Tiem cilvēkiem, kuri vēlas saņemt uzturēšanas atļauju Latvijā, obligāti ir jādodas uz plaušu rentgenu. Veselības ministrija skaidro, ka prasības mērķis ir pasargāt Latvijas sabiedrību no bīstamo slimību izplatīšanas un uzturēšanās atļauju var atteikt, piemēram, tuberkulozes slimniekiem. Taču pērn no vairāk nekā 26 000 pieteikumiem neviens nav noraidīts veselības problēmu dēļ, ziņoja LTV raidījums "4. studija".
Dzīve & stils / Veselība
Latvijā pēdējā laikā reģistrēts ievērojami vairāk saslimšanas gadījumu ar A hepatītu, nekā ierasts ziemas sezonā – lielākā daļa sasirgušo inficējušies ārzemēs, bet ir arī vietējs inficēšanās gadījums, vēstīja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Kas ir A hepatīts, un kā mēs varam sevi no šīs slimības pasargāt?
Nesen ir noslēdzies ikgadējais "sausā janvāra" jeb alkohola abstinences izaicinājums, kas, ja alkohola lietošana ikdienā ir bijusi klātesoša, varētu raisīt pretrunīgas jūtas un jautājumu – "Vai man turpināt atturēties?" Turpinot rakstu sēriju par dzīvi skaidrā, pētot alkohola pārmērīgas lietošanas un alkoholisma saknes sabiedrībā, LSM.lv aicināja uz sarunu divus speciālistus – Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Ambulatorā centra ar stacionāru "Veldre" un veselības centra "Vivendi" psihiatri Lindu Rubeni, kā arī RPNC narkologu un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas rezidentu psihoterapijā Mārtiņu Ennīti.
Līdz marta sākumam Latvijā norisinās sieviešu sirds veselības mēnesis. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, un problēmas ar sirdi ir pamats arī citu slimību tālākai attīstībai. Tāpēc svarīgi laikus parūpēties par savu veselību, apmeklējot ģimenes ārstu un pārdomājot dzīvesveidu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra kardioloģe profesore Iveta Mintāle un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.
Pacienta un ārsta attiecībām ārstēšanas procesā ir svarīga nozīme. Daudzās medicīnas iestādēs Latvijā pacientu pieredzes aptaujas jau ieviestas, bet no nākamā gada tās būs obligātas. Lai pacients ar ārstu saprastos, komunikācijai jābūt abpusējai, proti, jārunā ir abiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" sprieda mediķi un speciālisti.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieku un citu speciālistu komandas veidotais Latvijas Klīniskais personības tests (LKPT), kas piemērots Latvijas kultūrvidei un darbs pie kura ilga gandrīz desmit gadu, pieejams arī izmantošanai psihologiem patoloģiskas personības psiholoģiskās īpatnības noteikšanai. Kā informēja RSU, šis ir pirmais gadījums augstskolas vēsturē, kad ar uzņēmumu – testa platformas nodrošinātāju – slēdz licences līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu.
"Vīrietim atzīt problēmas ar bērna radīšanu noteikti nav viegli, taču tas jau ir milzu solis, ja vīrietis pie manis ir saņēmies atnākt," – tā intervijā LSM.lv saka ārsts urologs un androloģijas apakšspecialitātes pēdējā gada rezidents Andris Ābele. Mūsdienu straujais režīms domas par pirmo bērniņu mēdz aizbīdīt tuvāk 30 gadu slieksnim vai pēc tā, taču dakteris aicina rūpīgi padomāt – spermas kvalitāte ar gadiem nekļūst labāka un tās kvalitāte jau tā pēdējos gadu desmitos strauji kļuvusi sliktāka, tādēļ brīdī, kad būsiet nobrieduši bērniņam, var būt jau par vēlu.
Darbs ar cilvēkiem ir viens no izdegšanas riskiem, jo tas liek vadīt emocijas – gan savas, gan nereti citu, un tas paņem lielus iekšējos resursus. Ja resursi netiek atjaunoti, ja nav iespēju no darba atgūties, tad nereti sākas ceļš uz izdegšanu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" atzina psiholoģijas doktore Marija Ābeltiņa.
Psihiatra vai psihoterapeita atbalstu pēcdzemdību depresijas, kā arī citos gadījumos var nosaukt mūsdienu fenomenu, uzskata LSM.lv aptaujātie psihiskās veselības speciālisti. Pirms vairākiem gadu desmitiem veselības aprūpē psihiskajai veselībai netika pievērsta uzmanība vispār. Arī pēcdzemdību depresijas gadījumi palika ģimenes lokā, kur, tuviniekiem sniedzot emocionālu un fizisku palīdzību, jaunajai mammai bija vieglāk pārvarēt grūtības. Toreiz par to plaši nerunāja, sievietēm bija "jasaņemas", bet priekšplānā tika izvirzīta jaundzimušā labsajūta.
"Ārstam nevajag izlikties par baigi gudro, kurš tagad mācīs. Vīrieti vajag uzklausīt un vairāk vai mazāk "čomiski" pateikt: "Vecīt, nav labi, kaut kas ir jādara."" Tā vienu no veiksmīgas sadarbības pamatnoteikumiem, ārstējot vīriešus, raksturo Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas urologs Andrejs Leiše. Vairāk nekā 30 gadu pieredze profesijā ļauj secināt – mūsdienās izglābt izdodas krietni vairāk vīriešus, bet aizvien lielāko prieku sagādā pacienti, kas pēc operācijas samulsina, pienākot, apskaujot un pasakot: "Paldies!"
Vīriešiem, kurus veselības jomā "pieskata" sievas, ir labāka veselība un pašsajūta, viņi cītīgāk lieto zāles, vakcinējas un profilakse ir veiksmīgāka. Tā 12 darba gadu laikā novērojis ģimenes ārsts Ingars Burlaks. "Vīrieši ir slinkāki un pret savu veselību nešpetnāki". Kādēļ tā un kā ģimenes ārsts var strādāt ar vīriešiem, lai viņi par savu veselību rūpētos labāk un vairotu savus kvalitatīvi nodzīvotos dzīves gadus – par to LSM.lv saruna ar ģimenes ārstu.
Diabēta dienās Rīgas Stradiņa universitātes studenti un mediķi jau trešo gadu iedzīvotājiem bez maksas pārbauda acu spiedienu, redzes asumu, asinsspiedienu un glikozes līmeni asinīs, kā arī izvērtē insulta risku. Universitātes Oftalmoloģijas Studentu zinātniskā pulciņa vadītājs Mārtiņš Brūveris paskaidroja, ka tādējādi cer izcelt slimības iemeslus un iespēju tos laicīgi noteikt.