Dzīve & stils / Vēsture
Aprit 80 gadi kopš Masļenku traģēdijas
Šodien aprit 80 gadi kopš Masļenku traģēdijas, kad 1940. gada 15. jūnijā, divas dienas pirms Latvijas okupācijas, Padomju Savienības karaspēka vienības veica vairākus uzbrukumus Latvijas Republikas robežsardzes objektiem Abrenes apriņķī.
Tērvetē atrastie ugunskapi sniedz jaunas atziņas par zemgaļu tradīcijām
Tērvetes dabas parka teritorijā uzieti zemgaļu ugunskapi, un atradums devis jaunas atziņas par zemgaļu apbedīšanas tradīcijām 12.-13. gadsimtā. Sešos apbedījumos atrastas arī daudzas senlietas – bronzas važiņrotas, aproces, gredzeni, zobena maksts, tirgotāja svaru fragmenti un citas vērtības. Atklātais ugunskapu kapulauks apliecina, ka zemgaļiem, līdzīgi kā kuršiem, tolaik izplatītākais apbedīšanas veids bija mirušo kremācija.
Būs zili brīnumi! 1928. gada karikatūra par sīkpartiju centieniem iekļūt parlamentā
Līdztekus tradicionālajām varas un opozīcijas partijām starpkaru Latvijas politikā neiztrūkstošas bija sīkpartijas ar populistisku ievirzi. Daudzas no tām nodibinājās īsi pirms vēlēšanām un pozicionēja sevi kā fundamentālu pretspēku pastāvošajai kārtībai. Politisko censoņu vidū bija arī “bezpartejiska kustība” – “Vislatvijas tautas sapulce”, par ko ironizējis karikatūrists Sergejs Civinskis.
Hitlera dzimto māju pārbūvēs par policijas iecirkni
Mājā Austrijā, kur 1889. gada 20. aprīlī piedzima nacistiskās Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers, ierīkos policijas iecirkni. Ēkas pārbūvi veiks arhitektu konkursa uzvarētāja – vietējā kompānija  “Marte.Marte”.
Likums un kārtība - konservatīvo vīzija Latvijai Satversmes sapulces laikā
1920. gadā Latvijā cieņā bija sociālistiskas un revolucionāras idejas. Pat Latviešu zemnieku savienība, kas sevi pieteica kā labējo spēku virsvadītāju cīņā pret sociāldemokrātiem, bija gatava atbalstīt sociālistiskas idejas, ja tās solīja politiskas dividendes. Tomēr Satversmes sapulces vēlēšanu laikā bija divi politiskie spēki, kas konsekventi ieturēja konservatīvu līniju – Latvijas Kristīgi nacionālā partija un Bezpartejisko pilsoņu grupa.
#Grosvaldi1920. Maijs ir dažāds «Rietumu Grosvaldiem» un «Austrumu Grosvaldiem»
Rietumu Grosvaldi – Oļģerds Parīzē un Margarēta Londonā – turpina darbu Latvijas sūtniecībās, daudz strādā un meklē mierinājumu darbā un mākslā pēc smagā zaudējuma – Jāzepa nāves. Austrumu Grosvaldi – Mērija Grīnberga vecākā ar vīru Jāni Grīnbergu un abiem bērniem, mazo Mēriju un Emanuelu, ir “nogriezti” no pasaules un ģimenes padomju Krievijā un par Jāzepa nāvi vēl neko nezina. Viņiem ir savas rūpes – izdzīvošana boļševiku režīmā, bērnu slimošana, domas par ikdienas iztikšanu. Bet ir arī prieks – pavasaris un mazās Mērijas 11. dzimšanas diena.
Kādi koki stādāmi pie lauku mājām. Padomi no 1919. gada kalendāra
Līdztekus daudziem seniem kalendāriem Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krātuvē atrodams arī "Dārzkopju un biškopju kalendārs", kas iznāca trīs gadus un kur tostarp atrodami padomi, kādi koki stādāmi lauku sētās, no kurām daudzas cieta Pirmajā pasaules karā. 
Ulmanis uz Rīgu. 1928. gada karikatūra par partiju laušanos jaunos apvidos
Karikatūrista Sergeja Civinska zīmējumā Latviešu zemnieku savienības (LZS) biedri atainoti kā Vecajā Derībā aprakstītā Israēla tauta, kura atkritusi no ticības Dievam un tā vietā pielūdz elka tēlu, zelta teļu. Karikatūra izgaismo partiju centienus aptvert jaunus vēlētāju apvidus un mainīt līdzšinējo reģionālo noslāņojumu.
#Grosvaldi1920. Ģimene «pašķīdusi» – katrs savā pasaules malā, darbā, liktenī
1920. gada maijā Grosvaldu ģimene ir “pašķīdusi" – katrs savā pasaules malā, savā darbā un liktenī. Oļģerds vada Latvijas pārstāvniecību Parīzē, Margarēta strādā Latvijas legācijā Londonā, Līna un abi vecie Grosvaldi – pārstāvniecībā Stokholmā, bet vecākā meita ar ģimeni atrodas Padomju Krievijā. Ģimenei šis laiks nav viegls, tā vēl joprojām nav attapusies pēc Jāzepa nāves, un ar Mēriju Krievijā nav iespējami nekādi kontakti. Grosvaldu rakstītās liecības – atmiņas, dienasgrāmatas un vēstules – liecina par šo laiku.
Jaunākie
Interesanti