Dzīve & stils / Vēsture
«Dzīve aiz dzeloņstiepļu žoga» – padomju karagūstekņu nometne «Stalag 347»
Šogad aprit 75. gadadiena kopš lielākā militārā konflikta – Otrā pasaules kara noslēguma. Jau tradicionāli daudzu Krievijas un citu bijušo Padomju Savienības republiku iedzīvotāju atmiņā tas ir "lielās uzvaras laiks". Šis pagātnes periods kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas sabiedrībā ir izraisījis asas diskusijas un strīdus.
Godina ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņu
Rīgas Brāļu kapos klusi pieminēta 140. gadadiena, kopš dzimis izcilais ģenerālis Pēteris Radziņš. Viņš bija viens no Latvijas armijas vadītājiem Neatkarības kara laikā. Radziņa vadībā tika izstrādāti plāni Latvijas atbrīvošanai no Bermonta un padomju karaspēka.
#Grosvaldi1920. Ģimene aizvada pirmo Jāzepa dzimšanas dienu, kopš viņš devies mūžībā
Joprojām laikrakstos tiek publicētas atsauksmes par Rīgas mākslinieku grupas izstādi Pilsētas mākslas muzejā. Laikrakstā “Kopdarbība” pazīstamais rakstnieks un kritiķis Jānis Jaunsudrabiņš ar iniciāļiem J.J. publicē savas pārdomas, īpaši izceļot Jāzepu Grosvaldu kā visgatavāko mākslinieku šajā grupā, kā arī slavē latvisko izjūtu un monumentālo uzbūvi kompozīcijā. 24. aprīlis ir Jāzepa dzimšanas diena, pirmā bez allaž dzīvespriecīgā Džo, taču viņa piemiņa tiek spodrināta gan pirms 100 gadiem, gan tagad.
Satversmes sapulcei - 100 jeb kā notika Latvijas demokrātijas pamatu ielikšana
Ir 1920. gada 1. maijs. Rīgā valda pacilājoša gaisotne. Ļaudis izgājuši ielās un ar sajūsmu sveic Satversmes sapulci. Beidzot bija piepildījušās latviešu tautas ilgas – pašiem spriest un lemt, kādu ceļu Latvijas valstij iet. Todien darbu sāka Latvijas pirmais parlaments. Satversmes sapulces deputāti izstrādāja un pieņēma valsts galveno dokumentu – Satversmi. Kopš tā laika 1. maijs ir viena no nozīmīgākajām dienām Latvijas vēsturē – Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
Kalupē seno mantu izstādē veido vēstures pieturu
Daugavpils novada Kalupes pagastā par tradīciju kļuvusi seno mantu izstādes rīkošana. Arī šobrīd tiek gaidīta vīrusa Covid-19 izplatības dēļ ieviesto ierobežojumu atcelšana, lai ikviens interesents varētu aplūkot kalupiešu no paaudzes paaudzē pārmantotās somiņas un kleitas. Tās galvenokārt atgādina par ikdienu un modi 20. gadsimtā.
Satversmes sapulces deputāta mazmazdēls dāvā muzejam retu fotogrāfiju
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Satversmes sapulces sasaukšanas 100. gadadienā saņēmis nozīmīgu dāvinājumu – Satversmes sapulces deputāta un tās sekretāra Roberta Ivanova (1883-1954) ģimene uzdāvinājusi oriģinālu lielformāta fotogrāfiju ar Satversmes sapulces sēdes kopskatu, kas uzņemta 1921. gada 28. janvārī, pavēstīja muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts.
Pirmizrādi piedzīvos dokumentāla filma «Satversmes sapulcei 100»
Piektdien, 1. maijā, vakarā LTV pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma “Satversmes sapulcei 100”. Satversmes sapulce bija pirmais valsts demokrātiski ievēlētais parlaments, kas pastāvēja mazāk nekā divus gadus. Filma pievēršas jautājumiem, kā ievēlēja Satversmes sapulces deputātus, par ko tolaik bija bažas un kāpēc mums ir Satversme, nevis Konstitūcija, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” stāstīja filmas veidotāja Judīte Čunka.
Ģenerālim pāri. 1931. gada karikatūra par sievietes iekļūšanu Saeimā
Žurnāliste un sabiedriskā darbiniece Berta Pīpiņa bija pirmā deputāte sieviete pēc deviņu gadu pārtraukuma. Saeimā 1931. gadā viņa iekļuva savas partijas vadības apzināta lēmuma, nevis vēlētāju balsu dēļ. Karikatūrists Aleksandrs Verners Bundža nelaida garām iespēju par notikušo ironizēt.  
Latvija kā demokrātiskās revolūcijas šūpulis – sociāldemokrātu plāni Satversmes sapulces laikā
1918. gada 18. novembrī svinīgās sēdes laikā Pauls Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas centrālās komitejas priekšsēdētājs -  deklarēja: ‘’Brīva neatkarīga Latvija mums [..] nav mērķis, bet ir tikai līdzeklis mūsu mērķu sasniegšanai’’. Sākot no Neatkarības kara gadiem līdz pat mūsdienām nacionālistiski noskaņotie nelabvēļi partiju par šo pozīciju asi kritizēja. Tomēr sociāldemokrāti tā arī nekad no tās neatkāpās, un arī Satversmes sapulces laikā darīja visu, lai pielāgotu Latvijas konstitūciju saviem mērķiem. Bet kas tad īsti bija šie mērķi? Un kādi bija apsvērumi aiz tiem? Centīšos atbildēt uz šiem jautājumiem pirmajā no vairāku rakstu sērijām par Satversmes sapulcē pārstāvēto politisko spēku vīzijām.
«Jūsu nākotne – jūsu rokās!» Ceļš līdz Augstākās Padomes vēlēšanām un neatkarībai
Ja kāds tikai dažus gadus iepriekš, piemēram, 1985. gadā, kad par PSRS vadītāju kļuva Mihails Gorbačovs, izdarītu prognozi, ka Latvijas PSR Augstāka Padome pēc pieciem gadiem pasludinās 1918. gada 18. novembrī proklamētas Latvijas Republikas atjaunošanu, viņu, visticamāk, nopietni neuztvertu, un pat vēl vairāk – klātesošie sāktu uztraukties par viņa garīgo veselību vai arī domātu, ka viņš ir VDK sūtīts provokators. Taču tas notika, un vēl pēc 14 gadiem (2004. gadā) Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO locekli.
Jaunākie
Interesanti