Graudaugi ir nepieciešami cilvēka organismam, taču jāņem vērā, ka ir gan labāki, gan sliktāki graudaugi. Ko un cik daudz no graudaugu valsts produktiem būtu vērts ikdienā apēst?
Dzīve & stils / Veselība
Uztura speciālisti norāda, ka ikdienas ēdienkartē līdzās augļiem, gaļai un dārzeņiem būtu vēlams iekļaut arī dažādus piena produktus. Cik daudz? Kādus labāk izvēlēties? Un kuriem veikala plauktos labāk iet garām?
Neārstējamu vai smagi slimu pacientu aprūpē galvenā uzmanība tiek veltīta pacienta sāpju mazināšanai. Šādā veidā Paliatīvās aprūpes centrā pacientus stabilizē līdz desmit dienām, un tad aprūpējamais tiek nodots tuviniekiem, kam arī tas ir neizsakāmi smags dzīves posms. Lai plašāk iepazītu to, kas notiek šajā izmisumā zonā ar pacientiem un līdzcilvēkiem, sākam publicēt pieredzes stāstus, kas saņemti pēc Latvijas Radio aicinājuma. Šis ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājas Lienes Cipules stāsts par to, ka izmisuma zonā nonāk arī neatliekamās palīdzības mediķi.
Šonedēļ visā pasaulē tika atzīmēta Astmas diena. Tā ir slimība, kas var parādīties jebkurā vecumā. Kā mūsdienās cilvēki sadzīvo ar šo slimību, un kādi ir pirmie astmas simptomi?
Aptuveni 60% cilvēka organismā ir ūdens. Katru dienu ūdens mums ir jāatjauno, jo tas no ķermeņa pazūd dažādos vielmaiņas procesos. Ar ko vislabāk remdēt slāpes, un cik daudz šķidruma ikdienā būtu nepieciešams uzņemt?
Lai arī cik ļoti paliatīvās aprūpes sistēma būtu sakārtota un pieejama, tā nespēs strādāt bez speciālistiem tajā. Šobrīd studējošie paliatīvās aprūpes pamatus apgūst jau pamatstudijās, tomēr liela daļa no ieinteresētākajiem un talantīgākajiem topošajiem speciālistiem plāno Latviju pamest.
Valsts kontrole veikusi Ārstniecības riska fonda revīziju un secinājusi, ka fonds ir pacientiem nepieejams. Proti, tikai 9% revīzijas laikā aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka zina par tāda esamību. Pacientiem nesaprotami ir arī kritēriji, pēc kādiem tiek aprēķinātas no fonda izmaksājamās summas nesekmīgas ārstniecības procesā radīto seku likvidēšanai.
Kristīne un Edgars Ķiguri ir medicīnas māsas. Viņi jau sešus gadus Norvēģijā strādā paliatīvās aprūpes jomā. Turpinot Latvijas Radio projektu „Izmisuma zonā”, piedāvājam interviju ar Kristīni un Edgaru Ķiguriem, kuri savu ikdienu, strādājot paliatīvās aprūpes jomā Norvēģijā, var salīdzināt ar pieredzi Latvijā, kad paliatīvā aprūpe bija nepieciešama pašu tuviniekam.
Pārāk cukuroti produkti ir viens no aptaukošanās iemesliem. Viena bulciņa un limonādes glāze katru dienu, un pēc brītiņa jūtams, ka sāk veidoties tauku kārtiņa. Pasaules Veselības organizācijas eksperti iesaka dienā uzņemt ne vairāk kā piecas tējkarotes cukura. Kā izvairīties no pārlieku daudz cukura uzņemšanas ikdienā?
Neārstējamu vai smagi slimu pacientu aprūpē galvenā uzmanība tiek veltīta pacienta sāpju mazināšanai. Šādā veidā Paliatīvās aprūpes centrā pacientus stabilizē līdz desmit dienām, un tad aprūpējamais tiek nodots tuviniekiem, kam arī tas ir neizsakāmi smags dzīves posms. Lai plašāk iepazītu to, kas notiek šajā izmisumā zonā ar pacientiem un līdzcilvēkiem, sākam publicēt pieredzes stāstus, kas saņemti pēc Latvijas Radio aicinājuma. Šis ir Rasas Jaunzares stāsts, par to, kā viņa četrus gadus mēģināja palīdzēt mammai, kurai bija diagnoze - vēzis.
