2017. gada beigās 2384 pacienti atradās uzskaitē ar bronhu un plaušu ļaundabīga audzēja diagnozi. 42% no uzskaitē esošajiem kopš diagnozes uzstādīšanas nodzīvojuši ilgāk par 5 gadiem. 

Bronhu un plaušu vēža dēļ 2018. gadā mira 931 cilvēks, no tiem 698 vīrieši un 233 sievietes. 2017. gadā nomira 987 cilvēki, no tiem 779 vīrieši un 208 sievietes.

Pirmreizējo diagnožu vidū kopš 2010. gada vidējais bronhu un plaušu ļaundabīga audzēja gadījumu īpatsvars bija 15,17% - vīriešiem un 4,3% - sievietēm. Tas nozīmē, ka katram sestajam jaunajam onkoloģiskajam pacientam (vīrietim) audzējs konstatēs bronhos/plaušās.

Dati liecina, ka 2016. gadā 65,6% mira bronhu un plaušu vēža dēļ pirmajā gadā pēc diagnozes uzstādīšanas. No 2012. gadā uzskaitē ņemtajiem piecu gadu dzīvildze bija 11,7%.

Biežākā bronhu un plaušu vēža atklāšanas stadija ir ceturtā. 2017. gadā šajā stadijā tika atklāti 39,82% bronhu un plaušu vēža gadījumu.

Pēc statistikas datiem, risks saslimt ar bronhu un plaušu vēzi ir, sākot no 18 gadu vecuma. Vīriešiem saslimšanas gadījumi kopš 2010. gada fiksēti, sākot no 0 - 4 gadu vecuma, sievietēm - no 18 gadu vecuma. Jaunākais bronhu un plaušu vēža pacients vecumā 0 - 4 gadi bija konstatēts 2011. gadā.

Lielākais ar bronhu un plaušu vēzi saslimušo īpatsvars ir cilvēki vecumā no 55 līdz 80 gadiem.

Dati par saslimstību ar vēzi 2018. gadā vēl nav pieejami, bet Pasaules Veselības organizācijas Vēža izpētes aģentūras prognozes par 2018. gadu liecina, ka Latvija ir 3. vietā Baltijā bronhu un plaušu vēža saslimstības un mirstības ziņā.

Kopējie dati par saslimstību ar vēzi pieejami šeit.

Izplatītākie vēža veidi Latvijā