Sadaļas Sadaļas
Dzīve & stils / Vēsture
Vēsturnieki: Vardarbība bija komunistu propagandas kampaņa
Pirmā pasaules kara beigas Latvijai nozīmēja suverēnas valsts statusa iegūšanu. Tas vienlaikus prasīja pastiprinātu modrību pēc valsts drošības, tādēļ tapa arī drošības dienests, kam saspringtajā pēckara laikā bija ne mazums izaicinājumu. Par maz pētīto Latvijas drošības dienesta vēsturi un izaicinājumiem pagājušā gadsimta pirmajā pusē Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja grāmatas “Drošības dienests starpkaru Latvijā, 1918–1940: vēsture” autori, vēsturnieki Aiga Bērziņa un Guntis Vāveris.
Vai zini, ka senajiem latviešiem nebija uzvārdu?
Šodien mums katram ir savs uzvārds, kuru, ja kaut kur pārceļamies, ņemam sev līdzi. Bet viduslaikos cilvēkam bija vārds un viņam pat it kā bija arī uzvārds, bet faktiski tas nebija viņa paša uzvārds, bet gan tās vietas vārds, no kuras viņš nāca – respektīvi, viņa mājas vārds.
Vai zini, ka jau 19. gadsimta beigās daudzās latviešu zemnieku mājās bija ūdensvads?
Visi zinās dziesmu "Meita gāja uz avotu, zaļa krūze rociņā". Tas mums ir tāds stereotips, ka līdz pat jaunākajiem laikiem meitas ūdeni stiepušas no upes, ezera, avota, akas. Visus "zinātājus" nāksies mazliet sarūgtināt, jo jau 19. gadsimta beigās ļoti daudzās latviešu zemnieku saimniecībās bija ūdensvadi. Tie nebija no čuguna vai dzelzs, bet gan izgatavoti no koka caurulēm, kas izurbtas un savienotas viena otrai galā.
Vai zini, kad senā latvieša mājā ienāca stiklotie logi?
Mums ir vienreizēji laimējies, ka bijis tāds Broce [Johans Kristofs Broce, Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā pašreizējā Latvijas teritorijā – red.], kurš apbrīnojami daudz ceļoja pa Latviju, par visu interesējās un 18. gadsimta beigās, aprakstīdams un zīmēdams zemnieku sētas, fiksējis, ka Rīgas apkārtnē – Zaķusalā un Klīversalā, piemēram, bijušas mājas ar stiklotiem lodziņiem. Par laukos redzēto viņš raksta tā: "Šeit dzīvo turīgs saimnieks, jo viņam ir skurstenis un stikloti logi."
Vai zini, kā senais latvietis plānoja savas mājas iekārtojumu?
Iepriekšējos gadsimtos latvieši savu dzīvojamo māju attiecībā pret debespusēm novietoja ļoti racionāli: dzīvojamais gals vienmēr bija vērsts uz austrumiem, dienvidaustrumiem vai dienvidrietumiem – katrā ziņā tā, lai rīta saule cilvēku modinātu, lai viņam būtu dienas gaisma, sevišķi ziemā, un arī lai vakarā kaut ko varētu izdarīt.
Simt kilogramu mantu uz 17 gadiem. Daugavpilī izstādē piemin 1941. gada deportāciju
Kad Pļavenieku laulāto pāri – Gustavu un Vilmu – izveda no Daugavpils cietokšņa, kur viņi dzīvoja, tad “laipnie biedri” deva daudz laika sagatavoties ceļam un atļāva ņemt līdzi simt kilogramu mantu. Vilma paķēra gan smaržas, gan franču pomādes, – tās vēlāk apmainīja pret sviestu. Varbūt, pateicoties sviestam, arī izdzīvoja, uzveicot tuberkulozi.
Lestenē pārapbedī pēc 76 gadiem atrastus leģionāra pīšļus
Šogad janvārī, 76 gadus pēc nāves, tika atrasti leģionāra Artūra Jūlija Zicmaņa pīšļi, kas beidzot ļāva svītrot viņa vārdu no bezvēsts pazudušo karavīru saraksta. Piektdien, 19. jūnijā, leģionāru Artūru Jūliju Zicmani pārapbedīja Lestenes brāļu kapos.
Pilskalnu atklāšanai aizvien labākas tehnoloģijas, bet izaicinājums – saudzēt un izpētīt
Latvijā pēdējo gadu laikā atklāti 50 jauni pilskalni, bet šī gada maijā Latgalē vien atklāti deviņi jauni pilskalni. Tam pamatā ir ne tikai vēstures pētnieku un entuziastu darbs, bet arī jauno tehnoloģiju pielietošana, kas ļauj jaunus pilskalnus atrast, pat neizejot no mājām. Savukārt šo pilskalnu tālāka izpēte ir ne tikai dārgs, bet arī pilskalniem bīstams process, taču nākotnē, attīstoties tehnoloģijām, šīs vietas noteikti tiks izpētītas, uzskata arheologs Juris Urtāns.
Vēsturnieks: Latvijā Pirmajā pasaules karā mainījās sievietes loma sabiedrībā
Ieilgušā Pirmā pasaules kara dēļ, kamēr daļa iedzīvotāju karoja ierakumos vai gāja bojā frontes aizmugurē, mainījās sievietes loma sabiedrībā. Karš pavēra iespēju sievietēm ieņemt amatus, kas pirms tam šķita tikai kā vīriešu darbs, sākot no tramvaja konduktoriem līdz pat nopietnākiem amatiem fabrikās un citur. Dažkārt ja ne ar varu, tad ar viltu sievietēm izdevās nokļūt karavīru rindās un arī pašām cīnīties frontē, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja vēsturnieks, profesors Dr. hist. Ēriks Jēkabsons.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt