Dzīve & stils / Vēsture
Pirms 60 gadiem 22 gadus vecais jaunietis Bruno Javoišs Padomju Savienības okupācijas sargiem lika manīt, ka atmiņas par neatkarīgo Latviju un latviskumu nav izdzēstas. Viņš radiotornī tieši pretim Rīgas pilsētas Galvenajai milicijas pārvaldei uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Šobrīd Bruno Javoišs dzīvo Igaunijā, bet ik pa laikam viesojas Latvijā. Vienā no šādām reizēm viņš viesojās Nacionālās pretošanās kustības muzejā Rendā.
Nereti katras personas individuāli un kolektīvi pieņemtie lēmumi atstāja neizdzēšamu iespaidu uz viņu un arī līdzcilvēku turpmāko dzīvi. Pie viņiem var pieskaitīt arī starpkaru Latvijas kriminālpolicijas izmeklētāju Vili (arī Vilhelmu) Virziņu (1898–1969), kura biogrāfija ir kā pierādījums šo izvēļu būtiskajai nozīmē ne tikai uz konkrētā indivīda, bet arī uz citu sabiedrības pārstāvju likteņiem.
Satversmes sapulce jau 1920. gada septembrī bija apstiprinājusi Lāčplēša Kara ordeņa statūtus, un tā paša gada 11. novembrī jau tika pasniegti pirmie ordeņi, tomēr Latvija saskārās ar diplomātiskām grūtībām ordeņu apmaiņas jautājumā: kad Latvijas apsardzības ministram Kārlim Ulmanim, ģenerālim Balodim, pulkvežiem Krišjānim Berķim un Ludvigam Bolšteinam tika pasniegts Francijas Goda leģiona ordenis, Latvijai nebija, ar ko atbildēt.
1964. gada 11. decembrī argentīniešu marksists Ernesto Gevara, plašāk pazīstams kā Če Gevara, Kubas marksistiskā režīma vārdā uzstājās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā. Šī uzstāšanās vainagoja leģendārā latīņamerikāņu revolucionāra politisko karjeru, kurā gan drīz pēc tam šķīrās no Fidela Kastro vadītā Kubas režīma.
Lai gan tā neaptvēra lielu daļu mūsdienu Latvijas teritorijas, 1830. gadā izcēlusies Novembra sacelšanās izpelnījās interesi un uzmanību arī pie Daugavas, savukārt sekojošās jubilejas atgādināja par poļu sabiedrības neatkarības centieniem 19. gadsimtā. Latvijas Poļu savienības nodaļas rīkoja sarunas un koncertus, svinībās iesaistījās arī citas poļu biedrības, kas pastāvēja līdz 1940. gadam.
1941. gada 8. decembrī ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts uzstājas Kongresā ar runu, ko vēlāk nosauks par "Negoda runu". Tā ir uzruna, kas ievada nepilnu stundu ilgo ārkārtas sēdi, kuras laikā ASV pasludina karu Japānas impērijai. Iepriekšējās dienas uzbrukums Pērlhārborai ir šokējis ASV sabiedrību, un tā ir gatava doties karā.
1941. gada 7. decembrī Japānas impērijas kara flotes aviācija veica pēkšņu uzlidojumu Savienoto Valstu jūras spēku nozīmīgākajai bāzei Pērlharborā, Havaju salās. Pēc šī uzbrukuma Amerikas Savienotās Valstis iesaistījās Otrajā pasaules karā ar visu savu milzīgo potenciālu, kas lielā mērā izšķīra šī kara gaitu.