"Latvijā diemžēl sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis arī sievietēm, kas uz pasaules fona nav nekas īpašs, jo tas ir vadošais nāves faktors arī pasaulē, bet Latvijā ir samērā mazi sieviešu veselīgi nodzīvotie mūža gadi. Uz Eiropas Savienības fona tā ir priekšpēdējā vieta ar 55,4 veselīgi nodzīvotiem gadiem," norādīja Mauriņa.
Šo skaitli iespējams palielināt, laikus rūpējoties par sirds un asinsvadu veselību. Mauriņa sieviešu sirds veselības mēnesī aicināja sievietes pārbaudīt veselību, apmeklējot ģimenes ārstu. Jautājumi, uz kuriem svarīgi laikus uzzināt atbildes, ir apkopoti mājaslapā "Parsirdi.lv".
Tas ir īpaši svarīgi, jo problēmas ar sirdi mēdz būt pamats arī citu slimību, piemēram, otrā tipa cukura diabēta vai nieru mazspējas, tālākai attīstībai.
"Asinsvadi ir visur – sirdī, galvā, nierēs. Asinsvadi ietver visus pārējos orgānus, tādēļ par asinsvadu veselību kā tādu mēs iestājamies ne tikai šomēnes, bet visu laiku mēģinām pārliecināt cilvēkus, ka faktiski tas riska faktors, kurš vēl nav iedibināts, ir vislabākais.
Vislabākā ārstēšana slimībām ir neiegūt tos riska faktorus, kuri pēc tam var nodarīt ļoti daudz ļauna, no kuriem pēc tam ir ļoti grūti atbrīvoties, kad tie ir," skaidroja Mintāle.
Savu bāzes situāciju vajadzētu zināt katram – kādi ir asinsspiediena, holesterīna un cukura rādītāji. Tāpat būtisks faktors, par ko rūpēties var arī ikdienā, ir ķermeņa svars.
"Visvieglāk mājās ir nosvērties, saprast, vai nav liekā svara. Un apdomāt, vai sev un veselīgai dzīvei esam devuši pietiekami daudz. Neaizrauties ar slinkām lietām un sevis lutināšanu ar kūkām," pauda Mintāle.
Mājās gatavota maltīte
Runājot par veselīgu uzturu, jāsaprot, ka tas ir kvalitatīva, mājās gatavota ēdiena kopums, kurā katra sastāvdaļa papildina viena otru, un nav tāda viena veselīga produkta, kura lietošana uzturā atrisinās visas problēmas un kaites.
"Tieši tādēļ mēs runājam par kvalitatīvu ēdienu – ēdam mazāk, bet ar lielāku kvalitāti, līdz ar to augstāku pievienoto vērtību.
Es gribētu teikt, ka ēšana būtu jāplāno kādu nedēļu uz priekšu, jo es uzreiz veselīgā ēšanā ieskaitu vienu svarīgu faktu – kulinārās aktivitātes, kas nozīmē mājās gatavotu ēdienu, par kuru mēs zinām, ko mēs kam pieliekam un kādu rezultātu gribam dabūt. Tas nozīmē, ka mēs plānojam savas vakariņas un brokastis iepriekš, un apmēram nojaušam, kāds būs tas ēdiens," ieteica Mintāle.
Kustību spēks
Bet arī ar veselīgu uzturu, lai rūpētos par sirds un asinsvadu veselību, nebūs gana, jo nedrīkst aizmirst par regulārām fiziskām aktivitātēm.
Sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko norādīja – bieži vien cilvēki domā, ka kustas pietiekami, jo ik pa laikam iziet pastaigā ar suni, uz veikalu dodas ar kājām vai uzkāpj uz trešo stāvu pa kāpnēm, bet tā nav fiziskā aktivitāte.
"Ir būtiskas nianses. Tas, ko mēs redzam, staigājot brīvdienās gar jūru vai ikdienā, tā visdrīzāk ir kustība, ko mēs nevaram nosaukt par fizisku aktivitāti. Ir zināma intensitātes robeža, kad varam kustību sākt dēvēt par fizisku aktivitāti," skaidroja Cešeiko.
Par fizisku aktivitāti var saukt sporta nodarbību vai treniņu, kas tiek veikts mērķtiecīgi, liekot lielāku uzsvaru uz sirdi un muskuļu spēku. Atšķirība starp mierīgu pastaigu un mērķtiecīgu treniņu ir tiešām būtiska, un atslēgas vārds tajā visā ir intensitāte.
"Mēs mudinām un aicinām cilvēkus būt kustīgiem un arī staigāt gar jūras malu brīvdienās, tas arī ir lieliski, bet papildus ir jādara vēl kaut kas, jo citādi būs stipri, stipri par maz," uzsvēra Cešeiko.
Viņš uzsvēra, ka pat ar 15 minūtēm ir pietiekami, lai, mērķtiecīgi sportojot, kāpinātu sirds ritmu un sasniegtu nepieciešamo intensitāti. Ja darba dienu vakaros atrodas laiks 15–20 minūšu treniņiem, tas jau būs liels pienesums sirds un asinsvadu veselībai.
Ja trūkst zināšanu, kā trenēties, lai uzlabotu veselību, Rīgā katru sestdienu pulksten 10 pie Māras dīķa ir iespēja pievienoties vingrotāju pulciņam un Cešeiko vadībā izkustēties. Nodarbības notiek bez maksas, uz tām var doties dažāda vecuma cilvēki, fiziskajai sagatavotībai nav nozīmes. Tā ir iespēja aprunāties ar ergoterapeitu, izkustēties un, iespējams, iegūt jaunu hobiju sestdienas rītiem.
"Nekad nav par vēlu uzsākt fiziskās aktivitātes. Mums uz nodarbībām nāk cilvēki, kuriem ir arī 70 un 80 gadi, un patiesībā mūsu organisms, mūsu sirds, muskuļi un asinsvadi tieši prasa lielāku uzmanību un vērību tad, kad nodzīvoto gadu skaits kļūst lielāks. Regulāri veicot mērķtiecīgas fiziskas aktivitātes, veselība tām noteikti nāk līdzi," aicināja Cešeiko.
