Arī Vācijā sākti vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumi. Tomēr preparāta izstrādātāji – kompānija “CureVac” – tās ražošanu sola uzsākt tikai nākamajā gadā.
Dzīve & stils / Veselība
Covid-19 dēļ ikdienas stress vairākās profesijās pieaudzis. Tas sevišķi attiecas uz tiem, kuri ikdienā strādā ar cilvēkiem un rūpējas par apkārtējo veselību un drošību. Lai rūpētos par darbinieku labsajūtu, Bangladešā policisti ik rītu tagad nodarbojas ar jogu.
Cēsu klīnika insultu pārcietušiem stacionāra pacientiem sāk piedāvāt Latvijā radītu digitālu rehabilitācijas asistentu “Vigo’’, kura mērķis ir paātrināt cilvēku atlabšanu un atgriešanos dzīvē, informēja klīnikas pārstāve Dace Valnere.
Lai saudzētu savu veselību, karstajās dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi iesaka būt piesardzīgiem. Pēc iespējas mazāk dienas vidū vajadzētu uzturēties tiešajos saules staros, jāuzņem pietiekamā daudzumā šķidrums, jāizvēlas atbilstošs apģērbs, kā arī jāparūpējas par bērniem un sirmgalvjiem, informēja NMPD pārstāve Arita Freimane.
Lielbritānijas, Krievijas un vairāku citu valstu zinātnieki sākuši vakcīnas pret Covid-19 klīniskos izmēģinājumus. Savukārt to ražošanu varētu sākt jau šā gada otrajā pusē.
Valsts ir atsākusi aicināt sievietes uz krūšu izmeklējumu mamogrāfiju. Tā ir visprecīzākā metode, kas ļauj atklāt izmaiņas krūtīs vēl pirms tās ir pamanāmas analīzēs vai ar citu metodi. Ja izmaiņas tomēr ir ļaundabīgas, dažu milimetru lielu audzēju Latvijas Onkoloģijas centrā ir iespējams izņemt tā, ka sieviete par to var aizmirst un dzīvot laimīgi tālāk. Taču, lai gan ārkārtējās situācijas ierobežojumi izmeklējumu ziņā ir atcelti, tikai retā atsaucas aicinājumam pārbaudīties. Ārstus šī pasivitāte ļoti uztrauc.
Lai Latvijas iedzīvotāji lietotu veselīgāku uzturu, Veselības ministrija ir izstrādājusi jaunus veselīga uztura ieteikumus pieaugušajiem, informēja ministrijas pārstāve Anna Strapcāne. Lai veicinātu izpratni par to, cik daudz un kāda veida produktus būtu ieteicams iekļaut uzturā, vadlīnijās iekļauts ieteikums ikdienas maltītes gatavot pēc tā saucamā dalītā šķīvja principa, kā arī sniegti piemēri par to, kas ir viena pārtikas produktu grupas vai pārtikas produkta porcija.
Vienīgais veids, kā uzvarēt koronavīrusu un atgriezties normālā dzīvē, ir radīt efektīvu vakcīnu un atrast zāles, kas ārstē jau saslimušos. Ik pa brīdim arī parādās ziņas medijos par jaunas vakcīnas vai zāļu izmēģināšanu klīniskajos pētījumos. Taču kādēļ ārsti tās neizmanto, kādēļ netiek glābtas dzīvības? Atbildēt uz šiem un daudziem citiem jautājumiem LSM.lv aicināja Daci Dimzu-Džonsu - klīnisko pētījumu vadītāju Mančestras slimnīcu grupā.
Viena no stratēģijām cīņā ar koronavīrusu ir tāda, ka faktiski nekāda cīņa nenotiek. Šādā gadījumā likme ir uz to, ka, ja lielākajai daļai iedzīvotāju ļauj inficēties un izslimot, sabiedrībā izveidojas kolektīvā imunitāte, kas aizsargās visus. Taču, kā rāda masveida testēšanas rezultāti, pat visvairāk cietušajās pilsētās un reģionos izslimojušo īpatsvars pagaidām vēl ir ļoti mazs.
Latvijā plaši pazīstama ir lielā ceļteka ar apaļīgajām olveida lapām, kuras ierasts likt uz nobrāzumiem un brūcēm - proti, lietot ārīgi. Taču pie mums aug arī šaurlapu ceļteka ar garenākām lapiņām, kas ir viena no populārākajām klepus sīrupu sastāvdaļām. Iedarbība abām gan ir līdzīga, un tās var izmantot arī iekšķīgi, norādīja farmācijas doktore Vija Eniņa.
Vasarai iesilstot, saules aktivitāte turpina pieaugt. Gan strādājot, gan atpūšoties jācenšas ilgstoši neatrasties atklātā saulē. Rīgas Stradiņa universitātes darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš norāda uz divu veidu riskiem – īstermiņa, piemēram, dehidratēšanos, kā arī uz ilgtermiņa riskiem, proti, ilgstoša sevis pakļaušana ultravioletajam starojumam rada ādas vēža, kā arī kataraktas draudus.
Latvijā infektologi atgādina, ka reizi desmit gados katram iedzīvotājam jāatkārto pote pret difteriju. Izrādās, aizvien biežāk bērnībā veiktās vakcīnas vairs nedarbojas un aizsardzība beigusies. Taču revakcinācija palikusi pašu cilvēku un viņu ģimenes ārstu modrības ziņā.
Krūts vēzis joprojām ir viens no galvenajiem sieviešu nāves cēloņiem Latvijā. Jo laicīgāk šī slimība tiek atklāta, jo veiksmīgāk to iespējams ārstēt. Tāpēc labdarības fonds “Rozā vilciens” ir sācis jaunu kampaņu “PārBAUDI savas krūtis!”, kas aicina sievietes regulāri veikt krūšu pašpārbaudi.
Sabiedrībai jāturpina pieturēties pie vienkāršajiem Covid-19 piesardzības pasākumiem, Latvijas Radio raidījumam “Globālais latvietis. 21. gadsimts” pauda Austrālijas latvietis, klīniskais toksikologs un profesors Monaša universitātē Melburnā Andis Graudiņš. Tāpat profesors brīdināja par sociālajos tīklos sastopamo dezinformāciju saistībā ar "brīnumzālēm" pret Covid-19.