Panorāma

Grib atcelt kompensācijas nepārvēlētajiem deputātiem

Panorāma

Pirmizrāde R. Stiebras animācijas filmai "Saule brauca debesīs"

Tukumā atklāj Z. A. Meierovica pieminekli

Tukumā atklāj Meierovica pieminekli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijā pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics lika pamatus Latvijas diplomātiskajam dienestam un ārpolitikas tradīcijām. Viņa būtiskākais nopelns ir Latvijas valsts atzīšana citviet pasaulē, kas šonedēļ ļauj svinēt valsts simtgadi. Godinot Meierovica piemiņu, ceturtdien, 15. novembrī, viņam atklāts piemineklis Tukuma novadā, kur diplomāts aizvadījis savu bērnību un skolas gadus.   

Trīs dienas pirms Latvijas simtās dzimšanas dienas Tukumā pulcējās desmitiem cilvēku un vairāku valstu vēstnieki, lai pieminētu pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica nozīmi 1918. gada notikumos.

“Es domāju, ka katra tauta var būt ļoti laimīga, ja viņai izšķirošā brīdī ir kāds cilvēks, kas spēj pagriezt vēstures ratu viņai labvēlīgā virzienā. Šādi cilvēki mums bija 1918. gadā, kuri 18. novembrī pasludināja Latvijas neatkarību. Viens no šādiem cilvēkiem bija Zigfrīds Meierovics,” sacīja Z.A.Meierovica vedekla Ingrīda Meierovica.

Meierovics 1918. gada vasarā devās uz Apvienoto Karalisti kā pagaidu nacionālās valdības pārstāvis.

Novembrī viņš saņēma no Apvienotās Karalistes vēstuli, ar kuru tika atzīta Latvijas valsts dibināšana de facto, tās valdība un viņš kā tās ārlietu ministrs.

Dažus gadus vēlāk Meierovicam izdevās panākt arī valsts de iure atzīšanu.

“Viņš kopā ar Jāni Čaksti, Kārli Ulmani, Miķeli Valteru un daudziem citiem bija arī pie mūsu valsts dibināšanas, pie mūsu valsts Satversmes rakstīšanas. Un viņš iestājās par mūsu valsts demokrātiskas attīstības ceļu,” atgādināja pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”).   

Pēc svinīgām uzrunām un valsts himnas nodziedāšanas amatpersonas pārgrieza lenti, atsedzot plašam interesentu lokam pieminekli ar Meierovica ģīmetni, kas tapis par līdzcilvēku ziedojumiem.  

Piemineklis atklāts tieši Tukumā, jo tur Meierovics aizvadījis savu bērnību un netālu mācījies skolā.

Nolikt ziedus atnākuši daudzi.

“Es atminos savu tēvu, un viņi bija ģimenes draugi. Un tāpēc es nāku godu parādīt. Katrā gadījumā mums šovakar laikam jādzied "Augstu laimi Latvijai". Noteikti ir prieks, ka tagad arī Tukumā būs tāds skaists piemineklis un būs, pie kā atnākt un par Latviju padomāt,” sprieda tukumnieces Mirda un Ilze.

“Kā vēsturnieki saka, pa durvīm viņu dzina ārā, bet viņš pa logu kāpa iekšā, nu nosacīti, protams. Es domāju, pateicoties viņa intelektam un enerģijai, mēs esam šodien tie, kas mēs esam. Mums ir liels prieks, ka arī Tukumā viņam ir tāda piemiņas zīme tagad,” sacīja tukumnieks Kārlis.

Simtgadē Meierovica novadnieki novēl atcerēties, ka valsts tālākā attīstībā mēs katrs varam pielikt savu roku un tikai ar smagu darbu varam ko panākt.  

Pieminekļa autori ir tēlnieki Zane un Matīss Kalniņi, laukuma arhitekte – Liene Līce.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti