarbu, izveidojot tā dēvēto vakcīnu portfeli, noslēdzot līgumus ar septiņiem potenciālajiem vakcīnu piegādātājiem. Dalībvalstis pašas varēs izlemt, kuras cilvēku grupas vakcinēt vispirms, bet pirmie pretendenti būs veselības aprūpes nozares darbinieki un gados veci cilvēki.
Pašlaik lielākā problēma ir tajā, ka Rietumu pasaulē, pagaidām vēl gan ne ES, apstiprinātas lietošanai ir vai tūlīt būs tikai divas vakcīnas. Kompāniju "Pfizer" un "BioNTech", kā arī "Moderna" ražotās. Šīs divas kompānijas jau tagad atzīst, ka globālu pieprasījumu apmierināt nav spējīgas.
Pārējie pieci vakcīnas izstrādātāji, uz kuriem tā cerēja ES, pagaidām savos pētījumos nav bijuši tik efektīvi. Tieši tāpēc uz pavisam drīzu vakcināciju plašos mērogos cerēt vis nevajadzētu. Visticamāk, plašāka vakcinācija gaidāma vien nākamā gada otrajā ceturksnī.
Vai nedēļas nogalē noslēgs "Brexit" sarunas?
"Brexit" sarunas pašlaik varētu pielīdzināt tunelī esošajam vilcienam. Priekšā ir redzama gaisma tuneļa galā, tikai nevienam īsti nav saprotams, par ko tā gaisma vēsta – par uzvaru vai par sarunu izgāšanos. Eiropas Savienības (ES) galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē ceturtdien, 17. decembrī, paziņoja, ka sarunas joprojām turpinās, tās ir ļoti sarežģītas, bet iespējamo vienošanos varētu panākt piektdien, 18. decembrī.
Eiropas Parlaments no savas puses ir izvirzījis konkrētu termiņu – vienošanās jāpanāk līdz šai svētdienai, jo tikai tad būs iespējams balsojumu par šo vienošanos sarīkot vēl līdz 28. decembrim. Taču, kā norādījis britu valdības pārstāvis Maikls Govs, Lamanša šauruma otrajā pusē optimisms nav tik liels.
"Mana jaunā apņemšanās, ko es pieņēmu pirms dažām nedēļām, ir neizteikt prognozes par procentiem.
Taču pašlaik diemžēl daudz lielākas ir iespējas, ka mums neizdosies noslēgt vienošanos. Pašlaik iespējas panākt vienošanos ir mazākas par 50%," sacīja Govs.
Viņš arī uzsvēris, ka pat bezvienošanās scenārijā sarunas Eiropas un britu amatpersonu starpā varētu turpināties arī pēc Jaunā gada, taču tie tomēr vairs nebūs mēģinājumi panākt jaunu vienošanos – Lielbritānija būs pilnībā aizgājusi no ES ietekmes zonas, balstoties uz tā dēvētajiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem.
ES Tiesa: Ungārija pārkāpusi ES aktus patvēruma jomā
2015. gada migrācijas krīzes laikā Ungārija bija viena no tām valstīm, kurā pret ieceļotājiem bija visnegatīvākā attieksme. Šis jautājums no politiskās dienaskārtības joprojām nav pazudis, lai arī reālā plaša mēroga migrācija sen ir beigusies.
Jau tā saspringtajām Budapeštas attiecībām ar Briseli eļļu pielēja Eiropas Savienības (ES) Tiesa, kas atzina, ka Ungārija, liedzot dažiem migrantiem meklēt patvērumu un pārvietojot daudzus uz tranzīta nometnēm, pārkāpusi ES tiesību aktus.
Tiesas atzinumā ir noraidīti Ungārijas argumenti par to, ka krīzes situācijā ir pieļaujama atkāpšanās no atsevišķiem noteikumiem.
"Trešo valstu pārstāvji vai bezvalstnieki, kuri ieceļoja no Serbijas un kuri centās panākt starptautisku aizsardzību, pieteikumus varēja iesniegt tikai īpašos tranzīta centros Ungārijas teritorijā. Vienlaikus tika pieņemti administratīvie noteikumi, kas krasi ierobežoja cilvēku skaitu, kas šajās tranzīta zonās varēja atrasties. Nelikumīgi apcietinot tranzīta zonās un pārvietojot trešo valstu pilsoņus uz robežzonu, neievērojot garantijas, kas noteiktas atpakaļ nosūtīšanas procedūrai, ir pārkāpti ES akti," paziņoja ES tiesas pārstāve Rosario Silva de Lapuerta.
Komentējot šo tiesas spriedumu, Ungārijas tieslietu ministre Judīte Varga uzsvērusi, ka šis spriedums ir bezjēdzīgs, jo tiesvedībā izskatītie jautājumi vairs nav aktuāli un minētās tranzīta zonas jau sen kā likvidētas. Viņa arī piebildusi, ka stingra Ungārijas un Eiropas robežu kontrole turpināsies un nākotnē netiks pieļauta jaunu starptautisko migrācijas koridoru izveidošanās.
