Dzīve & stils / Veselība
Ziemas peldēm – «jā» vai «nē»? Skaidro imunoloģe
Latvijā arvien lielāku popularitāti iegūst tā sauktās ziemas peldes, taču tās nav piemērotas visiem, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Revidents” skaidroja “Veselības centra 4” un “Capital Clinic Riga” imunoloģe un dermatoloģe Tatjana Ļiņova.
Profesore: Covid-19 saslimšanas gadījumā nozīme ir arī ģenētiskiem faktoriem
Dabiskā imunitāte pret Covid-19 nestrādā un saslimt var pat tie, kuri vispār nekad nav slimojuši ar saaukstēšanās slimībām, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja, profesore Juta Kroiča. Viņa arī norādīja, ka ir atklāts gēns, kas veicina plaušu nepietiekamību un ir ļoti būtisks saslimšanas gadījumā.
Baidīties var būt veselīgi. Kur slēpjas iemesli interesei par šausmu stāstiem?
Asiņainas ainas, pārdabiskās būtnes, cilvēki, kas zaudējuši prātu, jo viņos iemiesojušies ļaunie gari... Šausmu stāstos ir maz patīkamo notikumu, un šķiet neizprotami, kāpēc lai kādam būtu jāvelta laiks, lai savā prātā izdzīvotu šīs baisās situācijas? Taču psihoterapeite Inese Putniece sarunā ar LSM.lv atzina, ka tas ir veids, kā cilvēki izreaģē savas emocijas, nepielietojot fizisku vai emocionālu vardarbību.
RSU profesore: Garais Covid-19 raksturīgs katram trešajam nevakcinētajam saslimušajam, vakcinētajiem – daudz retāk
Garais Covid-19 ir jauns un aizvien neizzināts fenomens, par to liecina arī dažādie nosaukumi – ilgais Covid, pēc-Covid sindroms vai pēcakūtā Covid-19 stadija. Garā Covid-19 cēloņi vēl aizvien nav pilnībā skaidri, kaut teorētiski tiek minēti vairāki – vīrusa radītie sākotnējie bojājumi, piemēram, nervu impulsu pārvades traucējumi, vīrusa pastāvīga klātbūtne organismā zemā koncentrācijā, vai nepārejoša imūnās sistēmas aktivācija slimības pēcaktūtajā fāzē. Tāpēc ir neprātīgi paļauties uz tā saucamās “dabīgās imunitātes” iegūšanu pārslimošanas ceļā kā alternatīvu vakcinācijai – tas var beigties ar hospitalizāciju, ar ilgstošām sekām vai pat abiem, no kā vakcinācija droši pasargā.
Kas ir veselībpratība? Intervija ar Stradiņa universitātes pētnieci Inesi Stars
Neskatoties uz ilgstošiem epidemiologu un ārstu aicinājumiem vakcinēties pret Covid-19, joprojām liels iedzīvotāju skaits to nedara. Tiesa, medicīnas nozares aicinājumu ignorēšana sabiedrībā nav reta parādība. Piemēram, šogad ir visu laiku zemākais krūts vēža skrīninga aktivitātes rādītājs, to veikušas ap 30% sieviešu. Kas ir indivīda veselībpratība, kāda tajā ir veselības izglītības un nozares komunikācijas loma? To Latvijas Radio lūkoja noskaidrot intervijā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docenti Inesi Stars.
Zinātnieki: valstis ar zemāku vakcinācijas aptveri gaida smagāki Covid-19 saslimšanas viļņi
Eiropas zinātnieki ir vienisprātis, ka Covid-19 pandēmija atsevišķas Eiropas valstis skars smagi, bet citas – salīdzinoši viegli. Viss atkarīgs no vakcinācijas aptveres: valstīs, kur vakcinēto daudz, pietiks vien ar nelieliem piesardzības pasākumiem, savukārt valstīs, kur iedzīvotāji vakcinējas kūtri, kā tas līdz šim bijis Latvijā, sagaidāma smaga ziema ar plašiem ierobežojumiem.
Kā miegam var kaitēt dienas ritma zudums mājsēdes laikā
Vēlāka celšanās, nosnaušanās dienas vidū un citas izmaiņas ierastajā dienas ritmā mājsēdes laikā ir priekšnosacījumi miega traucējumiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja ārste psihiatre Natālija Bērziņa.
RSU profesore: Pētījumi pierāda - senioriem blaknes no Covid-19 vakcīnām ir visretāk
Vakcīnu klīniskie pētījumi uzrāda interesantu saistību starp blakusparādību sastopamību pēc vakcinācijas pret COVID-19 un cilvēka vecumu: gados vecākiem cilvēkiem un senioriem blakusparādības ir mazāk sastopamas nekā gados jaunajiem vakcīnas saņēmējiem.  Tāpēc senioriem vismazāk būtu jābažījas par vakcīnu pret COVID-19 ietekmi uz pašsajūtu un nevajadzētu atlikt vakcināciju, jo pats COVID-19 vīruss gan vissmagāk skar tieši seniorus.
«Agrīna diagnoze – labāka prognoze». Krūts veselības dienā aicina pārbaudīties
Biežākā onkoloģiskā saslimšana – krūts vēzis – joprojām pārāk bieži tiek atklāts novēloti. Tāpēc Krūts veselības dienā Latvijas vadošie speciālisti Austrumu slimnīcas rīkotā pasākumā mudina sievietes neatlikt pārbaudes un veikt tās regulāri. Jo agrāk atklāj slimību, jo lielākas cerības to veiksmīgi uzvarēt. Tāpēc ārsti aicina profilaktiskus izmeklējumus sākt jau no 40 gadu vecuma.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt