Dzīve & stils / Veselība
Ārste: Aritmijas gadījumos nav pieļaujama pašārstēšanās
Aritmijas pacienti mēdz piedzīvot, ka sirds ritma traucējumi kādu laiku neliek par sevi manīt, tomēr pavisam aizmirst to, ka aritmija bijusi, nevar. Tāpat aritmijas gadījumos nav pieļaujama pašārstēšanās, jo tā ir nopietna saslimšana, kas var radīt nopietnas sekas. Tā Latvijas Radio 2 padomu ciklā "Dzīvo vesels" skaidroja kardioloģe Anita Kozlovska.
Neiroloģe: Ilgstošs stress vājina imūnsistēmu un var radīt hormonālus traucējumus
Stress ne vienmēr saistāms tikai ar negatīviem apstākļiem, to var radīt arī kāzas vai atvaļinājums, taču šāds stress lielākoties ir īslaicīgs. Bet ilgstošs stress, kuru nereti cilvēks nemaz neatpazīst, var izraisīt dažādas ilgtermiņa veselības problēmas. To Latvijas Televīzijas raidījumā "Revidents" skaidroja neiroloģe Sandra Vestermane.
Ārste: Neārstēta kāju sēnīte pati neizārstēsies un nekur nepazudīs
Saskaroties ar kāju sēnītes simptomiem, noteikti jāvēršas pie speciālistiem, jo neārstēta kāju sēnīte pati nevar izārstēties, tā nekur nepazudīs. Savukārt neārstētas kāju sēnītes dēļ var rasties plaisas, kas var būt par iemeslu citu infekciju iekļūšanai organismā, Latvijas Radio 2 padomu ciklā "Dzīvo vesels" skaidroja dermatoveneroloģe Anda Apine.
Lai arī ērces jau kļuvušas aktīvas, nav par vēlu vakcinēties
Latvijā ierasti ērču aktīvā sezona rit no aprīļa sākuma līdz oktobrim. Tā sākusies arī šogad, jo viens no nosacījumiem ir +3..+5 grādu siltums. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) norādīja, ka patlaban nav par vēlu vakcinēties pret ērču encefalītu.
Latvijas Universitātes pētnieces: Insultu paredzēt nevar, bet riska faktori ir skaidri
Lai gan nav iespējams noteikt, kuru cilvēku un kad piemeklēs insults, ir zināmi riska faktori, kas veicina tā iespējamību, Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” stāstīja Latvijas Universitātes (LU) pētnieces. Viens no tiem ir smēķēšana, bet tāpat risku palielina paaugstināts asinsspiediens, diabēts un dislipidēmija jeb lipīdu vielmaiņas traucējumi, kas veicina trombu rašanos. 
Mikroplastmasu atrod pat cilvēka asinīs. Vai tas ir kaitīgi?
Mikroplastmasas piesārņojums apkārtējā vidē nav nekas jauns, un, lai arī līdz šim vairākkārt runāts, ka smalkās plastmasas daļiņas nonāk arī cilvēka organismā, tikai tagad tās pirmo reizi izdevies ieraudzīt arī cilvēku asinīs. Nīderlandes zinātnieki veikuši pētījumu, kurā analizējuši cilvēku asinis, un plastmasa atrasta teju 80% analizēto paraugu.
Tehniskais ortopēds: Par pēdu veselību īpaši jādomā diabēta pacientiem
Ja cilvēks pamana, ka pēda deformējas un neizskatās tā, kā pirms pāris gadiem, kā arī parādās atkārtotas sāpes, tam jāmeklē iemesls, Latvijas Radio 2 padomu ciklā “Dzīvo vesels” uzsvēra ārsts, tehniskais ortopēds Gundars Rusovs. Viņš norādīja, ka īpaša uzmanība pēdu veselībai jāpievērš cukura diabēta pacientiem un sievietēm, kuras bieži valkā neatbilstoša izmēra apavus. 
Kāpēc zīdaiņa attiecības ar vecākiem ietekmē visu dzīvi. Skaidro psiholoģijas profesore
Piesaiste ir emocionālās attiecības, kas pirmā gada laikā veidojas starp bērnu un viņa aprūpētāju. Šo attiecību veids ietekmē to, kā cilvēks veido attiecības pieaugušā vecumā. Vienlaikus dzīves laikā cilvēkam ir iespēja mainīties, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” vērtēja attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Anika Miltuze.
Psihoterapeits: Dusmas un naids – šobrīd normālas emocijas, nevis kas slikts
Šobrīd cilvēki bieži izjūt tādas emocijas kā dusmas, naidu un bezspēcību. Lai spētu palīdzēt citiem, ar šīm emocijām jāprot tikt galā, no tām atbrīvojoties ar fizisku aktivitāšu vai runāšanas palīdzību, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” ieteica ārsts psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.
Krūts vēzis var skart arī vīriešus
Krūts vēzis ierasti tiek uztverts kā slimība, ar ko slimo tikai sievietes. Taču tā nav – ik gadu ap 10 saslimšanas gadījumiem Latvijā atklāj arī vīriešiem. Tomēr tieši tas, ka vīriešus krūts vēzis skar tik reti, var iemidzināt vīriešu modrību laikus atklāt kādas izmaiņas.
Valsts apmaksātās garīgās veselības konsultācijas: garas rindas, ārstiem liels birokrātiskais slogs un maza samaksa
Ir pagājis gandrīz gads, kopš Veselības ministrija (VM) ieviesa jaunu programmu – 10 valsts apmaksātas konsultācijas psihiskās veselības krīzē nonākušajiem. Lai gan šī programma ir bijusi viens no VM prioritārajiem pasākumiem veselības aprūpē, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “Revidents” uzrunātie eksperti norādīja uz vairākiem trūkumiem, kurus nepieciešams novērst – mazu atalgojumu un lielu birokrātisko slogu ārstiem, kas likumsakarīgi rada garas rindas pacientiem.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt