2017. gada beigās 13 356 sieviešu atradās uzskaitē ar krūts vēža diagnozi. 64,8% no uzskaitē esošajām pacientēm kopš diagnozes uzstādīšanas nodzīvojušas ilgāk par 5 gadiem. 

Ļaundabīga krūts audzēja dēļ 2017. gadā nomira 426 sievietes. 2018. gadā mira 418 sievietes.

Pirmreizējo diagnožu vidū sievietēm kopš 2010. gada vidējais krūts vēža gadījumu īpatsvars bija 19,52%. Tas nozīmē, ka katrai piektajai ar vēzi slimajai sievietei diagnosticēts audzējs krūtīs. 

Dati liecina, ka 10,9% jeb katra desmitā sieviete 2016. gadā mira krūts vēža dēļ pirmā gada laikā pēc diagnozes uzstādīšanas. No 2012. gadā uzskaitē ņemtajām piecu gadu dzīvildze bija 70,5% .

Biežākās krūts vēža atklāšanas stadijas ir I un II stadija - 2017. gadā attiecīgi 31% un 37%.

Pēc statistikas datiem, risks saslimt ar krūts vēzi sievietēm ir, sākot no 20 gadu vecuma. Vīriešiem saslimšanas gadījumi fiksēti, sākot no 30 gadu vecuma. Lielākais ar krūts vēzi saslimušo sieviešu īpatsvars ir vecumā no 50 līdz 80 gadiem.

Dati par saslimstību ar vēzi 2018. gadā vēl nav pieejami, bet Pasaules Veselības organizācijas Vēža izpētes aģentūras prognozes par 2018. gadu liecina, ka Latvija ir 1.vietā Baltijā krūts vēža saslimstības un mirstības ziņā.

Kopējie dati par saslimstību ar vēzi pieejami šeit.

Izplatītākie vēža veidi Latvijā