Dzīve & stils / Veselība
Kardioloģe: Sirds mazspēja ir citu slimību sekas; līdz tai var nenonākt
Kardioloģe: Sirds mazspēja ir citu slimību sekas; līdz tai var nenonākt
Sirds mazspēja nekad nerodas pati no sevis, tās ir sekas citām sirds un ne tikai sirds slimībām. Protams, to ietekmē arī cilvēka dzīves bagāža, riska faktori un dzīvesveids – sirds slimību pacienti, kas rūpējas par savu veselību, līdz sirds mazspējai var nemaz nenonākt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe Ginta Kamzola. 
Dietoloģe: Svara mazināšana organismā daudz ko sakārto
Dietoloģe: Svara mazināšana organismā daudz ko sakārto
Diētu ziņā ik pa laikam mainās "ēras" – vienubrīd cilvēki izvairās, piemēram, no taukiem, citkārt no ogļhidrātiem, taču svarīgi, lai organisms saņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, uzsvēra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas dietoloģe Laila Meija. Vienlaikus dietoloģe norādīja, ka svara samazināšana daudz ko sakārto, un rekomendēja izvēlēties sabalansētas uztura paradumu maiņas.
Ārsts: Lēkmes ar krišanu un krampjiem ir vien trešdaļai epilepsijas pacientu
Ārsts: Lēkmes ar krišanu un krampjiem ir vien trešdaļai epilepsijas pacientu
"Krītamā kaite" ir neprecīzs epilepsijas apzīmējums, jo lēkmes ar krišanu un raustīšanos ir tikai apmēram trešdaļai epilepsijas pacientu. Epilepsijas lēkmes var izpausties arī tikai ar sastingšanu un nereaģēšanu uz 10–20 sekundēm, tās var būt arī dīvainas sajūtas, automātiskas kustības, notirpums vai nejūtīgums, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja bērnu neirologs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs Jurģis Strautmanis.
Mēs dzīvojam iekaisuma pasaulē. Saruna ar kardiologu Kārli Trušinski
Mēs dzīvojam iekaisuma pasaulē. Saruna ar kardiologu Kārli Trušinski
Mēs dzīvojam hroniski noritošā zemas intensitātes iekaisuma pasaulē, kur mūsu neveselīgais dzīvesveids aizved pie zemas pakāpes iekaisuma, kas ir kā palaidējmehānisms dažādām saslimšanām, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" pauda kardiologs Kārlis Trušinskis, kurš arī skaidroja, no kā sastāv veselīga dzīvesveida "puzle".
Vai laikapstākļi ietekmē veselību jeb – kas ir meteopātija?
Vai laikapstākļi ietekmē veselību jeb – kas ir meteopātija?
Jau senatnē cilvēki bija ievērojuši, ka laikapstākļu maiņa ietekmē cilvēka pašsajūtu. Mūsdienās tam arī dots zinātnisks nosaukums – meteopātija jeb meteojūtīgums. Šoziem laikapstākļi mainās kā amerikāņu kalniņos. Ārsti pauda, ka tieši strauju laika apstākļu maiņas periodā pieaug pacientu skaits ar infarktiem un insultiem, tomēr laikapstākļu izmaiņas neskar visus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Kardioloģe: Aptaukošanās ir solis pretim cukura diabētam, iekaisumam, onkoloģijai, aterosklerozei
Kardioloģe: Aptaukošanās ir solis pretim cukura diabētam, iekaisumam, onkoloģijai, aterosklerozei
Biedrība "ParSirdi.lv" kopā ar kardiologiem, endokrinologiem, nefrologiem, farmaceitiem, uztura un fizisko aktivitāšu speciālistiem atklāj sievietes sirds veselības mēnesi ar akciju "Sievietes sirds un VISS(ums)", kas norisināsies no 8. februāra līdz 8. martam. Kā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra kardioloģe Inese Mintāle, ļoti daudz veselības problēmu rodas liekā svara dēļ. Ārste arī vērtēja, ka mūsdienās ir gana pieejamas informācijas, lai varētu labāk gādāt par savu veselību, tomēr, šķiet, šajā gadsimtā cilvēki zaudējuši pašaizsardzības refleksu.
