Lai saglabātu kaulu un locītavu veselību, visiem cilvēkiem visos vecumos vajag kustēties – arī tad, ja locītavu bojājumi jau konstatēti. Cilvēkiem ar locītavu sāpēm un bojājumiem jāizvēlas kustības, kas ir mazāk traumējošas, piemēram, riteņbraukšana, peldēšana vai ārstnieciskā vingrošana, taču kustībām tāpat ir jābūt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja reimatoloģe Anda Kadiša.
Dzīve & stils / Veselība
Tiesa, ka Latvijas sabiedrībā joprojām ir stereotipi par vīriešiem kā stipro dzimumu, kuriem "jānes mājās mamuts" un jānodrošina ģimene, mūsdienās tā vairs nav gluži realitāte – mūslaikos vīrieši beidzot var runāt par to, kas ar viņiem notiek, un ņemt nost maskas. Līdz ar to arī vīriešiem pašiem jāuzņemas atbildība par savu mentālo veselību un jāmeklē iespējas runāt un lūgt palīdzību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.
Šobrīd Valsts asinsdonoru centrs (VADC) aicina atsaukties visu asinsgrupu donorus, īpaši 0-, informēja VADC, norādot, ka martā dosies 56 izbraukumos, taču donori gaidīti arī pastāvīgajās ziedošanas vietās.
Cilvēki arvien turpina ticēt ātrām diētām un solījumiem par brīnumlīdzekļiem, kas ļaus notievēt, tā vietā, lai pieņemtu, ka mazkustīgums un pārāk liels patērēto kaloriju daudzums ir paša vaina. Liekais svars rodas, ja ir par maz kustību, par maz miega un par daudz uzņemto kaloriju, bet daudz vieglāk ir meklēt vainīgo ārpusē – vainot ogļhidrātus, taukus, insulīnu vai pat nepareizu ēšanas laiku, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" sacīja uztura treneris Mārtiņš Bidiņš.
Apdegumu centra ārsti ļoti labi redz kopējo sociālo stāvokli valstī – jo mazāk naudas, jo vairāk pacientu, kuri, kaut ko zogot vai nelegāli pieslēdzot, guvuši smagas elektrotraumas un apdegumus. To 30 darba gadu laikā secinājis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Biķernieki" Valsts Apdegumu centra vadītājs, ārsts traumatologs, kombustiologs Sergejs Smirnovs. Viņa pieredze arī liecina, ka vīrieši daudz sliktāk izprot nepieciešamību laikus vērsties pie ārsta un klausīt viņa norādēm, lai gan ielaistu slimību ārstēt ir krietni ilgāk un dārgāk.
Turpinot ieguldīt mākslīgā intelekta attīstībā, tiek spriests arī par tā izmantošanu medicīnas nozarē. Svarīgi jau uzreiz akcentēt, ka tas neaizstās ārstus, bet būs palīgs, palīdzot saskatīt kopsakarības un potenciālos riskus. Mākslīgais intelekts un tā sniegtās iespējas pašlaik tiek testētas dažādās medicīnas iestādēs Apvienotajos Arābu Emirātos.
No 1. janvāra publiskās vietās jābūt pieejamiem automatizētiem ārējiem defibrilatoriem. Lai tos lietotu, nav vajadzība īpaša apmācība, – sniegt palīdzību ar tiem var jebkurš, taču vispirms jāizsauc palīdzība un jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja kardiologi Ainārs Rudzītis un Andris Skride, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes mediķis un pirmās palīdzības speciālists Miķelis Puķītis.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā "Darba apstākļi un riski Latvijā" konstatēts, ka pēdējo gadu laikā strauji audzis diagnosticēto arodslimību skaits, ne tik strauji, bet pieaudzis arī arodslimnieku skaits. Secināts, ka psihoemocionālie riska faktori pēdējos gados ir izvirzījušies darba devējiem kā prioritāte risku novēršanai, bet arodslimību sekas nākotnē nav prognozējamas.
Pēdējo nedēļu laikā īpaši pieaug saslimšanas gadījumu skaits – cirkulē gan gripa, gan Covid-19, gan respiratori sincitiālais vīruss, gan norovīruss. Infekcijas ir lipīgākās tieši pirmajās dienās, tāpēc ar pirmajām saslimšanas pazīmēm gan bērniem, gan pieaugušajiem ir jāpaliek mājās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Lai gan parasti ar legionelozi jeb tā dēvēto leģionāru slimību cilvēki inficējas vasarā, ar šo kaiti var sasirgt arī ziemā, ja boileros un arī daudzdzīvokļu ēku ūdens apgādes sistēmā netiek nodrošināta pareiza temperatūra. Kā cilvēki inficējas ar šo slimību, kādi ir simptomi, un kāpēc cilvēks var pat nepamanīt saslimšanu?
Aukstā ūdensdziedniecība Eiropā savu renesansi piedzīvoja 18. gadsimta beigās – 19. gadsimta sākumā, kulmināciju sasniedzot pagājušā gadsimta sākumā. Rīgas jūrmalā no 18. gadsimta pamazām attīstījās dziedniecisko ūdeņu un dūņu ārstēšanas iespējas un metodes, kuras baudīt un izmēģināt brauca Kurzemes muižniecības pārstāvji. Vēlāk Jūrmalas, īpaši Ķemeru ārstniecības atpūtas labumus atzinīgi novērtēja arī Krievijas armijas virsnieki.
Lai vīriešu dzīvildzi pietuvotu sieviešu nodzīvotajiem gadiem un iespējami pavairotu kvalitatīvi nodzīvoto gadu skaitu, daudz nav jādara – vīriešiem pēc 45 gadu vecuma būtu jāzina savs holesterīns, vismaz reizi divos gados jānodod konkrētas asins analīzes, ar ārstu jāaprunājas par paradumiem, jākustas un jāizpilda vēl daži vienkārši nosacījumi, uzskata Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Ķirurģijas klīnikas vadītājs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Gardovskis.