Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, "Mājturības kalendārā 1937. gadam" sniegti padomi, kā uzvesties pie galda.
Dzīve & stils / Vēsture
Arheologi Jaunsvirlaukas pagastā ieguvuši vairākus simtus krama priekšmetu. Bultu galus, nažus un citus seno cilvēku darbarīkus vēsturnieki uzgājuši izrakumos, kas noritēja divus gadus. Pateicoties atradumiem, Avotiņu apmetne uzskatāma par senāko droši zināmo migrējošo mednieku dzīvesvietu Zemgalē. Seno akmens laika krama darbarīku krājumu tālāk palīdzēšot pētīt arī speciālisti Lietuvā.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, "Mājsaimniecības kalendārā 1923. gadam" sniegti derīgi padomi mājsaimniecībā, tostarp malkas taupīšanā.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Lāčplēša dārzs Atmodas bulvārī Liepājas Karostā. Sešas pieticīgas un stingras grants stēlas jeb informatīvas piemiņas zīmes. Uz tām – pussimts vārdu. No ierindniekiem līdz ģenerāļiem. Tā ir Lāčplēša ordeņa kavalērija. Un gandrīz visi saņēma šo augstāko militāro apbalvojumu par Liepājas aizsardzību 1919. gadā.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Fotografs Pīters Korsaks ir vīns nu Latvejis fotografejis muzeja dybynuotuoju i nūzeimeiguokūs fotoviesturnīku Latvejā, kurš vēļ arviņ aktivi pietej fotografejis viesturi i ari pošu fotografu dzeivisstuostus. Ari šūbreid jam aizsuokti vairuoki projekti – vīns nu taidu ir gruomota par latvīšu fotografim i fotoreporterim karā, kuru skaiteituoju viertejumam planavuots nūdūt jau pavysam dreiži.
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, ''Mājturības un ārstniecības kalendārā 1933. gadam'' stāstīts par to, "ko mūsu koki stāsta par agru ziemu".
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Daugavpilī norisināsies starptautiskais vēsturiskās rekonstrukcijas festivāls „Dinaburg 1812”. Vēstures rekonstruktori no sešām valstīm – kājnieki, kavalērija, artilērija, kara nometnes un arī ampīra balle – ļaus atgriezties 19. gadsimta pirmās puses notikumos, kad Dinaburgas cietokšņa garnizons atvairīja Napoleona armijas uzbrukumu 1812. gada jūlijā. Šoreiz tas ir jau jubilejas pasākums – piektais. Tiek gatavoti jauni tērpi, šūti zābaki, pulēti ieroči un posti zirgi.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Dažādu karu un laikmetu karavīru ģimenes Kara muzejā dalījušās ar stāstiem par saviem tuviniekiem. Atstātie ieraksti ir par latviešiem, kas dienējuši Krievijas Impērijas armijā, strēlniekos, Latvijas armijā, latviešu leģionā, Padomju armijā un citu valstu armijās. Ar tiem iepazīstina vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs un Latvijas Radio.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, "Zemkopju rokas kalendārā 1900. gadam" stāstīts par slieku, tāpat krupja jeb kaupiņa lietderīgumu un arī to, kā izdzīt kurmi no dobēm.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Latvijas Televīzija ik pa brīdim apmeklē interesantos Latvijas muzejus, šoreiz viesojās Lapmežciema pagasta muzejā, kurā iespējams izzināt gan Lapmežciema vēsturi, gan to, kā savulaik dzīvojuši un strādājuši zvejnieki.
Varakļānu muižas pils šogad svin 230. gadadienu, un viens no nozīmīgākajiem svētku notikumiem ir tās sienu gleznojumu atsegšana. Pašlaik pilī strādā restauratores, kas pēta 18. un 19. gadsimtā tapušus gleznojumus, kuru autors, iespējams, bijis pils saimnieks Mihaels Borhs. Gleznojumi laika gaitā ir daudz cietuši no mitruma un remontdarbiem, jo kādreiz pilī darbojās skolas, bet tagad jau vairāk nekā 20 gadus šīs telpas izmanto novada muzejs.
Pirms simt gadiem, 1919. gada 10. jūlijā, Pagaidu valdība par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku iecēla ģenerāli Dāvidu Sīmansonu. Apvienojot Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigādes, tika oficiāli izveidota Latvijas armija.
Latvijas armijas simtgadi veltītā stāstu sērija, ko Latvijas Radio palīdzējis veidot vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs, iepazīstina ar vairākiem tuvinieku atstātajiem stāstiem par savas dzimtas karavīriem visdažādākajos karos. Šoreiz stāsts par Aleksandru Butānu, kurš dienēja neatkarīgās Latvijas armijā Daugavpilī, bet pēc okupācijas strādāja operā.
Jaunākie
Interesanti