Pieci grami. Tāda ir ieteicamā sāls deva dienā veselam cilvēkam. Tomēr realitātē nereti gadās, ka neapzināti jau brokastīs uzņemam visai dienai nepieciešamo sāls daudzumu. Kā samazināt sāls patēriņu ikdienā, un kam jāpievērš uzmanība, iegādājoties rūpnieciski ražotus produktus?
Neārstējamu vai smagi slimu pacientu aprūpē galvenā uzmanība tiek veltīta pacienta sāpju mazināšanai. Šādā veidā Paliatīvās aprūpes centrā pacientus stabilizē līdz desmit dienām, un tad aprūpējamais tiek nodots tuviniekiem, kam arī tas ir neizsakāmi smags dzīves posms. Lai plašāk iepazītu to, kas notiek šajā izmisumā zonā ar pacientiem un līdzcilvēkiem, sākam publicēt pieredzes stāstus, kas atsaukušies Latvijas Radio aicinājumam. Pirmais no tiem - Marikas Černānes stāsts par to, kā mātes kopšana pirms pieciem gadiem izmainījusi visu viņas dzīvi.
Eksperti iesaka dienā apēst aptuveni 500 gramus augļus un dārzeņus un 50 gramus liesas gaļas. Parasti nedz mājās, nedz ēdnīcās ar svariem klāt nestāv, tāpēc talkā var nākt “šķīvja princips”.
Pat visparastāko pavasara darbu laikā jābūt īpaši uzmanīgam. Jāsaudzē savas acis. Faktiski acu traumas ir viens no vienas acs redzes zuduma galvenajiem iemesliem. Tieši tādā darbaspējīgā vecumā. Mediķi dārza darbu laikā aicina ikkatru būt īpaši piesardzīgiem. Un nodrošināties pret dažādām traumām.
Svētdien, 7.aprīlī, atzīmē vispasaules depresijas dienu. Šīs slimības pacienti nespēj gūt dzīvesprieku. Svarīgi notvert šo slimības jau tās sākumperiodā. Šeit liela loma ir ģimenes ārstiem. Pat ja pacients pie ģimenes ārsta vēršas ar kādām citām sūdzībām, ģimenes ārstam vizītes laikā būtu jāspēj novērtēt pacienta iespējamās blakus slimības, par kurām pats pacients pat, iespējams, vēl nenojauš. Tas nepieciešams, lai tās varētu sākt ārstēt pēc iespējas ātrāk.
Pienākot pavasarim, mediķi aicina ikvienu iedzīvotāju ieskatīties savā potēšanas pasē. Līdz ar siltajiem laikapstākļiem pieaugusi ērču aktivitāte, un mediķi atgādina, ka pret ērču encefalītu nepieciešams vakcinēties vismaz reizi trijos vai piecos gados. Tikmēr, dodoties dabā, jāatceras vilkt atbilstošu apģērbu.
Pērn valdība, neraugoties uz privāto medicīnas iestāžu un reģionālās slimnīcas pārstāvošās organizācijas iebildumiem, atbalstīja Veselības ministrijas piedāvājumu vairāk nekā 8 miljonus eiro no budžeta naudas, kas sākotnēji bija paredzēta hronisko slimnieku aprūpei, pārdalīt par labu citiem mērķiem. Lielākā daļa no pārdalītās naudas – 5,7 miljoni eiro - tika atvēlēta jaunu medicīnisko iekārtu iegādei Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS). Taču Latvijas Onkoloģijas centrs, kas darbojas RAKUS paspārnē, nesen uz ilgāku laiku palika bez mamogrāfa.
Katru gadu, izvēloties dārgākus valsts kompensējamos medikamentus, Latvijas iedzīvotāji piemaksā vismaz 25 miljonus eiro, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija".
Ar ieslēgtu telefonu rokās dienā un naktī plaušu slimniece Alise Kukaine turpina gaidīt vienu vienīgu zvanu. Ziņu, ka donors ir atrasts un plaušu transplantācija Tartu slimnīcā notiks. Taču laiks ir Alises ienaidnieks, un viņas organisms ar katru dienu kļūst vājāks. Operācija jau varēja notikt, taču potenciālā donora tuvinieku kategoriska atteikuma dēļ Alise joprojām gaida.
Pulksteņa grozīšana cilvēka organismu ietekmē ārkārtīgi slikti, un pēc pārejas uz vasaras laiku, lai mazinātu stresu, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas un katedras vadītāja Gunta Ancāne iesaka cilvēkiem radīt sev vairāk prieka, kas palīdzētu organismam pārvarēt slodzi.
Jaunākie
Interesanti