Diagnozes noteikšana var prasīt pat gadus – kampaņā informēs par retajām slimībām
Diagnozes noteikšana var prasīt pat gadus – kampaņā informēs par retajām slimībām
Februārī norisinās "Reto slimību dienas 2024" informatīvā kampaņa "Krāso savu spēku!", lai informētu sabiedrību par retajām slimībām Latvijā un pasaulē. Latvijā patlaban reģistrēti 15 tūkstoši reto slimību pacientu un seši tūkstoši pacientu ir bērni. Savukārt, lēšot pēc statistikas, kādā dzīves posmā ar retu slimību Latvijā varētu saskarties 65–111 tūkstoši cilvēku, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" skaidroja Latvijas Reto slimību alianses eksperte Marta Augucēviča.
Alkohola (ne)lietošana. Vai tiešām dzeršana dod laimes sajūtu, kuras zaudējums ir nepārvarams?
Alkohola (ne)lietošana. Vai tiešām dzeršana dod laimes sajūtu, kuras zaudējums ir nepārvarams?
Vairāk nekā desmit gadus janvāris pazīstams kā ikgadējais "sausais mēnesis", kurā piedalās cilvēki visā pasaulē. Lai gan alkohols ir kancerogēns un tā lietošanai ir bīstamas sekas gan individuālā, gan sabiedrības līmenī, tomēr atteikšanās no grādīgajiem dzērieniem var šķist kā pārdrošs izaicinājums. Vai patiešām alkohola lietošana ietver laimes sajūtu, kuras zaudējums ir nepārvarams? LSM.lv uzsāk rakstu sēriju par dzīvi skaidrā, pētot alkohola pārmērīgas lietošanas un alkoholisma saknes sabiedrībā.
Pēc četrām ērču encefalīta potēm nākamo vakcīnu tagad iesaka pēc 10 gadiem
Pēc četrām ērču encefalīta potēm nākamo vakcīnu tagad iesaka pēc 10 gadiem
Pēc ilgstošiem pētījumiem Latvijā pagarināts balstvakcinācijas periods pret ērču encefalītu. Pēc ceturtās vakcīnas devas atkārtoti vakcinēties nu vajadzēs vien pēc 10 gadiem. Vakcinēšanās ir efektīvs veids, kā izvairīties no ērču encefalīta, kas bieži var noritēt smagi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja asociētais profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs ievieš psihiatriskās konsultācijas dežūrtālruni
(papildinā...
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs ievieš psihiatriskās konsultācijas dežūrtālruni (papildināts)
Saistībā ar pieaugošo sabiedrības interesi par psihisko veselību un dažādiem psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) ievieš psihiatriskās konsultācijas dežūrtālruni 25428561, informēja RPNC, norādot, ka tālrunis paredzēts gan iedzīvotājiem, gan veselības aprūpē un valsts vai pašvaldības iestādēs strādājošajiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka tas nav paredzēts, lai pierakstītos pie ārsta vai saņemtu receptes medikamentiem.
Pasauciet «īsto» ārstu – jauno mediķu darba garoziņa
Pasauciet «īsto» ārstu – jauno mediķu darba garoziņa
Sākot darbu veselības aprūpes iestādē, jaunie ārsti sastopas ar virkni izaicinājumu, tostarp arī aizspriedumiem. Kā portālam LSM.lv atzina vairāki jaunie mediķi, nereti jau pirmās konsultācijas laikā nācies dzirdēt aizskarošus komentārus par viņu vecumu, prasmēm un kompetenci. Bijuši arī gadījumi, kad pacienti mācījuši, kā ārstēt, vai pat vērsuši fizisku agresiju pret mediķi. Veselības tiesību eksperte Solvita Olsena norādīja, ka vairums pacientu sūdzību ir par komunikāciju starp ārstu un pacientu – kaut kas palicis neizstāstīts, pacients nav bijis informēts vai sapratis. Tomēr arī ārstu aizskaršana, apvainošana objektīvu apstākļu dēļ ir nepieņemama rīcība.
LU pētījums izgaismo veselības aprūpes trūkumus sepses pacientiem
LU pētījums izgaismo veselības aprūpes trūkumus sepses pacientiem
Piekļuve informācijai un zināšanām par sepsi, savlaicīga simptomu atpazīšana un ārstēšana, kā arī efektīva aprūpe pēc sepses – tās ir trīs būtiskākās sepses pacientu veselības aprūpes vajadzības, kuras šobrīd jārisina, secināts Latvijas Universitātes (LU) pētījumā.