

Dzīve & stils / Vēsture

Magdalēna Elizabete fon Hallarte bija vidzemniece, dzimusi Beļavas muižā 1683. gadā, auga kopā ar latviešu bērniem un labi runāja arī latviešu valodā. Sākoties Ziemeļu karam, viņa zaudēja vīru un bērnus, un otrajās laulībās par viņas vīru kļuva ģenerālis Ludvigs Nikolauss fon Hallarts.

Planētas liktenis "mazā cilvēka" rokās – šādi varētu raksturot situāciju 1983. gada 26. septembra pirmajās stundās, kad padomju pretraķešu aizsardzības brīdinājuma sistēma signalizēja par amerikāņu kodoluzbrukumu, un situāciju dažās minūtēs nācās izvērtēt komandcentra dežurantam apakšpulkvedim Petrovam.

Nevienam nav noslēpums, ka savulaik pasta un informācijas sūtīšanai tika izmantoti baloži. Pirmā pasaules kara laikā pastnieki baloži bija tik izplatīts informācijas nodošanas veids, ka pretinieks speciāli apmācīja vanagus, lai notriektu šos informatorus. Lai atgaiņātu vanagus, baložiem pie vienas kājas sēja informāciju, pie otras – svilpīti. Taču tas nedeva mieru frontes abām pusēm. Svilpa lodes, svilpa baloži, un ne uz mirkli nebija klusuma... Tāpēc cilvēcei nācās domāt citus ziņošanas veidus.

1066. gadā izšķīrās Anglijas vēsture. 25. septembrī pēdējais anglosakšu karalis Harolds Godvinsons kaujā pie Stenfordas tilta sakāva troņa tīkotāju no Norvēģijas – karali Haraldu Skarbo. Tikmēr 320 kilometru uz dienvidiem viņu jau gaidīja nākamais pretinieks – Normandijas hercogs Viljams.

Līdz 18. gadsimta vidum Saūdu ģimene bija vadoņi vienai no Arābijas beduīnu ciltīm, taču tad noslēdza savienības līgumu ar jaunu radikāli puritānisku islāma strāvojumu – vahabītiem. Šis garīgās un laicīgās varas tandēms ļāva nākamajos gadsimtos Saūdiem pakāpeniski pakļaut sev lielāko daļu Arābijas pussalas. 1932. gada 23. septembrī process vainagojās ar Saūdu Arābijas karaļvalsts pasludināšanu.

1980. gada 22. septembrī uzliesmoja karš starp divām Persijas līča reģiona kaimiņvalstīm – Irānu un Irāku. Irākas diktators Sadams Huseins, uzsākot šo karu, bija cerējis uz ierobežotu karu ar ātru uzvaru, taču konflikts ieilga uz astoņiem gadiem, prasīja simtiem tūkstošu dzīvību un beidzās ar atgriešanos pie pirmskara robežām.

1977. gads. Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika (LPSR). Padomju impērijas politiskā vara arvien vairāk slīgst stagnācijā, ekonomika – atpalicībā. Okupācijas laikā Latvijā ieceļojuši ap 800 000 padomju imigrantu un armijnieku. Gruzd etniska spriedze. Jauniešu grupai rodas ideja nolaupīt "galveno vainīgo" – Latvijas PSR augstāko amatpersonu, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (LKP CK) pirmo sekretāru Augustu Vosu. Grupa īsteno virkni politisku akciju. Arī iepērk ieročus un pastrādā noziegumus – zādzības un bruņotas laupīšanas. Kas viņi bija – "bandīti" vai pretošanās kustības varoņi?

"Neviens nespēj aptvert vai iedomāties visus tos brīnumus, kuri šai pasaulē paliek neredzēti un neieraugāmi," 1897. gada 21. septembrī rakstīja Ņujorkas laikraksta "The Sun" redaktors Čērčs, atbildot uz astoņgadīgās Virdžīnijas vēstuli, kura viņam lūdza: "Pasakiet man patiesību – vai Santaklauss ir?"

Itālija kā apvienota valsts izveidojās 1861. gadā, taču vēl nākamos deviņus gadus Roma palika ārpus šīs valsts – "Mūžīgajā pilsētā" un apgabalā ap to turpināja pastāvēt Pāvesta valsts. Beidzot 1870. gadā, mainoties starptautiskajam stāvoklim, Itālija ieguva Romu un Pāvesta valsts beidza savu eksistenci.

Pirms 20 gadiem šajā dienā notikušais referendums, kurā piedalījās miljons pilsoņu un divas trešdaļas iedzīvotāju atbalstīja Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), bija tikai iznākums jau desmit gadu iepriekš sāktam ceļam uz aliansi.

Ko mēs zinām par pastmarkām? Ka tas ir papīra taisnstūris ar robainu malu un līmes kārtu aizmugurē. Ka pastmarka ir jānolaiza un jāpiespiež pie pasta aploksnes, lai nosūtītu vēstuli. Ka pastmarkas var vākt sērijās un ievietot īpašos albumos-grāmatās un ka šo kolekcionēšanu sauc par filatēliju.

1940. gada 19. septembrī nacistu okupācijas vara Varšavā sarīkoja kārtējo cilvēku gūstīšanas akciju. Tās laikā tika sagūstīts un uz Aušvicas nāves nometni nosūtīts Vitolds Pileckis – Polijas pretošanās kustības dalībnieks, kurš bija mērķtiecīgi ļāvis okupantiem sevi sagūstīt, lai iekļūtu viņu koncentrācijas nometnē.

1809. gada 18. septembrī darbību atsāka pēc ugunsgrēka atjaunotais Londonas Koventgārdena teātris. Tomēr cerētās spožās sezonas vietā teātra vadība piedzīvoja īstus skatītāju nemierus.
Svarīgākais šobrīd


















