Dzīve & stils / Vēsture
Tā dēvēto „Huņņu runu” Vācijas ķeizars Vilhelms II teica 1900. gada 27. jūlijā, izvadot ceļā vācu ekspedīcijas spēkus, kuriem līdz ar septiņu citu valstu armijām bija jāapspiež pret ārzemju kolonizatoriem vērstā sacelšanās Ķīnā. Runas kareivīgā, pat asinskārā retorika nāca ļoti par sliktu vācu nācijas tēlam.
Akmens laikmeta apbedījumam Riņņukalnā ģenētiķi konstatējuši mēri. Tas pagaidām ir pasaulē senākais zināmais mēra gadījums. Atklājumu veikuši pētnieki Ķīles Universitātē, kur glabājas Latvijas teritorijā arheoloģiskajos izrakumos uzietā pirmiedzīvotāja galvaskauss.
Attiecību skaidrošana ar revolveru palīdzību nereti mēdza notikt tā dēvētajos „Mežonīgajos rietumos” – 19. gs. otrās puses Savienoto Valstu vidienes štatos. Šīs revolverdivkaujas kļuvušas par neatņemamu „mežonīgo rietumu” tēla sastāvdaļu. Pirmā dokumentāli fiksētā revolverdivkauja notika 1865. gada 21. jūlijā.
Ar brīvprātīgo dalību norit Doles muižas ziedu dārza arheoloģiskā izpēte. Izrakumos var piedalīties ne vien arheoloģijas studenti, bet arī brīvprātīgie, kam ar vēstures pētīšanu ikdienā nav saistības. Šogad izrakumos precizē tā laika apstādījumu uzbūvi un nozīmi, kā arī atrasti vairāki ar muižas dzīvi nesaistīti senāku laiku priekšmeti.
Esplanādē apskatāma ārtelpas stendu izstāde Latvijas Nacionālais vēstures muzeja (LNVM) izstāde “Lielais Ziemeļu karš Baltijā (1700–1721)”, kas veltīta 300. gadskārtai, kopš noslēdzās vērienīgākais militārais konflikts starp Baltijas jūras reģiona lielvalstīm 18. gadsimta sākumā, informēja muzeja pārstāve Astrīda Burbicka.
Ar kaujas rekonstrukciju un kritušo karavīru godināšanu šajā nedēļas nogalē Daugavpils cietoksnī aizvadīta kaujas kristību gadadienai veltīta akcija. Vienlaikus cietoksnī šobrīd notiek plaši būvniecības darbi, kas jau nākamgad sola papildināt tā atpūtas un kultūras piedāvājumu.
1911. gada jūlija pirmajā pusē Džo ar ģimeni (Mamiņu un abām māsām) bauda skaistu atvaļinājumu Džērsijas salā. Viņi braukā pa salu, spēlē tenisu, bauda jūru un dabasskatus, Jāzeps glezno, tiek iepazīti citi atpūtnieki, apmeklētas teātra izrādes un…. Savukārt 1921. gada jūlijā Margarētas dzīve Londonā arī rit savu ierasto gaitu, viņa ir aktīva kultūras pasākumu apmeklētāja, pilsētas piedāvāto iespēju baudītāja, taču paralēli intensīvā darba dzīve itin nemaz nav tik viegla.
Ebreju iedzīvotāju totāla iznīcināšana Daugavpilī sākās jau nacistiskās Vācijas okupācijas pirmajā dienā – 1941. gada 26. jūnijā. Pēc nepilnām trim nedēļām Daugavpilī tika izveidots geto.
Žans Pols Marats bija viens no Lielās Franču revolūcijas līderiem, radikālā politiskā virziena ideologs un publicists. 1793. gada 13. jūlijā viņu atentātā nogalināja jauna provinces muižniece un mērenāku revolucionāro uzskatu piekritēja Šarlote Kordē.
Hitleriešu karaspēks ieņēma Daugavpili 1941. gada 26. jūnijā. Ebreju iedzīvotāju masveida iznīcināšana sākās burtiski tajā pašā dienā.
Valmierā pilsētas vēsturiskā centra labiekārtošana laikā, atrokot zemes vaļņa akmens aizsargsienu, maijā atsegts iepriekš neatklāts Valmieras pils mūra izvirzījums, informēja Valmieras novada pašvaldība.
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumi Latvijā sāka veidoties 18. gadsimta otrajā pusē un jau tolaik izmantoja revolucionāru ugunsdzēsības un glābšanas aprīkojumu, bet, kamēr nebija izgudrotas gāzmaskas, ugunsdzēsēji sejai uzklāja samitrinātu auduma gabalu vai saslapināja ūsas un ielika nāsīs, lai dūmos būtu vieglāk elpot, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pastāstīja Latvijas Ugunsdzēsības muzeja vecākā speciāliste vēsturniece Daina Hincenberga.
Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram, Mājturības kalendārā 1937. gadam starp padomiem minēta arī riešana un ņaudēšana, kas varot palīdzēt sejas ādas kopšanā.
1431. gadā, Simtgadu kara laikā, Ruānā tiesāja Žannu d’Arku – zemnieku meiteni, kura bija iedvesmojusi frančus cīņai pret angļu iebrucējiem, bet kritusi ienaidnieka gūstā. Angļu organizētā inkvizīcijas prāvā viņa tika atzīta par ķeceri un sadedzināta uz sārta. Taču angļi karu zaudēja, un Žannas lietu Francijā iztiesāja atkārtoti, 1456. gada 7. jūlijā viņu pēc nāves attaisnojot visās apsūdzībās.
Jaunākie
Interesanti
