Dzīve & stils / Vēsture
Nacionālā arhīva pirmsākumi - dokumenti kaudzēs ar mēsliem un lielgabala šķēpelēm
1918. gada 18. novembris ir valsts dzimšanas diena, taču 1919. gads ir laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles. Šajā gadā gadsimta jubileju atzīmē virkne dažādu valsts iestāžu, institūciju un organizāciju. Rubrikā "Kā uzbūvēt valsti?!" par Nacionālā arhīva pirmsākumiem Latvijā stāsta arhīva direktore Māra Sprūdža.
#LV99plus: Par godu valsts svētkiem Rīgas 2. teātrī pirmizrādi piedzīvo Raiņa «Daugava»
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Arheologi noskaidrojuši, cik seni ir Latvijā atrastie mamuta zobi un unikāla koka laiviņa
Arheologi izpētījuši datējumu Latvijā atrastajiem mamuta zobiem un citiem īpaši retajiem priekšmetiem Nacionālā vēstures muzeja krājumā. Analīzes veiktas ar nolūku noskaidrot, vai konkrētie mamuti ir dzīvojuši Latvijas teritorijā vienlaicīgi ar pirmajiem šeit ienākušajiem cilvēkiem ledus laikmeta beigās. Savukārt, izpētot kādu līdz šim nezināma laika sakrālas nozīmes koka laiviņu, noskaidrots, ka tā ir unikāla senlieta visas Austrumeiropas un Ziemeļeiropas mērogā.
Mani noskaņoja tautas griba. Intervija ar Anatoliju Gorbunovu
Es nebiju ideju ģenerators, biju salāgotājs, dažbrīd zibeņu novedējs. Es neliku šķēršļus un pieļāvu notiekošo, bet darīja to citi - radošās savienības, inteliģence, žurnālisti, - atceroties Atmodas laiku un savu tā laika darbību, stāsta bijušais Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs, politiķis Anatolijs Gorbunovs.
Kā radās Latvijas himna? Jauna muzeja nodarbība «Himnas stāsts»
Kā radās Latvijas himna, kāpēc Latvijas okupācijas laikā to aizliedza, kā tā atkal kļuva par Latvijas simbolu – atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Rakstniecības un mūzikas muzeja jaunā ceļojošā nodarbība „Himnas stāsts”. Muzejs to sācis piedāvāt tieši līdz ar šī gada valsts svētkiem, un īpaši tajā piedalīties aicināti skolēni.
Pa 308. latviešu strēlnieku divīzijas pēdām
308. Sarkanās armijas strēlnieku divīzija, kura tika formēta 1944. gada 1. jūlijā, bija otrā latviešu divīzija. Tās sastāvā kaujās gājuši bojā daudzi latviešu karavīri, kuru mirstīgās atliekas šogad ir atrastas Blīdenes mežā,  lai gan viņu vārdi lasāmi uz kapu kopiņām kapsētā. Paviršības vai neizdarības dēļ, kas pieļauta padomju laikos, kara rēta atkal uzplēsta ne vienā vien ģimenē, bet LTV raidījums "4. studija" devās pa divīzijas pēdām un skaidroja, kāds bija  karavīru liktenis.
Kā staļinisma posmā un vēlāk izvērsās padomju folklora? Intervija ar Tomu Ķenci
Vēlīnajā staļinisma periodā, kad tika iniciēta un stimulēta padomju folkloras radīšana, tās vācēji faktiski kļuva par līdzautoriem un redaktoriem, jo viņiem tika dots uzdevums izlabot faktu kļūdas un padarīt literāri baudāmāku masu jaunrades tekstu. Drīz vien padomju folklora tika atzīta par teorētisku kļūdu, bet vietā nāca no baznīcas aizgūtie svētki ar padomju ideoloģisko ievirzi – ateistu kapu svētki, pilngadības svētki un citi.
Kā uzbūvēt valsti: Statistikas pārvaldes izveide
Nodibinoties Latvijas Republikai, dzima arī vajadzība noskaidrot, cik iedzīvotāju ir valstī, kādā stāvoklī ir lauksaimniecība, rūpniecība un citas nozares. Tāpēc tapa Statistiskā pārvalde. Par tās izveidi stāsta Centrālās statistikas pārvaldes speciāliste Gundega Kuzmina.
#LV99plus: Lielgabalu dārdi traucē liepājnieku naktsmieru. Bermontiešu uzbrukums Liepājai neveiksmīgs
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Piemirstā uzvaras diena: aprit 100 gadi kopš bermontiešu sakāves pie Liepājas
Pirms simt gadiem, 1919. gada 14. novembrī, notika viena no ievērojamākajām Latvijas Neatkarības kara (1918–1920) kaujām. Šajā dienā Latvijas armijas vienības ar Sabiedroto valstu kara kuģu atbalstu atvairīja bermontiešu uzbrukumu Liepājai. Vēlākos gados 14. novembri atzīmēja kā Liepājas varoņu uzvaras dienu.
Kā uzbūvēt valsti: VEF tapšana
Par VEF pirmsākumu uzskata 1919. gada pavasari, kad tika dibinātas Pasta un telegrāfa virsvaldes galvenās darbnīcas. Par to vadītāju nozīmēts Aleksandrs Tīpainis, kam jau iepriekš bija lieli nopelni visu mašīnu un iekārtu glābšanas darbos, Latvijas Radio stāsta VEF vēstures muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Kaprāne.
Brīvības piemineklis – mūsu vēstures liecinieks
Kopš atklāšanas pirms 84 gadiem Brīvības piemineklis pieredzējis latviešu tautas priekus un bēdas, kā arī vairākkārt nonācis dažādu varas spēļu krustugunīs, kas draudējušas ar pieminekļa likvidēšanu. Mūsu brīvības tēla pakājē cilvēki ir priecājušies, protestējuši, tikuši apcietināti un dziedājuši atjaunotās valsts himnu.
#LV99plus: Vācijas valdība atņem pilsonību Bermonta armijā karojošajiem pavalstniekiem
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Kā uzbūvēt valsti: telegrāfa aģentūras «Leta» tapšana
1919. gads bija laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles. Šajā gadā gadsimta jubileju atzīmē vairākas valsts iestādes, institūcijas un organizācijas. Šoreiz Latvijas Radio rubrikā “Kā uzbūvēt valsti?” Nacionālās informācijas aģentūras "Leta" vadītāja Jura Mendziņa stāstījums.
Kā uzbūvēt valsti: Latvijas Konservatorijas tapšana
1919. gads bija laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles. Šajā gadā gadsimta jubileju atzīmē vairākas valsts iestādes, institūcijas un organizācijas. Šoreiz Latvijas Radio rubrikā “Kā uzbūvēt valsti?” par Latvijas konservatoriju stāsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zinātniskās pētniecības centra pētniece Zane Prēdele.
Jaunākie
Interesanti