Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) studentu medijs “Skaļāk” izveidojis podkāstu “K punkts”, kura mērķis ir skatīt stereotipus par cilvēka seksualitāti, informēja RSU pārstāve Ieva Nora Gediņa.
Dzīve & stils / Veselība
Cilvēkiem, kuri cieš no gremošanas traucējumiem, skābētu kāpostu sula var palīdzēt rast organismā līdzsvaru, taču tā jālieto uzturā samērīgi, uzsvēra ģimenes ārsts Stopiņu ambulances Upesleju doktorātā Ritvars Ziedonis.
Latvieši ir tauta, kas dzied, dejo un... neizrāda emocijas. Ārsts psihoterapeits, psihosomatiskās medicīnas speciālists Tarass Ivaščenko sarunā ar LSM.lv atzina, ka latviešiem ir grūtības atpazīt emocijas un runāt par tām, taču neesam vieni – līdzīgi ir citi ziemeļvalstu iedzīvotāji. Nespēja izpaust emocionālos stāvokļus var novest gan pie savstarpējo attiecību pasliktināšanās un komunikācijas grūtībām, gan veicināt virkni psihosomatisku saslimšanu.
Latvijā šogad īpašu popularitāti iemantojusi ziemas peldēšana. Raidījumā “Vides fakti” pieredzējuši ziemas peldētāji un ārsti skaidro, kā to pareizi darīt un kurās ūdenstilpēs vislabāk peldēties gada aukstajā sezonā.
Pēdējo pāris gadu HIV saslimstības tendences ir diezgan iepriecinošas, taču pēc tā nevar spriest par situāciju ilgtermiņā, norādīja HIV pacientu atbalsta biedrības vadītājs Andris Veiķenieks. Pērn Latvijā bija 295 saslimšanas gadījumi, iepriekšējos gadus – 365 vai 360 gadījumi.
Sociālā un fiziskā distancēšanās, attālinātās mācības, darbs un finanses – šīs lietas ir Latvijas iedzīvotāju lielākie stresa izraisītāji pandēmijas radītās krīzes laikā, secinājuši pētnieki. No citām valstīm mūs atšķir arī tas, ka Latvijas iedzīvotājus uztrauc ievērojami vairāk un dažādi apstākļi nekā citu pētījumā iesaistīto valstu iedzīvotājus. Par apjomīgo pētījumu Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes (LU) radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” stāstīja LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) Psiholoģijas nodaļas vadošā pētniece Ieva Stokenberga.
Skābekļa līmenis asinīs ir viens no rādītājiem, kas vēsta par Covid-19 slimības gaitu. Vairākkārt izskanējis, ka tie slimnieki, kuri Covid-19 izslimo mājās, ar samērā vienkāršu ierīci – pulsa oksimetru – paši var izmērīt skābekļa līmeni asinīs. Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija Veselības ministrijai lūgusi palīdzību praksēm centralizēti iegādāties pulsa oksimetrus. Mediķi gan uzsver, ka šī ierīces dati ir tikai viens no rādītājiem, kas cilvēka stāvokļa izvērtēšanai lietojams kopā ar citām metodēm, un pacientiem pirms tā iegādes nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu.
Laikā, kad attālinātais darbs daudziem cilvēkiem kļuvis par normu, nereti arī ikdienu kustību apjoms sarūk. Tas tāpēc, ka vairs nav nepieciešams mērot ceļu uz darbu un atpakaļ, jo darbs ir mājās, dažu soļu attālumā. Tomēr fiziskai un emocionālai veselībai kustības ir nepieciešamas. "Veselības centra 4" fizioterapeite Lolita Keberga teic, ka tiem, kuriem patīk vingrot, tas jādara vismaz trīs reizes nedēļā, un šai nodarbei jāvelta 30-40 minūtes. Tāpat neatsveramu labumu savam ķermenim ikviens var sniegt, vienkārši pastaigājoties. Minimālais soļu apjoms dienā ir seši līdz desmit tūkstoši soļu un tā ir apmēram stundu gara pastaiga.
Tieši saslimšanas piektā diena var būt tā, kad koronavīrusa gaita no vieglas pēkšņi strauji kļūst smaga. Taču ne visi pacienti jūt skābekļa daudzuma samazināšanos asinīs. Tāpēc ģimenes ārsti rosina sekot līdzi savam pulsam un sirdsdarbībai un aicina prātīgi lietot medikamentus. Covid-19 gadījumā jāpaļaujas tikai uz aktīvo ķīmisko vielu un vienkāršām zālēm, bet plaši reklamētos, kombinētos preparātus lietot nevajag.
Ārkārtējās situācijas laikā pakalpojumus var sniegt frizieri, bet ne citi skaistumkopšanas speciālisti, jo frizieris savus pakalpojumus var sniegt salīdzinoši drošāk, turklāt gan frizieris, gan klients visu pakalpojuma sniegšanas laiku var lietot sejas masku, skaidroja Veselības ministrija.
Bieži neaizdomājamies, ka galvas reiboņi un redzes problēmas var rasties no pozas, kādā skatāmies telefonos. Viedierīcēs aplūkojamais saturs mūs tā aizrauj, ka aizmirstam kustēties – ieņemam šķību pozu un galvu noliecam uz leju. Šādā stāvoklī pavadām 30 minūtes, stundu, divas vai pat ilgāk. “Tas nav ne labi, ne slikti, tā vienkārši ir mūsdienu realitāte. Svarīgi, lai nezaudējam līdzsvaru starp kustēšanos un laiku, ko pavadām, skatoties ekrānos,” iesaka fizioterapeits Raivis Aršauskis.
Šobrīd ikvienam no mums līdzās makam, telefonam un atslēgām kabatā vai somā ik dienu ir arī sejas maska. Taču tiem, kas no mājas neiziet vēl bez kāda svarīga aksesuāra – brillēm – šīs abas neaizvietojamās lietas šķiet ne visai savienojamas. Kā tikt galā ar aizsvīdušām brillēm?
Gada tumšākajos mēnešos motivēt sevi kustībai kļūst grūtāk, vienlaikus aktīvam dzīvesveidam šajā laikā ir īpaši svarīga loma veselības un labsajūtas saglabāšanā. Daudzi tagad kustas mazāk, jo Covid-19 ierobežojumu dēļ sporta klubos nenotiek grupu nodarbības. Izrādās – lai saglabātu aktīvu dzīvesveidu, nav obligāti nepieciešama sporta zāle un milzum daudz laika. Pietiek ar apņemšanos un veiksmīgu dienas plānošanu, turklāt ir arī uzņēmumi, kuri dažādos veidos rosina savus darbiniekus izkustēties, ne tikai astoņas stundas sēdēt pie datora. To apliecina vairāki LSM.lv uzklausītie pieredzes stāsti.
Veikalu plauktos aizvien biežāk parādās produkti, uz kuriem izcelts košs uzraksts, ka produkts nesatur E vielas, visbiežāk – garšas pastiprinātāju E621 jeb nātrija glutamātu. Lai gan nātrija glutamāts ir e-viela, par kuru klīst dažādi mīti, tiešu pierādījumu par tās vērā ņemamu ietekmi uz mūsu veselību nav, secināja Latvijas Televīzijas raidījums “Pārtikas revidents”.