Dzīve & stils / Veselība
Onkoginekoloģe: Dzemdes kakla vēzis neprogresē ļoti strauji; svarīgi agrīni atklāt
Vidēji katru gadu Latvijā tiek konstatēti 200–250 jauni dzemdes kakla vēža gadījumi, turklāt apmēram 60% no tiem ir ielaistās stadijās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atklāja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoginekoloģe Arta Spridzāne. Viņa aicināja sievietes doties uz diagnostiku, jo, atklājot dzemdes kakla vēzi agrīni, to var kvalitatīvi izārstēt. 
Retas slimības pacientei valsts zāles gatava apmaksāt tikai smagākā stadijā
Retās slimības ir viena no veselības aprūpes politikas prioritātēm. Nupat apstiprināts jau trešais plāns reto slimību jomā, lai uzlabotu pacientu ārstēšanu, dzīves kvalitāti un iespējas iekļauties sabiedrībā. Šim nolūkam paredzēts arī miljonos mērāms finansējums, taču tas nenozīmē, ka cilvēks, kuram nupat noteikta reta diagnoze, tūdaļ nonāk valsts rūpju lokā.
Garīgās veselības mēnesī aktualizē sasirgušo iekļaušanos sabiedrībā
Tendences rāda, ka Latvijā pieaug personu ar garīgā rakstura traucējumiem skaits. Arī Covid-19 pandēmija palielinājusi dažādu garīgās veselības traucējumu attīstības risku. Oktobrī, ko pasaulē atzīmē kā garīgās veselības mēnesi, rosina runāt par personu ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, tostarp darba tirgū.
Bipolārie traucējumi – no depresijas līdz vēlmei «gāzt kalnus». Skaidro psihiatrs
Bipolāri afektīvie traucējumi ir psihisko traucējumu veids, kad cilvēka garastāvoklis svārstās starp smagu depresiju līdz māniju periodiem, kad ir liela enerģija un vēlme "gāzt kalnus", Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja psihiatrs, ārsts psihoterapeits Gunārs Trimda. Viņš norādīja, ka bipolāro traucējumu pacienti ļoti cieš, tāpēc viņiem ir nepieciešams tuvinieku atbalsts un pieņemšana. 
Profesore Kroiča: Diemžēl Covid-19 par sezonālu vīrusu vēl nevaram saukt
Covid-19 vēl nav kļuvis par sezonālu vīrusu, kuru varētu uzskatīt par ko līdzīgu rudens un pavasara saaukstēšanās epizodēm, tāpēc vakcinācija riska grupām un citi drošības pasākumi joprojām ir aktuāli, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča.
Infektoloģe Zavadska: Šoziem vairāk bažījos par gripu, nevis Covid-19
Ņemot vērā, kā gripa šosezon "uzvedas" dienvidu puslodē – Austrālijā un Jaunzēlandē –, Imunizācijas valsts padomes vadītāja profesore Dace Zavadska saistībā ar gaidāmo ziemu Latvijā vairāk bažījas šī vīrusa, nevis kovida dēļ. Vienlaikus Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" profesore uzsvēra ­– tas ir viņas personīgais viedoklis.
Algologs Edgars Vasiļevskis: No sāpēm nevajag ciest nevienā vecumā
Algoloģija ir medicīnas nozare, kas ļoti precīziem algoritmiem nodarbojas ar sāpju ārstēšanu. Ārstu alogologu galvenais uzdevums ir sākumā noteikt pareizu diagnozi. Latvijas Radio 2 padomu ciklā "Dzīvo vesels" algologs, osteopāts Edgars Vasiļevskis uzsvēra, ka nav pareizi domāt, ka vecumā sāpes nebūtu jāārstē.
Speciāliste: Vārītā zupā skābēto kāpostu labās baktērijas mirst
Labās baktērijas jeb probiotikas nodrošina līdzsvaru zarnu mikroflorā, kas lielā mēra atbild par cilvēka organisma imunitāti, bet probiotikas saražot palīdz veselīgs, sabalansēts uzturs, tostarp fermentēti produkti, tomēr svarīgi ņemt vērā, ka tie jālieto nekarsēti, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Rīgas Dzemdību nama un veselības centra "Vivendi" uztura speciāliste Liene Sondore un uztura speciāliste Baiba Rudoviča. 
Ārste: Asins vēzis bieži pārsteidz bez simptomiem; svarīgi regulāri veikt asins analīzes
Asins vēža simptomi ir universāli – nogurums, svara zudums, reizēm kaulu sāpes, bieži nav simptomu vispār. Vienlaikus šī ir slimība, kuru var redzēt asins analīzēs, tāpēc tās būtu jāveic regulāri, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra hematoloģe Kristīne Bernāte. Valsts asinsdonoru centra vadītāja Egita Pole savukārt aicināja ziedot asinis, jo asins vēža pacientiem ārstēšanās procesā tās ir būtiski nepieciešamas. 
Kardiologs: Holesterīnu pirmo reizi vajadzētu noteikt jau bērniem pirmsskolas vecumā
Augsts holesterīna līmenis asinīs var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība. Lai izslēgtu iespējamu iedzimtu ģimenes hiperholesterinēmiju, bērniem vajadzētu noteikt holesterīnu jau pirmsskolas vecumā. Tāpat katram pieaugušajam derētu savu holesterīnu ne tikai zināt, bet arī darīt ko lietas labā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra kardiologs profesors Gustavs Latkovskis.