Kokneses pilsdrupās, kas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, noslēgušies apjomīgākie konservācijas darbi pēdējo desmit gadu laikā. Īstenojot gandrīz 300 000 eiro vērto projektu, nostiprinātas Ziemeļu korpusa mūra konstrukcijas kā arī izveidota pilsdrupās pirmā ekspozīcijas telpa.
Dzīve & stils / Vēsture
Pirms simt gadiem, 1919. gada 27. jūnijā, no tvaikoņa “Saratov” Liepājā svinīgi nokāpa Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība. Līdz ar to noslēdzās vairāk nekā divus mēnešus ilgais tās darbības posms uz kuģa Liepājas reidā. Tas bija sācies pēc 16. aprīļa valsts apvērsuma, kad vācu pučisti arestēja divus valdības ministrus un vēlāk izveidoja Andrieva Niedras marionešu valdību.
Tvaikonis “Saratov”, uz kura Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība Liepājas priekšostā pavadīja divarpus mēnešus, 1919. gada 27. jūnijā atgriezās Liepājas ostā. Beidzās posms, kas pazīstams kā “Republika uz ūdens”. Rus.lsm.lv kopā ar vēsturnieku Juri Raķi devās pastaigā pa Liepāju – apskatīt, kur norisinājās mūsu valstij izšķirošo dienu notikumi.
Pavisam drīz Latvijas Kara muzejā varēs apskatīt lielu dzintaru ar uzrakstu, kas sākas ar vārdiem "1919. gada pavasarī.." Latvijā atgriezies dzintars, ko Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis savulaik pasniedza britu militārās misijas vadītājam majoram Ostinam Kīnenam. Tā bija pateicība par palīdzību laikā, kas varēja būt liktenīgs jaunajai Latvijas valstij.
Lai turpinātu veidot Pirmā pasaules kara vēstures izziņas brīvdabas maršrutu, Olainē sākti arheoloģiskie izrakumi. Olaines Vēstures un mākslas muzejs izrakumu izpēti veiks vietā, kur Pirmā pasaules kara laikā atradās krievu armijas nometne un kurā periodiski uzturējās arī latviešu strēlnieku vienības.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Latvijas armijas simtgadei veltītā stāstu sērija, ko Latvijas Radio palīdzējis veidot vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs, iepazīstina ar vairākiem tuvinieku atstātajiem stāstiem par savas dzimtas karavīriem visdažādākajos karos. Šoreiz stāsts par Augustu Ozoliņu, kurš dienēja Krievijas armijā un saņēma apbalvojumus par varonību kaujā.
Tvaikonis “Saratov”, uz kura Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība Liepājas priekšostā pavadīja divarpus mēnešus, 1919.gada 27.jūnijā atgriezās Liepājas ostā. Beidzās posms, kas pazīstams kā “Republika uz ūdens”. Rus.lsm.lv kopā ar vēsturnieku Juri Raķi devās pastaigā pa Liepāju – apskatīt, kur norisinājās mūsu valstij izšķirošo dienu notikumi.
Tvaikonis “Saratov”, uz kura Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība Liepājas priekšostā pavadīja divarpus mēnešus, 1919. gada 27. jūnijā atgriezās Liepājas ostā. Beidzās posms, kas pazīstams kā “Republika uz ūdens”. Rus.lsm.lv kopā ar vēsturnieku Juri Raķi devās pastaigā pa Liepāju – apskatīt, kur norisinājās mūsu valstij izšķirošo dienu notikumi.
Latvijas armijas simtgadi veltītā stāstu sērija, ko Latvijas Radio palīdzējis veidot vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs, iepazīstina ar vairākiem tuvinieku atstātajiem stāstiem par savas dzimtas karavīriem visdažādākajos karos. Šoreiz stāsts par Frici Audzi, kurš tika mobilizēts Krievijas armijā, bet Pirmā Pasaules kara beigas sagaidīja Francijā, strādājot "Reno" rūpnīcā.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Cēsu kauju simtgades jeb Latvijas Uzvaras dienas svinībās sestdien, 22. jūnijā, plkst. 16 Pirtsupītes gravā notiek svētku kulminācijas pasākums - Cēsu kauju rekonstrukcija, ko iespējams vērot arī tiešraidē Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā un Replay.lv.
Latvijas armijas simtgadi veltītā stāstu sērija, ko Latvijas Radio palīdzējis veidot vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs, iepazīstina ar vairākiem tuvinieku atstātajiem stāstiem par savas dzimtas karavīriem visdažādākajos karos. Šoreiz stāsts par Jāni Lapiņu, kurš piedalījās Latvijas Brīvības cīņās, bet vēlāk dzīvoja Krievijā.
Pirms simts gadiem, 1919. gada 22.–23. jūnijā Ziemeļlatvijas brigāde un Igaunijas armija izcīnīja uzvaru pret Landesvēra un Dzelzsdivīzijas daļām Cēsu kaujās. Līdz ar to tika sagrauti Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca agresīvie plāni Baltijā un atjaunota Kārļa Ulmaņa vadītās Latvijas Pagaidu valdības pilnvērtīga darbība.
Latvijas Kara muzejā uz laiku glabāšanai un izvietošanai publiskai apskatei tiks nodots 1919. gadā britu militārās misijas vadītājam majoram Ostinam Henrijam Kīnenam piešķirts dzintars. To pirms 100 gadiem viņam dāvāja toreizējais Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, informē Ārlietu ministrijā (ĀM).
Izsolē Francijā pārdota pistole, ar kuru, visticamāk, nošāvies slavenais nīderlandiešu postimpresionists Vinsents van Gogs. Kabatas revolveri izsolīja par 130 tūkstošiem eiro.
Atzīmējot Varoņu dienu un Neatkarības cīņu simtgadi, šodien Aizputes novada Kalvenes pagasta Aizpores kapos ar svinīgu svētbrīdi tika atklātas divpadsmit granītā kaltas piemiņas zīmes. Tās izvietotas pie katras no Oskara Kalpaka vienības karavīru atdusas vietām.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Atzīmējot Pasaules bēgļu dienu, muzejs “Latvieši pasaulē” radījis inovatīvu pieeju – izstādi un izlaušanās spēli “Bēgļu gaitās”, kas ļauj iejusties bēgšanā no Rīgas 1944. gada oktobrī. Otrā pasaules kara laikā no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju pieredze var kalpot par nozīmīgu avotu, lai izprastu, ar kādiem izaicinājumiem ir nācies saskarties bēgļiem.
Latvijas armijas simtgadi veltītā stāstu sērija, ko Latvijas Radio palīdzējis veidot vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs, iepazīstina ar vairākiem tuvinieku atstātajiem stāstiem par savas dzimtas karavīriem visdažādākajos karos. Šoreiz stāsts par Voldemāru Miervaldi, kurš dienēja Latvijas armijas aviācijas pulkā.
Jaunākie
Interesanti