Dzīve & stils / Vēsture
No brīža, kad Baltijas valstis zaudēja savu neatkarību, līdz brīdim, kad tās to atguva, pagāja vairāk nekā 50 gadu, kas aizritēja PSRS okupācijas jūgā. Nāves spriedums Baltijas valstu neatkarībai "pasludināts" vēl pirms Otrā pasaules kara – ar Staļina un Hitlera neuzbrukšanas līgumu un ietekmes sfēru sadalījumu Eiropā.
Staļina un Hitlera vienošanās 50. gadadienā 1989. gada 23. augustā notikušais Baltijas ceļš bija nevardarbīga pretošanās akcija, kuras laikā apmēram divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. Kā Baltijas valstu neatkarības cīnītāji to dabūja gatavu? Piedāvājam Baltijas ceļa 30. gadadienas organizatoru apkopotu ieskatu akcijas tapšanā, tostarp Cēsu un Pērnavas komunikē.
1939. gada 23. augustā Maskavā tika noslēgts Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, plašāk pazīstams kā Molotova–Ribentropa pakts. Divi totalitārie režīmi – nacistiskā Vācija un boļševistiskā PSRS – vienojās atbalstīt viens otra agresijas plānus Austrumeiropā. Tas bija izšķirošais solis pretī Otrajam pasaules karam.
Pirms astoņdesmit gadiem, 1941. gada augustā, tika izveidota Pleskavas garīgā misija. Divarpus gadu laikā misionāri garīdznieki nesa Dieva vārdu cilvēkiem nacistu okupētajos Krievijas ziemeļrietumos, ēdināja un ārstēja padomju karagūstekņus, kā arī bērnus, kas bija palikuši bez pajumtes. Briesmas viņiem draudēja gan no hitleriešiem, gan no sarkanajiem partizāniem.
Par puču un Baltijas valstu nevardarbīgo pretošanos vairāk jāmāca skolās, jo Baltijas valstis ir paraugs tajā, kā pretoties ar miermīlīgām metodēm, intervijā Latvijas Radio sacīja Tautas frontes muzeja vadītāja, vēsturniece Anna Zeibārte.
Tieši pirms 30 gadiem, puča laikā, naktī no 19. uz 20. augustu Latvija Radio pagrīdes studija Salaspilī sāka raidīt ziņas un mūziku, raisot milzu neizpratni un dusmas pučistos, kas nespēja atrast radio raidīšanas vietu.
Pirms 30 gadiem naktī no 18. un 19. augustu Maskavā sākās valsts apvērsuma mēģinājums ar tūlītējām atskaņām Rīgā. Piedāvājam unikālus fotogrāfa Ulda Pāžes kadrus, kuros dokumentēti saspringto augusta dienu mirkļi.
Margarēta 1921. gadā dienasgrāmatā turpina atzīmēt galvenos notikumus gan darbā un brīvajā laikā, gan arī privātas pārdomas un izjūtas. Mēneša vidū priekšnieks devies uz Parīzi, līdz ar to ikdienas dzīve ir mierīgāka. Latvija tikmēr aktīvi cenšas darīt visu iespējamo, lai kļūtu par Tautu Savienības dalībvalsti, par to ziņo vietējā prese. Savukārt 10 gadus iepriekš Džo ar visu ģimeni atpūšas Šveicē, Lozānas apkārtnē, baudot vasaru, peldēšanos, teātri, tenisu un visu, ko turiene piedāvā.
1926. gada augustā, pirms 95 gadiem, Daugavpils atvadījās no dižā rabīna, talmudista un daudzu grāmatu autora Meira Simhas. Gandrīz 40 gadu viņš kalpoja Latgalē, noraidot piedāvājumus ieņemt amatus Ņujorkā un Jeruzalemē.
Vai Aglonas svētglezna ir kopija? Vai tai piemīt dziedinošs spēks, un vai tāds ir oriģinālam Traķos, Lietuvā? Ko par to saka baznīca, kā skaidro vēsturnieki un folkloras pētnieki, un vai brīnumiem tic mākslinieki un restauratori? Viņi, kas redzējuši Aglonas Dievmāti tuvplānā – rentgena aparātā, sudraba ietērpa lodējuma vietās, laimes asarās, ko atklāj ticīgo dziedināšanas stāsti. Patiesība, mīti, noslēpumi, mīklas un to atminējumi caurauž stāstu par Aglonas sirdi – Dievmātes Brīnumdarītājas svētgleznu, tās izcelsmi, māksliniecisko mantojumu un nozīmi ticīgo dzīvēs.
Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums ir pamats attiecību veidošanai ar lielo kaimiņvalsti arī mūsdienās. Krievija tagad gan apšauba tā spēkā esamību.
Pie Sicīlijas krastiem vairāku desmitu metru dzelmē Vidusjūrā uziets seno romiešu kuģis ar arheologiem un vēsturniekiem vērtīgu kravu. Eksperti uzskata, ka kuģis nogrimis pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu.
Atzīmējot Gustava Zemgala 150 gadu jubileju, Esplanādē atklāj brīvdabas izstādi. Vēstures muzejs izstādē apkopojis dažādus attēlus, dokumentus un vēstules, kas iezīmē Zemgala politiskās dzīves lomu Latvijas valstiskuma tapšanā.
Populārākie
Interesanti
