Dzīve & stils / Vēsture
Kā pirms 100 gadiem svinēja Pagaidu valdības atgriešanos Rīgā
Pirms simt gadiem, 1919. gada 8. jūlijā, Rīgā no Liepājas ar triumfu atgriezās Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība. Bija pagājuši nieka seši mēneši, kopš tā bija spiesta faktiski bēgt no Krievijas Sarkanās armijas apdraudētās Latvijas galvaspilsētas. Pēc apvērsuma Liepājā 16. aprīlī valdība bija gluži vai iedzīta jūrā – tā rada patvērumu uz tvaikoņa “Saratov”. Tagad, pēc Ziemeļlatvijas karaspēka – “baskāju armijas” – uzvaras Cēsu kaujās, Latvijas valdība beidzot varēja pilnībā atjaunot savu darbību.
#LV99plus: Rīgas ielas karavīru pilnas
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Balvos tapusi ekspozīcija par Latgales partizānu pulku
Balvos atklāta ekspozīcija "Ziemeļlatgale Latvijas neatkarībai'', kurā aplūkojamās fotogrāfijas un dokumenti vēsta par Latgales partizānu pulka karavīriem, kuri cīnījās par Ziemeļlatgales atbrīvošanu no boļševiku varas. 
Laiks uzvaras parādei - Ziemeļnieki iesoļo Rīgā
Pirms simts gadiem, 1919. gada 6. jūlijā, Rīgā, sajūsminātu cilvēku pūļu sveiktas, ienāca Ziemeļlatvijas brigādes daļas. Tas kopīgi ar igauņu karaspēku bija izcīnījušas grūtas uzvaras pret Landesvēru un Dzelzsdivīziju Cēsu un sekojošajās Juglas kaujās.
No Pēterpils līdz Losandželosai. Arhitekta Staņislava Aloizija Borbala dzīves stāsts
Līdz ar Latvijas Universitātes (LU) nodibināšanos 1919. gadā tā pakāpeniski kļuva par starpkaru Latvijas izglītības centru. Šo mācību iestādi līdz Otrajam pasaules karam absolvēja vairāki izcili savu jomu speciālisti. Tāds bija arī arhitekts Staņislavs Aloizijs Borbals, kurš ar saviem daudzveidīgajiem projektiem ir atstājis paliekošas pēdas gan Latvijas, gan pasaules arhitektūras vēstures lappusēs.
Karavīru stāsti: Kārlis Šnēbergs. Strēlnieks, leģionārs, Lāčplēša Kara ordeņa un Dzelzs krusta saņēmējs
Latvijas armijas simtgadi veltītā stāstu sērija, ko Latvijas Radio palīdzējis veidot vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs, iepazīstina ar vairākiem tuvinieku atstātajiem stāstiem par savas dzimtas karavīriem visdažādākajos karos. Šoreiz stāsts par Kārli Šnēbergu, kurš Pirmā pasaules kara laikā cīnījās strēlnieku rindās, Latvijjas Brīvības cīņā saņēma Lāčplēša Kara ordeni, bet Otrajā pasaules kara laikā - Trešā reiha augstāko apbalvojumu.
#LV99plus: Liepājas konditori nelegāli cep kūkas
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
#LV99plus: Rīgas centrs smagi cietis artilērijas apšaudē
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Karavīru stāsti: Jānis Dimze. Apsargā Tautas komisāru padomi, bet vēlāk karo pret lieliniekiem
Latvijas armijas simtgadi veltītā stāstu sērija, ko Latvijas Radio palīdzējis veidot vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs, iepazīstina ar vairākiem tuvinieku atstātajiem stāstiem par savas dzimtas karavīriem visdažādākajos karos. Šoreiz stāsts par Jāni Dimzi, kurš Pirmā pasaules kara laikā dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, bet 1919. gadā piedalījās kaujās Ziemeļvidzemē.
Karavīru stāsti: Dīns Strautiņš. Dienests Lielbritānijas īpašo uzdevumu spēkos
Latvijas armijas simtgadei veltītā stāstu sērija, ko Latvijas Radio palīdzējis veidot vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs, iepazīstina ar vairākiem tuvinieku atstātajiem stāstiem par savas dzimtas karavīriem visdažādākajos karos. Šoreiz stāsts par Austrālijas latvieti Dīnu Strautiņu-Čepmenu, kurš Lielbritānijas īpašo uzdevumu spēkos tika apmācīts cīņai pret terorismu.
Karavīru stāsti: Eduards Sebris. Nacionālais partizāns ar Lāčplēša kara ordeni
Latvijas armijas simtgadei veltītā stāstu sērija, ko Latvijas Radio palīdzējis veidot vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs, iepazīstina ar vairākiem tuvinieku atstātajiem stāstiem par savas dzimtas karavīriem visdažādākajos karos. Šoreiz stāsts par Eduardu Sebri, kurš par varonību Bermontiādes laikā saņēma Lāčplēša kara ordeņa apbalvojumu, bet pēc Latvijas okupācijas pievienojās nacionālajiem partizāniem.
Pētnieki apkopo mutvārdu vēsturi Ozolaines pagastā
Šajā nedēļā Rēzeknes novada Ozolaines pagastā pētnieki un studenti no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas dodas pie vietējiem cilvēkiem, lai apzinātu viņu atmiņas un dzīvesstāstus. Ekspedīcijas laikā savāktie materiāli tiks atlasīti un ievietoti Ozolaines pagasta 80 gadu jubilejai veltītajā grāmatā.
Republika uz ūdens – Latvijas Pagaidu valdības laiks uz kuģa «Saratov»
Stāvoklis 1918. gada beigās pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas bija ļoti sarežģīts. Nebija ne naudas, ne armijas, bet vajadzēja nosargāt jauno valsti, kura bija ierautas Neatkarības karā. Vāciešu spēki nevēlējās zaudēt varu un faktiski kontrolēja situāciju. Savukārt no austrumiem Rīgai strauji tuvojās lielinieku izveidotā Padomju Latvijas armija. 1919. gada 3. janvārī lielinieki iesoļoja Rīgā. Dienu iepriekš Latvijas Pagaidu valdība ar ministru prezidentu Kārli Ulmani pameta galvaspilsētu. Aizbrauca sākumā uz Jelgavu, tad uz Liepāju.
Jaunākie
Interesanti