Lielbritānijā ik pēc divām minūtēm tiek diagnosticēts jauns vēža gadījums, dienā sanāk ap 1000. Puse no vēža slimniekiem pēc diagnozes dzīvo 10 gadus un vairāk, taču diemžēl katru dienu no vēža nomirst vairāk nekā 450 cilvēku. Steidzami nepieciešamas jaunas zāles, jaunas diagnosticēšanas un ārstēšanas metodes. Pētījumus mēdz finansēt arī labdarības organizācijas, kas līdzekļus vāc, organizējot dažādus pasākumus plašai publikai. Vienā no tādiem pabija arī Latvijas Televīzija.
Dzīve & stils / Veselība
Pirmās pazīmes, kas var liecināt par pašnāvības domām, ir runas par dzīves bezjēdzīgumu, smagumu, sevi kā nastu citiem un atvieglojuma sajūtu, ja viņa vairs nebūtu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja psiholoģe Zane Avotiņa.
Arī parastajām ievām un pelargonijām piemīt ārstniecisks efekts, iepazīstinot ar sava etnobotānikas pētījumā rezultātiem, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātniskā asistente Inga Sīle.
Covid-19 vīruss ir bīstams tiem cilvēkiem, kuri slimo ar depresiju vai kuriem ir depresijas aizmetņi. Aizvien vairāk pirmreizējo pacientu Latvijā psihiatra kabineta durvis ver dažus mēnešus pēc tam, kad ir pārslimots koronavīruss. Savukārt tiem, kas depresiju jau pazīst gadiem, šis vīruss diemžēl var būt palaidējmehānisms ļoti smagai saslimšanai, kad bez zālēm un slimnīcas neiztikt.
Lai uzvarētu sacensībās, sportistam jābūt apveltītam ne tikai ar labu fizisko, bet arī garīgo veselību, kas palīdz izturēt psiholoģisko spiedienu un nesalūst konkurences cīņā, kā tas dažkārt mēdz notikt pat ar augsta līmeņa sportistiem, raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesore Agita Ābele.
Lielbritānijā nepilnu gadu vecs mazulis ar nāvējošu ģenētisku slimību pēc vecāku organizētas kampaņas ir saņēmis vairāk nekā divus miljonus eiro vērtas zāles, kas varētu glābt viņa dzīvību. Gēnu terapijas zāles “Zolgensma” tiek uzskatītas par dārgāko medikamentu pasaulē.
ASV bērni un pusaudži vairāk nekā divas trešdaļas kaloriju uzņem no intensīvi apstrādātiem pārtikas produktiem (ultra-processed foods), liecina gandrīz divus gadu desmitus ilga pētījuma analīze.
Vīns tāpat kā citi alkoholiskie dzērieni rada apetīti un samazina "bremžu" sajūtu, bet pārmērīga tā lietošana var radīt atkarību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vīna īpašības raksturoja diētas ārste, RSU studiju programmu "Uzturs un uzturzinātne" izveidotāja un vadītāja, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas prezidente Lolita Neimane, Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents Jānis Kaļķis un narkoloģe jeb atkarību speciāliste Ilze Maksima.
Turpmāk paliatīvā aprūpē esošo bērnu un viņu ģimenes locekļu valsts apmaksātais rehabilitācijas pakalpojums būs pieejams līdz bērna 24 gadu vecumam, nevis līdz 18, kā tas bija līdz šim, lēmusi Saeima.
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca 1. tipa cukura diabēta pacientiem šobrīd apmaksā glikozes monitorēšanas sistēmas, kas ļauj bērniem un jauniešiem mērīt cukura līmeni asinīs krietni saudzīgāk, salīdzinot ar citām kontroles metodēm, kas līdz šim ik dienu lika veikt 6–10 dūrienus pirkstā.
Mēneša beigās, no 23. līdz 26. augustam, pirmo reizi Baltijas valstīs, Rīgā, notiks Starptautiskās medicīnas vēstures biedrības 47. kongress, kurā pētnieki no visas pasaules iepazīstinās ar neparastiem un aizraujošiem medicīnas vēstures notikumiem, raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete.
Ja saslimstība ar Covid-19 pieaugs, augusta beigās paredzētajā "Rimi” Rīgas maratonā var tikt atcelts klātienes starts dalībniekiem bez Covid-19 sertifikāta, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda maratona direktors Aigars Nords.
Latvijā ir aptuveni 40 000 C hepatīta slimnieku, bet daudzi no viņiem joprojām nenojauš, ka saslimuši ar slimību, kas vēlāk var radīt aknu cirozi vai vēzi. Lai C hepatīta pacientu skaitu samazinātu, ārsti aicina cilvēkus veikt analīzes, kas nav ne sarežģīti, ne dārgi, turklāt ārstēšana ar mūsdienu medikamentiem nerada blaknes, kas pasliktina dzīves kvalitāti, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Infektoloģijas centra Aknu slimību nodaļas vadītāja, asociētā profesore Ieva Tolmane.
Ja cilvēkam pēc lapsenes dzēliena parādās sārtums vai uztūkums, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu par nepieciešamību doties pie alergologa, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica alergoloģe, pneimoloģe Ieva Cīrule. Savukārt, ja lapsenes izveidojušas pūzni jūsu dzīvesvietā, tas ir jānovāc, nevis jādedzina vai jāindē, sacīja kukaiņu pētnieks Voldemārs Spuņģis.