Jau 17. reizi pavasaris nav iedomājams bez Lielās talkas. Šogad tā norisināsies 27. aprīlī, un ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts tajā piedalīties, sakopjot vidi, kurā pats dzīvo. LSM.lv aptaujātie eksperti atzina, ka šādos pasākumos iegūst arī paši talkotāji, jo spēj izjust piederības sajūtu un sajusties noderīgi.
Dzīve & stils / Veselība
Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva operācija, kuras laikā vīrietim izoperēts barības vada vēzis. Iepriekš šīs sarežģītās operācijas, kas skar gan krūškurvi, gan vēdera dobumu, notika tikai vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Jauno metodi ārsti apguva sadarbībā ar kolēģiem Kauņā. Bet lielākais ieguvējs ir pacients, kurš atkopsies ātrāk un kuram mazāk būs jāuzturas slimnīcā.
10 000 tūkstoši soļu – to nereti uzlūko gluži kā zelta mērķi, ko sasniegt ik dienas. Līdz ar dažādu viedierīču ienākšanu mūsu dzīvēs ikdienā mērotos attālumus var arī aplēst soļos. Nosoļot vairāk nekā desmit tūkstošus dienā izdodas 11% Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja. Visvairāk dienā noieto soļu rādītājam uzmanību pievērš 18–29 gadus un 30–39 gadus veci iedzīvotāji – 62% šajās vecuma grupās aptaujāto.
Uztura bagātinātājs, kas spējot izārstēt pat hroniskas slimības – šāda reklāma nodrukāta reklāmas avīzē, kura nonākusi cilvēku pastkastītēs. Šo zīmola "Wellmed Club" līdzekli tiešajā pārdošanā iegādājusies kāda Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītāja, kurai radās jautājums, vai šādā veidā nekrāpj pircējus. Tikmēr patērētāju tiesību sargātāji pret uzņēmumu sākuši negodīgas komercprakses lietu, bet Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) atgādina – uztura bagātinātāji nav zāles. Un tos visdrošāk iegādāties ir aptiekās, pirms tam konsultējoties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.
Par spēka treniņiem sabiedrībā arvien klejo maldīgi priekšstati. Bieži vien cilvēki izvairās no svaru zāles tāpēc, ka nevēlas lielus, uzpumpētus muskuļus, taču realitātē spēka treniņi nav tikai par izskatu – tie ir par dzīves kvalitāti, spēku un veselību. Turklāt 80. gadi, kad cilvēki spēka treniņos nodarbojās tikai ar kultūrismu, sen jau ir pagājuši, un realitātē muskuļi nemaz tik ātri neaug, raidieraksta jeb podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja sertificēts fitnesa treneris Kārlis Matisāns.
Skaļa krākšana naktī var būt vienkāršs troksnis, bet var būt arī kā signalizācija par to, ka cilvēka smadzenēm gadiem un varbūt pat gadu desmitiem netiek pietiekami piegādāts skābeklis. Šī slimība ir obstruktīva miega apnoja, kas neārstēta ir īpaši bīstama, jo palielina gan infarkta, insulta un hipertensijas riskus, gan risku pēkšņi aizmigt pie stūres, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja ārste otorinolaringoloģe Rudīte Pivņenko.
Ļoti maldīgs ir uzskats, ka pārmērīgi daudz sāls ir tikai čipsos vai riekstiņos. Aizraujoties ar pārlieku sāļiem pārtikas produktiem un ēdieniem ikdienā, var tikt pie paaugstināta asinsspiediena un vecumdienās pat pie demences. Taču kādi ir pārlieku sāļie ēdieni, kāda ir optimālā dienas norma, kādas sekas pārmērībai un kāda ir valsts pretsāls politika? To skaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens", arī meklējot veidus, kā mazāk lietot sāli, nezaudējot ēdiena garšu.
Lai laikus spētu parūpēties par savu nieru veselību, reizi gadā jānodod gan asins, gan urīna analīzes. Urīna analīzes bieži tiek izlaistas, taču tās ir tikpat svarīgas, jo pastāsta par tiem rādītājiem, kas asins analīzēs neparādās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, virsārste Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā Ieva Ziediņa.
Lai gan Latvija atrodas gana tālu no tropiskākām valstīm, tieši pie mums norit veiksmīgi pētījumi, kas nākotnē varētu sekmēt odu pārnēsātās slimības malārijas ārstēšanu. Elīna Līdumniece ir viena no zinātniekiem Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI), kas veic sekmīgus šādus pētījumus jaunu zāļu izstrādē.
Apritējuši divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Arvien biežāk izskan viedokļi, ka arī Latvijai jābūt gatavai iespējamiem kara draudiem, tā saucamajai "X" stundai, veidojot medikamentu krājumus, būvējot bunkurus vai apgūstot nepieciešamās iemaņas izdzīvošanai. Sociālajos tīklos parādās arī iedzīvotāju bažas par nākotni, apšaubot savas dzīves tālāko plānu realizēšanas iespējas kara gadījumā. Tomēr LSM.lv aptaujātie eksperti atgādina, ka cilvēks ir adaptīva būtne, kas var pielāgoties dažādiem apstākļiem. Ideālajiem apstākļiem nepienākot, svarīgi neatlikt plānoto, lai pavirzītos tuvāk sev vēlamai dzīvei.