Jāņa Turauska privātā Tirdzniecības skola tika atklāta 1906. gadā, kad Krievijas impērijā bija ekonomikas bums, un tā bija mūsdienīgākā mācību iestāde tā laika Vindavā. 1920. gada rudenī uz tās bāzes sāka darbu Valsts Ventspils amatniecības skola, bet Turauskis turpināja rūpēties par savu lolojumu. Tādi bija tagadējā Ventspils tehnikuma pirmie dzīves posmi.
Dzīve & stils / Vēsture
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Lēdurgas vārdu pirmo reizi es dzirdēju no savas vecmāmiņas Zelmas Elizabetes Apines (dzimušas Treijas). Viņa man stāstīja par lielu lauku saimniecību, smagajiem ikdienas darbiem, holandiešu podiņu krāsnīm un Karēlijas bērza mēbelēm. Lēdurga manā uztverē ieguva mītisku, dziļi tēlainu veidolu, kas man daudz vairāk asociējās ar kādu teiku no teiksmainas senatnes, nevis realitāti. Tas, visticamāk, bija laiks ap 1980. gadu, kad es uzsāku skolas gaitas Rīgas 84. vidusskolā. Savukārt savām acīm es Lēdurgu skatīju pāris gadus vēlāk, kad radinieku “žigulī” [1] izbraukājām Lēdurgas apkaimi.
"Apziņa, ka mums ir jādomā ne tikai par tautiskā romantisma, skaisto Ausekļa stila Latviju kalnājos un lejās, bet arī mazliet tālāk – par mūsu tiesībām dažādās politiskās varas institūcijās, es teiktu, ka tā ir 19. gadsimta septiņdesmito un astoņdesmito gadu mija," Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" pauda Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Toms Ķikuts, komentējot, no kura brīža tad ir iespējams runāt par latviešu kā politiskas nācijas veidošanos.
Triju Zvaigžņu ordenim šogad aprit deviņdesmit seši gadi, bet tā vietā varēja būt arī Ozola Vainaga ordenis. Par apbalvojuma dzimšanu un asajām diskusijām ap to; par cilvēkiem, kuri no ordeņa atteicās, un ordeņu glabāšanu muzejā cauri padomju laikiem Latvijas Radio saruna ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieci Kristīni Ducmani.
1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī proklamēja neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu. Šaja pašā datumā darbu uzsāka Kārļa Ulmaņa vadīta Latvijas Pagaidu valdība. Tai nācās darboties ārkārtīgi grūtos apstākļos.
Tieši pirms gadsimta, 17. novembrī, 11. Dobeles kājnieku pulks, kurš bija Zemgales divīzijas sastāvā, pirmais ieradās Daugavpils cietoksnī, savas pastāvīgās dislokācijas vietā. Cietoksnis kļuva par neatkarīgās Latvijas armijas nozīmīgu bāzi.
Saistībā ar valstī noteiktajiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežojumiem, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) šā gada 18. novembrī būs apmeklētājiem slēgts. Tomēr Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā muzejs sabiedrībai piedāvā dažādas valstssvētku atzīmēšanas iespējas digitālā formātā, kas pieejamas no jebkuras vietas pasaulē, informēja LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka.
1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova (tagad Krišjāņa Barona) ielā astoņas Latvijas politiskās partijas vienojās par Latvijas Tautas padomes (LTP) izveidošanu. LTP 18. novembrī pasludināja Latvijas neatkarību un kļuva par Latvijas Republikas pirmo likumdevēju. Līdz Latvijas Satversmes sapulces sanākšanai 1920. gada maijā LTP aizvadīja astoņas sesijas un noturēja 57 kopsēdes.
Mēneša sākumā noslēdzas Līnas ciemošanās Rietumeiropā – pie Oļģerda Parīzē un pie Margarētas Londonā; no Līnas lakoniskajām, taču izjūtās daiļrunīgajām vēstulēm brālim jūtams, cik priecīga viņa ir par kopā pavadītajiem brīžiem. Atpūta no ikdienas un darba Stokholmā viņai pilnīgi noteikti bijusi ļoti nepieciešama.
19. gadsimta sākuma starptautiskās politikas arēnas notikumi spēja ietekmēt arī tik mazas vietas kā Rauna dzīvi. Proti. šajā laikā Raunā tika izveidotas divas ražotnes, kur ražoja cukuru un papīru. Taču viena ražotne darbojās mazāk kā 10 gadus un tika slēgta, savukārt otra turpināja pastāvēt, bet tās ražošanas apjoms bija krietni samazinājies. Par to, kas notika šķietami tik veiksmīgam biznesam, būs šī nelielā Raunas vēstures epizode.
Liepājas Latviešu biedrība tika izveidota jau 20. gadsimta sākumā, bet savu namu tā ieguva tikai 30. gadu vidū. Padomju laikā te bija Baltijas kara flotes virsnieku nams, bet pēc neatkarības atjaunošanas ēka atguva savu sākotnējo statusu.
Ar Lāčplēša Kara ordeni astoņu gadu laikā tika apbalvotas vairāk nekā 2100 personas, to skaitā trīs sievietes – strēlniece Līna Čanka, 7. Siguldas kājnieku pulka dižkareive Valija Veščūna un Latvijas Sieviešu palīdzības korpusa brīvprātīgā Elza Žiglevica. Kā norāda Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieks Arnis Strazdiņš, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvija ir vairāk devusi priekšroku sieviešu apbalvošanai. Ar līdzīgu apbalvojumu Igaunijā apbalvotas divas sievietes. Savukārt Lietuvā līdzīgs militārais apbalvojums – vienai sievietei.
Šis stāsts būs par Kārķu pili, kuru sāka nojaukt, pirms vēl tā bija līdz galam uzcelta. Mūsdienās no kādreiz varenās celtnes saglabājies tornis un sienu drupas – daļa no tās liecībām atrodamas citās tuvējās apkārtnes ēkās, bet vairums aizgājušas nezināmu ceļu.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs saņēmis negaidītu dāvinājumu – Latvijas Buru lidotāju skolas vēsturisko karogu. Skola pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados atradusies Jelgavā. Karoga stāsts neesot zināms arī tā dāvinātājiem, kuri pēc vecmāmiņas aiziešanas mūžībā to atraduši viņas skapī.
Jaunākie
Interesanti
