Šodien aprit 80 gadi kopš Masļenku traģēdijas, kad 1940. gada 15. jūnijā, divas dienas pirms Latvijas okupācijas, Padomju Savienības karaspēka vienības veica vairākus uzbrukumus Latvijas Republikas robežsardzes objektiem Abrenes apriņķī.
Dzīve & stils / Vēsture
“Aizvien biežāk notika liepājniekiem neizprotamas lietas – pazuda cilvēki. Vienīgi par to, ka pateikuši kaut ko, kas jaunajai varai nav paticis. Gada laikā tādu gadījumu skaits pilsētā sniedzās pāri trijiem simtiem.”
Mūsdienu liecības par 101. kilometru – nomaļām vietām, kur nokļuva gan slaisti, gan varai nevēlamie.
No 12. jūnija līdz 5. jūlijam liepu alejā iepretim Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) ēkai Brīvības bulvārī 32 būs apskatāma muzeja ārtelpas stendu izstāde “10 jautājumi vēlētājam. 1920-1990-2020”, informēja muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Imants Cīrulis.
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, ''Saimniecības un veselības kalendārā 1929. gadam'' uzskaitīti 10 baušļi puķu kopējiem.
Tērvetes dabas parka teritorijā uzieti zemgaļu ugunskapi, un atradums devis jaunas atziņas par zemgaļu apbedīšanas tradīcijām 12.-13. gadsimtā. Sešos apbedījumos atrastas arī daudzas senlietas – bronzas važiņrotas, aproces, gredzeni, zobena maksts, tirgotāja svaru fragmenti un citas vērtības. Atklātais ugunskapu kapulauks apliecina, ka zemgaļiem, līdzīgi kā kuršiem, tolaik izplatītākais apbedīšanas veids bija mirušo kremācija.
Līdztekus tradicionālajām varas un opozīcijas partijām starpkaru Latvijas politikā neiztrūkstošas bija sīkpartijas ar populistisku ievirzi. Daudzas no tām nodibinājās īsi pirms vēlēšanām un pozicionēja sevi kā fundamentālu pretspēku pastāvošajai kārtībai. Politisko censoņu vidū bija arī “bezpartejiska kustība” – “Vislatvijas tautas sapulce”, par ko ironizējis karikatūrists Sergejs Civinskis.
Mājā Austrijā, kur 1889. gada 20. aprīlī piedzima nacistiskās Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers, ierīkos policijas iecirkni. Ēkas pārbūvi veiks arhitektu konkursa uzvarētāja – vietējā kompānija “Marte.Marte”.
1920. gadā Latvijā cieņā bija sociālistiskas un revolucionāras idejas. Pat Latviešu zemnieku savienība, kas sevi pieteica kā labējo spēku virsvadītāju cīņā pret sociāldemokrātiem, bija gatava atbalstīt sociālistiskas idejas, ja tās solīja politiskas dividendes. Tomēr Satversmes sapulces vēlēšanu laikā bija divi politiskie spēki, kas konsekventi ieturēja konservatīvu līniju – Latvijas Kristīgi nacionālā partija un Bezpartejisko pilsoņu grupa.
Rietumu Grosvaldi – Oļģerds Parīzē un Margarēta Londonā – turpina darbu Latvijas sūtniecībās, daudz strādā un meklē mierinājumu darbā un mākslā pēc smagā zaudējuma – Jāzepa nāves. Austrumu Grosvaldi – Mērija Grīnberga vecākā ar vīru Jāni Grīnbergu un abiem bērniem, mazo Mēriju un Emanuelu, ir “nogriezti” no pasaules un ģimenes padomju Krievijā un par Jāzepa nāvi vēl neko nezina. Viņiem ir savas rūpes – izdzīvošana boļševiku režīmā, bērnu slimošana, domas par ikdienas iztikšanu. Bet ir arī prieks – pavasaris un mazās Mērijas 11. dzimšanas diena.
Liepājas muzeja koka virtuves mēbeļu kolekcija papildināta ar unikālu 20. gs. pirmās puses priekšmetu – koka ledusskapi no Pērkones ciema, informēja muzeja pārstāve Ilze Skangale. Liepājas muzeja krājumā tas nonāca, pateicoties Liepājas teātra aktrisei Sigitai Pļaviņai.
“Deputātu staigāšana” jeb bieža partejiskās piederības maiņa bija samērā izplatīta parādība Latvijas demokrātijā 1920. gados. Karikatūrists Sergejs Civinskis par to pasmaidījis zīmējumā “Brīnišķīgākais ampelmanis pasaulē”.
Līdztekus daudziem seniem kalendāriem Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krātuvē atrodams arī "Dārzkopju un biškopju kalendārs", kas iznāca trīs gadus un kur tostarp atrodami padomi, kādi koki stādāmi lauku sētās, no kurām daudzas cieta Pirmajā pasaules karā.
Karikatūrista Sergeja Civinska zīmējumā Latviešu zemnieku savienības (LZS) biedri atainoti kā Vecajā Derībā aprakstītā Israēla tauta, kura atkritusi no ticības Dievam un tā vietā pielūdz elka tēlu, zelta teļu. Karikatūra izgaismo partiju centienus aptvert jaunus vēlētāju apvidus un mainīt līdzšinējo reģionālo noslāņojumu.
1920. gada maijā Grosvaldu ģimene ir “pašķīdusi" – katrs savā pasaules malā, savā darbā un liktenī. Oļģerds vada Latvijas pārstāvniecību Parīzē, Margarēta strādā Latvijas legācijā Londonā, Līna un abi vecie Grosvaldi – pārstāvniecībā Stokholmā, bet vecākā meita ar ģimeni atrodas Padomju Krievijā. Ģimenei šis laiks nav viegls, tā vēl joprojām nav attapusies pēc Jāzepa nāves, un ar Mēriju Krievijā nav iespējami nekādi kontakti. Grosvaldu rakstītās liecības – atmiņas, dienasgrāmatas un vēstules – liecina par šo laiku.
Jaunākie
Interesanti
