Uzziņai:
- Aptauja notika no 9. līdz 15. novembrim, izvaicājot 1003 respondentu.
- Šie dati ir reprezentatīvi Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas vismaz reizi nedēļā lieto internetu.
Kā liecina aptaujas dati, vismaz vienu reizi došanos pie ārsta atlika 13% vīriešu un 11% sieviešu, 18% vīriešu un 23% sieviešu atlika ārsta vizīti divas līdz trīs reizes, bet 16% vīriešu un 19% sieviešu – vairāk nekā trīs reizes.
Turpretim vairāk nekā piektdaļa jeb 28% vīriešu un 24% sieviešu atbildēja, ka šogad ar šādu situāciju nav saskārušies.
Tikmēr 16% vīriešu un 17% sieviešu norādīja, ka satraucošo simptomu gadījumā nekad neatliek ārsta apmeklējumu, bet astoņiem procentiem iedzīvotāju bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Kā liecina aptaujas dati, visbiežāk satraucošu simptomu gadījumā vizīti pie ārsta neatliek iedzīvotāji vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem – piektdaļa no aptaujātajiem šajā vecuma grupā. Savukārt visretāk šādu atbildi sniedza no 18 līdz 29 gadus veci respondenti – vien 10% šīs vecuma grupas respondentu, izjūtot satraucošus simptomus, nemēdz atlikt došanos pie ārsta.
Minētā vecuma grupa šogad satraucošu simptomu gadījumā arī visbiežāk atlika ārsta vizīti, kopumā 56% aptaujāto 18–29 gadu vecuma grupā vismaz vienu reizi atlika ārsta apmeklējumu, savukārt visretāk – jau pieminētie 40–49 gadus vecie iedzīvotāji. Kā LSM.lv pieļāva Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā, iemesls, kādēļ tieši šī vecuma grupa izceļas citu vidū, varētu būt meklējams tajā, ka šī vecuma grupa vairāk izprot veselības zaudēšanas ietekmi uz viņu dzīves kvalitāti un ienākumiem, kā arī izprot riskus un to novēršanas iespējas.
Aplūkojot pa reģioniem, visbiežāk došanos pie ārsta atlika Latgales iedzīvotāji – 56% aptaujāto šī reģiona iedzīvotāji vismaz vienu reizi šogad atlikuši ārsta apmeklējumu, savukārt visretāk Zemgales iedzīvotāji – 46% aptaujāto.
Latvieši mazliet retāk šogad atlika vizīti pie ārsta nekā krievi – 49% pret 53%. Savukārt aptaujāto vidū krievu tautības respondenti mazliet biežāk atbildēja, ka nekad satraucošu simptomu gadījumā neatliek ārsta vizīti – 18%. Savukārt no aptaujātajiem respondentiem šādu atbildi sniedza 15% latviešu.
Lai apzvanītu pacientus, kuri ilgstoši nav bijuši pie ģimenes ārsta, šogad no valsts budžeta piešķirti 5,5 miljoni eiro. Vaicāti, kādus iemeslus ārsta neapmeklēšanai min sazvanītie, Ģimenes ārstu asociācijā norādīja, ka tie ir dažādi, – piemēram, jūtas labi un neredz vajadzību vizītei, ir pārāk aizņemti, izmanto maksas medicīnas pakalpojumus u.c.
Savukārt, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2022. gadu, cilvēki mēdz nedoties pie ārsta arī tad, kad ir vajadzība. Iemesli ir dažādi, bet interesanti, ka vīrieši biežāk liek cerības uz situācijas atrisināšanos un izvēlas nogaidīt, rakstīja LSM.lv.
Proti, 2022. gadā 8% vīriešu un 10,9% sieviešu atzinuši, ka nav veikuši nepieciešamo medicīnisko pārbaudi vai ārstēšanu, lai gan tāda vajadzība ir bijusi, no tiem 23,7% vīriešu un 25,5% sieviešu pārbaudi neveica, jo nevarēja to atļauties, liecina CSP dati. Otrs būtiskākais ārsta neapmeklēšanas iemesls bija pārlieku garās rindas uz pieņemšanu pie speciālistiem – attiecīgi šī iemesla dēļ ārstu neapmeklēja 23,9% vīriešu un 29% sieviešu. Savukārt ārstu neapmeklēt, jo gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk, izvēlējās 18,8% vīriešu un 11,5% sieviešu.
