Dzīve & stils / Veselība
Kā emocionālā veselība ietekmē fizisko. Skaidro profesore Ancāne
Ja cilvēks emocionāli nejūtas labi, tas ir tikai laika jautājums, kad arī fiziskā veselība būs ietekmēta, Latvijas Radio 2 padomu ciklā “Dzīvo vesels” norādīja Rīgas Stradiņa universitātes profesore, ārste psihoterapeite Gunta Ancāne. Savukārt emocionālo veselību apdraud vairāki faktori, viens no tiem ir bērnības traumas, viņa skaidroja. 
Labs miegs, ēdiens un kvalitatīva atpūta. Kā stiprināt prātu
Lai spēcinātu prātu, nepieciešams ievērot veselīgu dzīvesveidu, motivēt gan sevi, gan arī bērnus apgūt ko jaunu, kā arī ievērot stingru “miega higiēnu”, Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumā “Revidents” atklāja psihiatrs Māris Taube un neiroloģe Anželika Gudreniece.
Kādas neiroloģiskās sekas var atstāt Covid-19. Skaidro ārsti
Neiroloģiskas sekas var būt tieši Covid-19 izraisītas vai vīrusa izraisītas autoimūnas reakcijas dēļ. Negatīvās izmaiņas var būt ļoti daudz un dažādas – tostarp ožas un garšas, garastāvokļa, domāšanas traucējumi, nervu bojājumi rokās un kājās, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja Veselības centru apvienības neirologs Jānis Mednieks.
Bailes, sāpes, dusmas – kā tikt galā ar emocijām pašreizējā situācijā
Paaugstināta emociju intensitāte šobrīd ir pilnīgi normāla, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot”  norādīja klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa. Pirmkārt, viņa ieteica šo situāciju un emocijas pieņemt, otrkārt, turpināt ikdienas dzīvi, iespējams, izmēģināt elpošanas vingrinājumus, doties pastaigās. 
Invalīds, cilvēks ar īpašām vajadzībām vai funkcionāliem traucējumiem. Kā teikt pareizi?
Cilvēki bieži vien neizprot un nezina, kā korekti runāt par cilvēkiem ar invaliditāti, neaizskarot tos. Vārdus “akls”, “kurls” vai “invalīds” ikdienā izmanto, gan runājot par diagnozēm, gan nicinoši pārmetot par cilvēka rīcību. Eksperti aicina izmantot apzīmējumus, kas izceļ cilvēka personību, nevis uzsver viņa diagnozi – piemēram, cilvēks ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem.
Nīderlandē laimi bauda kopā, Somijā – vienatnē. Tapis projekts labsajūtas apgūšanai
Dažādu valstu laimes koncepcijas, kā arī tehnikas savas labsajūtas uzlabošanai ikvienam bez maksas piedāvā mācīties Ekonomikas un kultūras augstkolas (EKA) projektā “Laimes sezona”. Izpratne par laimi atšķiras no valsts uz valsti, piemēram, Nīderlandē laimi vairāk bauda kopā ar citiem, bet Somijā – vienatnē, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja EKA socioloģe, mākslas pasniedzēja docente Jeļena Budanceva.
Stradiņa slimnīca sagatavo padomus Covid-19 slimniekiem
Lai nodrošinātu to Covid-19 pacientu, kuri var ārstēties mājās, informētību, Stradiņa slimnīcas speciālisti sagatavojuši informatīvo materiālu, kas vērš uzmanību uz galvenajiem faktoriem, kam jāpievērš uzmanība atveseļošanās procesā, informēja slimnīcā.
Psiholoģe: Apgrūtinošas bailes jāpārvar pakāpeniski
Baidīties ir normāli, taču brīžos, kad bailes sāk dzīvi traucēt, tās var ārstēt, ievērojot pakāpeniskuma principu un sakārtojot domāšanu, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” norādīja psiholoģe, supervizore, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa.
Kā izmantot Covid-19 sertifikātu pēc 3. potes, saslimšanas, uzvārda maiņas un citos gadījumos?
Arvien vairāk iedzīvotāju savās ikdienas gaitās izmanto digitālo Covid-19 sertifikātu, vienlaikus pieaug iedzīvotāju interese un jautājumu skaits par sertifikāta izmantošanu dažādās dzīves situācijās, par rīcību pēc balstvakcinācijas saņemšanas un citos gadījumos. Nacionālais  veselības dienests apkopojis aktuālos biežāk uzdotos jautājumus un atbildes uz tiem.

1. Kuru sertifikātu izmantot pēc 3. potes saņemšanas?

Veicot balstvakcināciju, esošais Covid-19 vakcinācijas sertifikāts joprojām būs spēkā un to varēs izmantot arī turpmāk. Vienlaikus, pieslēdzoties "www.covid19sertifikats.lv", būs pieejams vakcinācijas sertifikāts par saņemto balstvakcīnas devu. Tas būs derīgs izmantošanai pēc 15 dienām.
Psihologs: Izdeg arvien jaunāki cilvēki
Lai gan ierasti izdegšanas sindroms tiek saistīts ar darba jomu un vairāk skar, piemēram, ārstus vai sociālos darbiniekus, izdegt var jebkurš un jebkurā profesijā, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” uzsvēra kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe. Turklāt izdegšanas sindroms skar ar vien jaunākus cilvēkus, norādīja psihologs, hipnoterapijas speciālists Aivis Dombrovskis.
Vai viedierīču izstarotā zilā gaisma ietekmē veselību?
Viedierīces mūsu ikdienā ir uz palikšanu; tās ir gan liels palīgs darbā un sadzīvē, gan arī liels laika zaglis, un, iespējams, risks mūsu veselībai. Kāda ir no ekrāniem izstarotās zilās gaismas ietekme un kā to mazināt ar mums pieejamiem līdzekļiem, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “4. studija” skaidroja speciālisti.
Kāpēc senioriem ieteicams saņemt Covid-19 vakcīnas papildu devu?
Plašas Covid-19 izplatības apstākļos galvenais pandēmijas uzveikšanā ir vakcinācija. Bez augstas vakcinācijas aptveres ātra slimības ierobežošana ar maksimāli maziem zaudējumiem – mazu hospitalizēto, mirušo un garā Covid-19 pacientu skaitu – nav iespējama.
Neiestrēgt vienā dzīves lomā. Kā var palīdzēt psihodrāmas un drāmas terapijas
Ar psihodrāmas terapijas palīdzību iespējams risināt visdažādākās emocionālās problēmas, konfliktus, attiecību sarežģījumus un arī fiziskas sāpes, kurām nav saprotamu iemeslu, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” skaidroja  klīniskā psiholoģe, psihodrāmas terapijas speciāliste Gundega Kozlova. Savukārt ar drāmas terapiju iespējams palīdzēt arī cilvēkiem ar psihosomatiskiem traucējumiem vai psihiatriskām diagnozēm, atklāja drāmas terapeite un aktrise Anna Šteina. 

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt