Dzīve & stils / Vēsture
Vēsturnieks: Pirāti ir romantizēti; viduslaiku Ziemeļeiropā viņiem bija skarba dzīve
Populārās kultūras radītais pirātu tēls ir skaists mīts, kas neatbilst patiesībai, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vadošais pētnieks Ilgvars Misāns. Viņš norādīja, ka cilvēki, kas ar pirātiem sastapās viduslaiku Ziemeļeiropā, pieredzēja ļaunāko – varmācību, postu un ciešanas, turklāt dzīve arī pašiem pirātiem bijusi skarba.
Latvijas bēgļi Pirmajā pasaules karā. Kā notika repatriācija uz dzimteni?
Jebkurš militārs konflikts ietekmē visas sabiedrības grupas. Tā ir liela traģēdija gan karadarbībā iesaistītajām militārpersonām, gan civiliedzīvotājiem. Kara laikā vienmēr liels skaits cilvēku zaudē dzīvību, daļa dodas bēgļu gaitās. Diemžēl šobrīd – pēc Krievijas īstenotā iebrukuma Ukrainā – šādas pagātnes lappuses ir ieguvušas pavisam citu nozīmi un aktualitāti.
Izglābtā ebreju meitene. Kā Zelču ģimene Baltinavā apveda ap stūri nacistus
Vistumšākajos laikos ir cilvēki, kuri spēj saglabāt labestību jebkādos apstākļos, un reizēm tam ir dzīvības cena. To apliecina kādas ebreju meitenītes, Baltinavas kurpnieka meitas stāsts – labestīgā Zelču ģimene Otrā pasaules kara laikā, kad Latviju pēc PSRS okupācijas bija okupējusi nacistiskā Vācija, bija ar mieru bērnu pie sevis slēpt. Neskatoties uz briesmām un uzņemoties milzīgu risku, Zelči atjautīgi apveda ap stūri nacistus un izglāba mazās meitenes dzīvību.
Vai zini, kādi mīti pastāv arheoloģijā?
Ikdienā strādājot arheoloģijas nozarē, regulāri jāsaskaras ar dažādiem diezgan aplamiem un brīžam smieklīgiem priekšstatiem par šo nozari. Nē, zelts netiek atrasts katru dienu! Arheoloģija nav dārgumu meklēšana, bet visai patstāvīga zinātne, kas mūsdienās ļoti saaug ar dabaszinātņu piedāvātajām iespējām un savā ziņā ir tuva kriminālistikai, vācot pierādījumus, analizējot DNS, paraugu ķīmisko sastāvu, strādājot zem ūdens, no gaisa un veicot zemes slāņu izpēti ar dažādām skenēšanas ierīcēm, veicot simulācijas, piemēram, eksperimentālajā arheoloģijā, lai saprastu procesus un slāņu veidošanos gaitu.
Kas bija sievietes-celmlauzes 19. gadsimta latviešu literatūrā
Pirmās latviešu rakstnieces Marija Pēkšēna un Marija Medinska-Valdemāre bija sievietes, kas spēja izlauzties no aizspriedumiem un cīnījās par sieviešu iespēju iegūt izglītību un piedalīties kultūras dzīvē, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Zita Kārkla. 
Kolektīvās kāzas Penkulē: daļa no PSRS okupācijas režīma īstenotās kultūras revolūcijas Latvijā
Kolektīvās kāzas arī 21. gadsimtā nav retums. Āzijas valstīs Ķīnā, Dienvidkorejā, Indonēzijā, Filipīnās un citviet vienā laulību ceremonijā tiek salaulāti pāru simti un pat tūkstoši. Līdzīgu praksi ieviest mēģināja arī Latvijā pagājušā gadsimta 50. un 60. gados. Taču tas tika darīts ar ļoti konkrētu mērķi – nevis kāzas padarīt atraktīvākas un vairāk interesantas, bet gan ar šādu “kolektīvisma ideju” dot vēl vienu triecienu kristietībai.
Bruņurupuču zupa, viltotais zaķis, mandeļu piens. Kā vēsturiski radušies ēdienu «viltojumi»
Reizēm pavārgrāmatās un līdz ar to mūsu ēdienkartē sastopami "viltojumi" – ēdieni, kas izklausās daudz smalkāk, nekā tie patiesībā ir. Vēsturiski to nevar skaidrot ar vēlmi maldināt vai apmānīt ēdāju, drīzāk cenšanos atdarināt vai aizstāt produktus, kas nav pieejami, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece, ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna.
#Grosvaldi1912. Piektdiena – 10 pudeļu konjaka, 99 šņabji. Džo māsai «atskaitās» par izdzerto
1912. gada februārī varam lasīt par visdažādākajiem notikumiem Džo dzīvē (kas gan lielākoties turpina ritēt Vilkavišķos) – pāris dienu atvaļinājums mājās mēneša sākumā, jaunas iepazīšanās karadienesta pilsētiņā, gatavošanās zirgu skriešanās sacīkstēm, kritiens no zirga, dažādas diezgan trakas balles un citas izdarības. Džo sarakstās ar brāli, ļoti priecājoties par viņa nolikto doktora eksāmenu, kā arī ar māsu, jokojoties tikai viņiem vien tuvā veidā. Tikmēr Rīgā gaidāmas Valsts domes vēlēšanas.
Kas un kāpēc jāzina par Igaunijas neatkarības dienu – 24. februāri
1918. gada 24. februārī Tallinā tika proklamēta Igaunijas neatkarība. Nākamajā dienā igauņu neatkarības cerības iznīcināja vācu okupanti, kuri ieņēma pilsētu. Igaunijai, līdzīgi kā Latvijai un Lietuvai, līdz savai faktiskajai neatkarībai bija jāgaida vēl gandrīz deviņi mēneši.
Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt