Dzīve & stils / Vēsture
Konstitūcija jeb "Valdības akts", kuru 1791. gada 3. maijā apstiprināja Polijas Seims, bija savam laikam ļoti progresīvs pamatlikums. Diemžēl tā iedzīvināšanu nepieļāva Polijas agresīvie kaimiņi: Krievijas, Prūsijas un Austrijas impērijas dažus gadus vēlāk iznīcināja Polijas valstiskumu.
2011. gada 2. maija pirmajā stundā (pēc Pakistānas laika) Amerikas Savienoto Valstu (ASV) īpašo uzdevumu vienības operācijā tika nogalināts teroristiskās islāmistu organizācijas "Al Qaeda" līderis Osama bin Ladens. Tā beidzās kaismīgā un nežēlīgā džihādista pretstāve ar pasaules spēcīgāko lielvalsti.
1886. gada 1. maijā sākas oficiālā kustība, kas kļūs par iemeslu 1.maija svinībām. Latvijā 1. maijs ir ne tikai Darba svētki, bet arī Latvijas Republikas Satversmes sasaukšanas diena. Taču lielākajā daļā pasaules 1. maijs ir starptautiskā strādnieku solidaritātes diena.
Ir 1920. gada 1. maijs. Rīgā valda pacilājoša gaisotne. Ļaudis izgājuši ielās un ar sajūsmu sveic Satversmes sapulci. Beidzot bija piepildījušās latviešu tautas ilgas – pašiem spriest un lemt, kādu ceļu Latvijas valstij iet. Todien darbu sāka Latvijas pirmais parlaments. Satversmes sapulces deputāti izstrādāja un pieņēma valsts galveno dokumentu – Satversmi. Kopš tā laika 1. maijs ir viena no nozīmīgākajām dienām Latvijas vēsturē – Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
Nantes edikts, kuru 1598. gada 30. aprīlī parakstīja Francijas karalis Anrī IV Burbons, piešķīra diezgan plašu ticības brīvību hugenotiem – Francijas protestantu minoritātei. Tas bija tā laika Eiropai teju bezprecedenta likumdošanas akts, kas izbeidza asiņainos Francijas ticības karus.
1945. gada aprīļa beigās nacistu Reihs piedzīvoja savas pēdējās dienas. Sarkanā armija, ielenkusi Berlīni, tagad lauzās cauri galvaspilsētas drupām uz centru. Šeit, bunkurā zem Valsts kancelejas ēkas, bija patvēries nacistu līderis Ādolfs Hitlers līdz ar dažiem tuvākajiem līdzgaitniekiem un svītu. Un šeit, bunkura Mazajā pieņemšanas zālē, 1945. gada 29. aprīļa pirmajās stundās notika kāda ceremonija. Berlīnes hauleitera biroja ierēdnis Ādolfs Vāgners civilā ceremonijā salaulāja Lielvācijas vadoni Ādolfu Hitleru un Evu Braunu, oficiālā statusā Valsts kancelejas sekretāri. Neoficiāli visiem bunkura iemītniekiem, protams, bija zināms, ka Eva nu jau vairāk nekā desmit gadus ir fīrera mīļākā.
Spilgtākais elements kreisi radikālā terorisma kustībā, kas pagājušā gadsimta 70. gados uzliesmoja toreizējā Vācijas Federatīvajā Republikā, bija organizācija, kas dēvējās par Sarkanās armijas frakciju. Vairākus šīs organizācijas dibinātājus tiesāja, 1977. gada 28. aprīlī pasludinot spriedumu dramatisku notikumu apvītajā prāvā.
Austrija bija pirmā Eiropas valsts, kuras neatkarību nacistiskā Vācija iznīcināja, to anektējot 1938. gada martā. Otrajam pasaules karam tuvojoties beigām, Austrijas liktenis nebija īsti skaidrs, taču, kad Vīni bija ieņēmusi Sarkanā armija, Maskavas valdība atļāva atjaunot demokrātisku Austrijas Republiku. Austrijas pagaidu valdība ar attiecīgu deklarāciju nāca klajā Vīnē 1945. gada 27. aprīlī.
Latgales kongresa piemērs rāda ka nācijas veidošanā un nācijas pašapziņā izšķiroši svarīga ir kopīga vēlme un skaidri paustā nostāja, ka mēs par spīti problēmām, kas mūsdienās Latgales kontekstā ik pa laikam izskan, tomēr nepārprotami paužam piederību kopīgās Latvijas politiskās nācijas idejai. Vienojamies par svarīgāko, un tad, kad esam vienojušies, varam skriet un risināt mazās problēmas, Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Imants Cīrulis.
Pirms Latvijas valsts Latvija bija ideja – kā kopīgs mērķis. Ap 1860. gadu, kad jauni latviešu studenti Tērbatā – jaunlatvieši – domāja, kā latviešu nākotni padarīt labāku, izpratne par to, kas ir Latvijas robežas, bija atšķirīgas.
Latvijas politiķi 1920.-1930. gados bijuši savā ziņā feministiski, intervijā "Radio Naba" raidījumā "Portolāns" vērtēja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece, vēsturniece Dr. hist. Ineta Lipša. Viņa skaidroja, ka Latvija bija pirmā demokrātiskā valsts Eiropā, kas atļāva izdarīt abortu arī sociālu iemeslu dēļ. Šos grozījumus pieņēma 4. Saeima, kurā bija 99 vīrieši un tikai viena sieviete – Berta Pīpiņa, kura bija arī Latvju sieviešu nacionālās līgas līdere. "Tas, manuprāt, atspoguļo to, ka patiesībā politiķu vidū bija diezgan daudz cilvēku, kuri saprata sieviešu problēmas, jo tās bija ģimeņu problēmas. Tā nekad nav bijusi tikai sieviešu problēma. Tā vienmēr ir pāra vai ģimenes problēma," sacīja vēsturniece.
1986. gadā avārija toreizējās PSRS jaudīgākajā atomelektrostacijā (AES) Čornobiļā (tag. Ukrainas teritorijā) izraisīja līdz šim pasaulē smagāko kodolkatastrofu.
No 25. aprīļa plašākai sabiedrībai pieejams Rīgas pilsētas pirmās hronikas tulkojums. Šī ir pirmā zināmā pilsētas hronika Baltijā un ir vienīgais aculiecinieka sarakstītais vēstošais vēstures avots par Livonijas vēsturi 15. gadsimtā. Tulkojums pieejams vietnē "historia.lv" bez maksas. Pētnieki uzskata, ka tas būs nozīmīgs palīgs ne vien vēsturniekiem, bet arī skolotājiem.
Ja nacistiskās Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers rakstīja dienasgrāmatu, tad tā nav saglabājusies. 62 klades, kuras kā Hitlera dienasgrāmatu nopircis\s Rietumvācijas žurnāls "Stern", publicējot par to sensacionālu materiālu 1983. gada 25. aprīlī, izrādījās viltojums.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
