Dzīve & stils / Vēsture
No Staļina–Hitlera pakta līdz Baltijas ceļam un PSRS kraham. Hronoloģija
No brīža, kad Baltijas valstis zaudēja savu neatkarību, līdz brīdim, kad tās to atguva, pagāja vairāk nekā 50 gadu, kas aizritēja PSRS okupācijas jūgā. Nāves spriedums Baltijas valstu neatkarībai "pasludināts" vēl pirms Otrā pasaules kara – ar Staļina un Hitlera neuzbrukšanas līgumu un ietekmes sfēru sadalījumu Eiropā.
Pērnavas un Cēsu komunikē jeb kā tapa leģendārais Baltijas ceļš
Staļina un Hitlera vienošanās 50. gadadienā 1989. gada 23. augustā notikušais Baltijas ceļš bija nevardarbīga pretošanās akcija, kuras laikā apmēram divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. Kā Baltijas valstu neatkarības cīnītāji to dabūja gatavu? Piedāvājam Baltijas ceļa 30. gadadienas organizatoru apkopotu ieskatu akcijas tapšanā, tostarp Cēsu un Pērnavas komunikē.
Šī diena vēsturē: Paraksta Molotova–Ribentropa paktu
1939. gada 23. augustā Maskavā tika noslēgts Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, plašāk pazīstams kā Molotova–Ribentropa pakts. Divi totalitārie režīmi – nacistiskā Vācija un boļševistiskā PSRS – vienojās atbalstīt viens otra agresijas plānus Austrumeiropā. Tas bija izšķirošais solis pretī Otrajam pasaules karam.
Unikāli kadri: Augusta puča dienas Rīgā pirms 30 gadiem
Pirms 30 gadiem naktī no 18. un 19. augustu Maskavā sākās valsts apvērsuma mēģinājums ar tūlītējām atskaņām Rīgā. Piedāvājam unikālus fotogrāfa Ulda Pāžes kadrus, kuros dokumentēti saspringto augusta dienu mirkļi.
#Grosvaldi1921. Latvija cenšas darīt visu iespējamo, lai kļūtu par Tautu Savienības dalībvalsti
Margarēta 1921. gadā dienasgrāmatā turpina atzīmēt galvenos notikumus gan darbā un brīvajā laikā, gan arī privātas pārdomas un izjūtas. Mēneša vidū priekšnieks devies uz Parīzi, līdz ar to ikdienas dzīve ir mierīgāka. Latvija tikmēr aktīvi cenšas darīt visu iespējamo, lai kļūtu par Tautu Savienības dalībvalsti, par to ziņo vietējā prese. Savukārt 10 gadus iepriekš Džo ar visu ģimeni atpūšas Šveicē, Lozānas apkārtnē, baudot vasaru, peldēšanos, teātri, tenisu un visu, ko turiene piedāvā.
Aglonas Dievmātes svētglezna – noslēpumi, mīti un patiesība
Vai Aglonas svētglezna ir kopija? Vai tai piemīt dziedinošs spēks, un vai tāds ir oriģinālam Traķos, Lietuvā? Ko par to saka baznīca, kā skaidro vēsturnieki un folkloras pētnieki, un vai brīnumiem tic mākslinieki un restauratori? Viņi, kas redzējuši Aglonas Dievmāti tuvplānā – rentgena aparātā, sudraba ietērpa lodējuma vietās, laimes asarās, ko atklāj ticīgo dziedināšanas stāsti. Patiesība, mīti, noslēpumi, mīklas un to atminējumi caurauž stāstu par Aglonas sirdi – Dievmātes Brīnumdarītājas svētgleznu, tās izcelsmi, māksliniecisko mantojumu un nozīmi ticīgo dzīvēs.
Pie Sicīlijas krastiem atrasts seno romiešu kuģis
Pie Sicīlijas krastiem vairāku desmitu metru dzelmē Vidusjūrā uziets seno romiešu kuģis ar arheologiem un vēsturniekiem vērtīgu kravu. Eksperti uzskata, ka kuģis nogrimis pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu. 
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt