Daiņa Īvāna un Artūra Snipa raksts „Par Daugavas likteni domājot” 1986. gadā izraisīja sprādzienam līdzīgu efektu, panākot Daugavpils hidroelektrostacijas (HES) celtniecības apstādināšanu, kaut arī tai jau bija iztērēti miljoni. Daugavas augšteces gleznainie loki bija izglābti, bet līdzās tam tas bija ļoti svarīgs pagrieziena punkts visos tālākajos Atmodas procesos.
Dzīve & stils / Vēsture
Kad 1918. gada 18. novembrī Tautas padome deklarēja Latvijas neatkarību, starp sanākušajiem valdīja vienprātība – jauno valsti veidos Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. Bet kur tieši beidzas kultūrvēsturisko novadu un līdz ar to Latvijas ārējā robeža? Noslēdzoties Neatkarības karam, 1920. gadā Latvijai, tāpat kā virknei citu Eiropas valstu, bija jāatrod veids, kā nospraust precīzu valsts robežu.
Februāris – Grosvaldu ģimenei smagākais mēnesis, kas sācies ar dēla, mākslinieka Jāzepa Grosvalda zaudējumu, noslēdzas. Lai arī ārēji ar notikušo visgrūtāk ir samierināties Mamiņai – Marijai Grosvaldei, kuras pašterapija ir rakstīt garas, emocijām pilnas vēstules Oļģerdam un Margarētai, satriekta un apjukusi ir visa Grosvaldu ģimene – viņu dzīve vairāk nekad nebūs tāda kā līdz šim.
Pirms simt gadiem, 1920. gada 28. februārī, pirmais kuģis ar Imantas pulka karavīriem devās 25 000 kilometru tālajā ceļā no Vladivostokas uz Rīgu. Līdz gada beigām Latvijā no Tālajiem Austrumiem atgriezās vairāk nekā 2000 latviešu karavīru, kuri dienēja nacionālajās karaspēka daļās.
Viens no Aizputes simboliem ir Livonijas ordeņa pils, kuras mūris atainots arī pilsētas ģerbonī. Taču 800 gadu senā būve ir kritiskā stāvoklī un draud sabrukt. Beidzot ir izstrādāts konservācijas plāns, kura īstenošana vairākās kārtās varētu sākties šogad.
Februāris Grosvaldu dzimtai sākas ar traģēdiju – 1. februārī no spāņu gripas Parīzē mirst Jāzeps Grosvalds. Sākas sēru un skumju laiks, visas sekojošās telegrammas un vēstules ir tikai un vienīgi par šo traģisko notikumu. Ģimene ir satriekta, īpaši emocionāli sava jaunākā dēla nāvi uztver Mamiņa jeb Marija Grosvalde – viņa reizēm raksta pat vairākas vēstules dienā – garas, uz sīki aprakstītām lapām, atkailinātām emocijām un domu līkločiem – tā viņai ir kā terapija.
Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas” sākta jaunas ekspozīcijas izveide. Lai saprastu, kā izvērtēt vēstures mantojumu un kā parādīt Latvijas vēsturē nozīmīgo, bet neviennozīmīgo personību, ir veikts pētījums. 13. februārī diskusijā tika meklētas atbildes.
Par savu aizraujošāko lasāmvielu krievu vēsturnieks un disidents Ņikita Petrovs dēvē bijušās PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) materiālus. Izliekot čekas aģentu kartītes, redzama visa dzīves mozaīka. Tad, kad tauta izlēmusi, ka VDK darbība bija kaitīga, tai ir tiesības zināt visus šīs darbības aspektus. Līdzjūtīgi nolūkojoties režīma sagrautās, iebiedētās dzīvēs, VDK pētnieks uzskata, ka jābūt godīgiem par pieredzēto, neslēpjoties no kļūdām un samierinoties ar “atliktā kauna” piedzīvošanu.
Par savu aizraujošāko lasāmvielu krievu vēsturnieks un disidents Ņikita Petrovs dēvē PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) materiālus. Izliekot čekas aģentu kartītes, redzama visa dzīves mozaīka. Tad, kad tauta izlēmusi, ka VDK darbība bija kaitīga, tai ir tiesības zināt visus šīs darbības aspektus. Līdzjūtīgi nolūkojoties režīma sagrautās, iebiedētās dzīvēs, VDK pētnieks uzskata, ka jābūt godīgiem par pieredzēto, neslēpjoties no kļūdām un samierinoties ar “atliktā kauna” piedzīvošanu.
1. februārī tieši pirms 100 gadiem 28 gadu vecumā nomirst Jāzeps Grosvalds, viens no izcilākajiem latviešu modernisma aizsācējiem mākslā. Par slimības gaitu un Grosvaldu ģimenes pārdzīvojumiem šajā laikā plašāks ieskats rodams janvāra otrās puses dokumentos.
31. janvāra naktī oficiāli beigsies Apvienotās Karalistes dalība Eiropas Savienībā. 47 gadu ilgajām attiecībām būs pielikts punkts. Tās gan iesākās grūti, gan arī beidzās ar mokoši garām sarunām.
Pirms simt gadiem, 1920. gada 30. janvārī, Latvijas armija noslēdza Latgales atbrīvošanu, ieņemot Zilupi. Tāpat šajā dienā Maskavā tika parakstīts slepens pamiera līgums starp Latviju un Padomju Krieviju. Tas stājās spēkā 1. februārī, noslēdzot kara darbības aktīvo fāzi. Labvēlīgā kara darbības gaita ļāva Latvijas Pagaidu valdībai uzsākt gatavošanos Satversmes sapulces sasaukšanai.
Publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus noslēguma stāstiem, kuros dots ieskats virtuālo varoņu dzīvēs ārpus seriāla ietvara. Turpmāko nedēļu laikā lasītājiem būs iespēja iepazīties ar visu septiņu seriāla tēlu tālākajām dzīves gaitām, kas sniegs dažādus skatupunktus uz Latvijas 20. gadsimta vēsturi.
Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā 26. janvārī pulksten 14.00 interesentiem būs iespēja piedalīties tematiskā ekskursijā. To vadīs muzeja vēsturniece Irēna Strēle un ekskursija būs veltīta tam, lai izzinātu klimata izmaiņu un dabas ietekmi uz Rīgas vēsturi.
Jau atkal uzvirmojušas diskusijas par to, kā apzināt trimdas privātos arhīvus, kam ir milzu nozīme mūsu vēstures liecību saglabāšanā. Nereti privātie arhīvi aiziet nebūtībā tā iemesla dēļ, ka pēcteči nenojauš, cik svarīgu mantojumu nākamībai atstājuši senči.
Jaunākie
Interesanti
