Dzīve & stils / Vēsture
Viņš gribēja palikt Latvijā, bet nonāca Vācijā. Trimdas personība arhibīskaps Teodors Grīnbergs
Karš Ukrainā šobrīd licis pamest dzimteni jau vairāk nekā 3 miljoniem ukraiņu. Līdzīgu likteni pēc Otrā pasaules kara piedzīvoja arī latvieši, no kuriem ap 7000 rada patvērumu Vācijā, Eslingenā. Tur pēc kara nonāca arī Teodors Grīnbergs, kas pildījis Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas arhibīskapa pienākumus, Latvijas Radio raidījumā “Latviešiem pasaulē” par savu priekšteci stāstīja emeritētais arhibīskaps Elmārs Rozītis. 
Sētā ienāca postītājs. «Vanagu» māju saimnieces Emīlijas Liepiņas izsūtīšanas stāsts
Slepenā operācija „Krasta bangas” (Прибой – krievu val.) 1949. gada 25.–29. martā aiznesa sev līdz uz Sibīriju  apmēram 42 000 tautiešu. Liepājas apriņķis zaudēja 791 ģimeni jeb 2544 cilvēkus. Tāšu pagasta “Vanagu” māju saimniece Emīlija Liepiņa bija viena no septiņpadsmit saimniekiem šajā pagastā, kurus ar ģimenes locekļiem izsūtīja uz Sibīriju, kopskaitā piecdesmit septiņas personas. Uz “mūžīgu palikšanu” Omskas apgabalā Ņižņeomskas rajonā viņu izveda bez vīra, taču kopā ar sešiem bērniem, no kuriem jaunākais bija tikai divus gadus vecs.
«Agrāk vai vēlāk tas monstrs sabruks» – saruna ar vēsturnieku par Krieviju un 1949. gada deportācijām
Šobrīd nekas neliecina par to, ka Krievijā un tur īstenotajā režīmā varētu kas mainīties, tomēr, vēsturiskā kontekstā skatoties, agrāk vai vēlāk tas monstrs sabruks. Tā, raksturojot Krievijas sabiedrības iespējas ietekmēt režīmu valstī, sacīja Nacionālā arhīva vēsturnieks Gints Zelmenis, kurš par šodienas režīmu Krievijā, tās īstenoto karu Ukrainā un paralēlēm padomju varas izpausmēs dažādos vēsturiskos notikumos ar Latvijas Radio sarunājās dienā, kad visā Latvijā piemin 1949. gada 25. marta deportāciju, – tajā no Latvijas izsūtīja vairāk nekā 42 000 cilvēku. 
Vēsture 1 minūtē: Padomju deportācijas
Mūsu nāciju veido arī mūsu rētas, melnās svītras, kuras nedrīkstam aizmirst, jo tās 20. gadsimtā ir mainījušas mūsu izpratni par to, ko cilvēks var darīt ar cilvēku, ko agresors var darīt okupētā teritorijā. Latvija piedzīvoja divas masveida deportācijas: pirmo – 1941. gada 14. jūnijā, galvenokārt vērstu pret Latvijas inteliģenci. Otro – 25. martā – vērstu pret Latvijas laukiem.
No Grundzāles padomju saimniecības direktora līdz notiesātajam. Nepārspējamais Jānis Ikaunieks
No apdzīvotas vietas, kuru ieskāva vairāki nīkuļojoši kolhozi, Grundzāle pagājušā gadsimta 60. gados pārtapa par visai plaukstošu padomju saimniecību ar ievērojamu ekonomisku uzplaukumu. Lielā mērā tas bija saimniecības direktora Jāņa Ikaunieka nopelns, kuram piemita organizatora talants, lieliskas prasmes sarunāt un “izsist fondus”. Tomēr 12 gadus vēlāk viņu notiesāja par “rupju finanšu disciplīnas pārkāpšanu”. Ir pamats domāt, ka Ikaunieka noņemšana no amata un tiesāšana faktiski bija kompartijas iekšējo intrigu rezultāts.
#Grosvaldi1922. Margarētu ielūdz uz princeses Mērijas laulību ceremoniju
Februāra otrā pusē un marta sākumā Margarēta dienasgrāmatā atzīmējusi, ka bijuši dažādi ielūgumi apmeklēt sarīkojumus, tostarp uz Apvienotās Karalistes princeses Mērijas laulību ceremoniju. Margarēta turpina intensīvi baudīt kino, operas, teātru repertuāru. Oļģerda Grosvalda akreditēšanu par Latvijas sūtni Beļģijā atzīmē arī Briseles laikraksti “Le soir” un “La dernière Heure”, publicējot sarunu ar Dr. Grosvaldu. Oļģerdu vizītē pieņēmis arī Francijas ministru prezidents Puankarē.
Šī diena vēsturē: Kaujās pie Veļikajas upes piedalās Latviešu leģions
Kaujas pie Veļikajas upes tagadējās Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā 1944. gadā no 16. līdz 18. martam bija vien neliela epizode Otrā pasaules kara Austrumu frontē. Latvijas vēsturei tās iezīmīgas tāpēc, ka tajās Vācijas pusē cīnījās vienības, kuras pieņemts dēvēt par Latviešu leģionu.
Vēsturnieks: Pirāti ir romantizēti; viduslaiku Ziemeļeiropā viņiem bija skarba dzīve
Populārās kultūras radītais pirātu tēls ir skaists mīts, kas neatbilst patiesībai, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vadošais pētnieks Ilgvars Misāns. Viņš norādīja, ka cilvēki, kas ar pirātiem sastapās viduslaiku Ziemeļeiropā, pieredzēja ļaunāko – varmācību, postu un ciešanas, turklāt dzīve arī pašiem pirātiem bijusi skarba.
Latvijas bēgļi Pirmajā pasaules karā. Kā notika repatriācija uz dzimteni?
Jebkurš militārs konflikts ietekmē visas sabiedrības grupas. Tā ir liela traģēdija gan karadarbībā iesaistītajām militārpersonām, gan civiliedzīvotājiem. Kara laikā vienmēr liels skaits cilvēku zaudē dzīvību, daļa dodas bēgļu gaitās. Diemžēl šobrīd – pēc Krievijas īstenotā iebrukuma Ukrainā – šādas pagātnes lappuses ir ieguvušas pavisam citu nozīmi un aktualitāti.
Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt