Pēdējo trīsdesmit gadu laikā kopš 1990. gada pasaulē par gandrīz 80% pieaugusi saslimstība ar vēzi to cilvēku vidū, kas vēl nav sasnieguši 50 gadu vecumu. Vēža izraisīto nāves gadījumu skaits tikmēr audzis par 28%.
Šobrīd Valsts asinsdonoru centrā (VADC) visvairāk trūkst 0 asins grupas rēzus negatīvo asiņu, A grupas rēzus negatīvo un rēzus pozitīvo asiņu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja VADC direktore Egita Pole, norādot, ka iztrūkums ir gandrīz visu asins grupu krājumos.
Ar rentgenu diagnosticēt plaušu vēzi iespējams vien trešajā, ceturtajā stadijā, tāpēc pasaulē kā skrīninga metodi arvien vairāk izmanto zema starojuma devas datortomogrāfiju. Latvijā par šādu plaušu vēža skrīninga nepieciešamību vēl diskutē, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, ārsts Ainis Dzalbs.
Dusmas, tāpat kā jebkuras citas emocijas, ir vajadzīgas un labas, tās daudz pasaka par mums pašiem. Vienlaikus dusmas var būt bīstamas, ja neprotam tās pareizi regulēt, nosaukt vārdā, apzināties to intensitāti un pārstrādāt, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" skaidroja psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste, supervizore un psiholoģe Benita Griškeviča.
Iedzīvotājus, kuri pēdējo trīs gadu laikā nav vērsušies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu vai sūdzību par veselību, Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina veikt valsts apmaksātu profilaktisko veselības apskati.
Endometrioze un policistiskais olnīcu sindroms ir divas hroniskas saslimšanas, kuras var ietekmēt ne tikai sievietes dzīves kvalitāti, bet arī apgrūtināt bērniņa ieņemšanu. Šīs diagnozes gan automātiski nenozīmē neauglību, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" norādīja ginekoloģe reproduktoloģe Katrīna Kalniņa un ginekoloģe, dzemdību speciāliste Natālija Bērza.
Klimata pārmaiņas padarījušas karstuma viļņus par neretu parādību. Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) prognozē, ka tie nekur nepazudīs, bet tieši pretēji – būs novērojami arvien biežāk. Cik lielu karstumu cilvēks spēj izturēt, un kas mūs sagaida nākotnē?
Jaunzēlandē šomēnes stājas spēkā jauni noteikumi, lai ierobežotu e-cigarešu epidēmiju jauniešu vidū un šī produkta negatīvo ietekmi uz vidi. Valstī, kura plāno pilnībā izskaust smēķēšanu, arvien populārākas kļūst e-cigaretes, turklāt satraukumu raisa to lietošana jauniešu vidū. 2021. gadā Jaunzēlandē regulāri "veipoja"gandrīz 10% bērnu, kas bija tikai 14 gadus veci.
Lai mazinātu garās rindas uz konsultāciju pie ģimenes ārsta, Lietuvā, sākot ar nākamo gadu, ģimenes ārstu praksēs pacientus varēs pieņemt arī medmāsas, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Septiņās iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm šobrīd peldēties nav ieteicams, jo ūdens kvalitāte neatbilst higiēnas prasībām. To vietā rīdzinieki aicināti izmantot Rīgas oficiālās peldvietas, kur ūdens kvalitāte ir laba, informēja pašvaldībā.
Nonākot slimnīcā, ir ļoti svarīgi, lai medicīnas personāls zinātu, ka ārstēšanu saņems pareizais pacients, nevis kāds cits ar tādu pašu vārdu vai līdzīgā apģērbā, tāpēc ir veidi, kā mediķi var par to pārliecināties, Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" sižetu sērijā skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Simulācijā balstītas izglītības attīstības vadītāja Madara Blumberga.
Ja pacients, kurš plānoti vai neplānoti nokļūst slimnīcā, vēlas tuvinieka klātbūtni, to nevajadzētu viņam liegt. Arī situācijās, kad slimnīcās izsludina karantīnu – piemēram, gripas laikā. Iespēju var rast jebkurā situācijā, norādīja mediķe Madara Blumberga, kura ir Latvijas Televīzijas sižetu sērijas eksperte un par šiem jautājumiem izglīto arī topošos mediķus.
Jautājums par tuvinieku klātbūtni pie slimnīcā esoša cilvēka aktualizējas laiku pa laikam – biežāk situācijās, kad cilvēkiem ir nelāga pieredze ar to, ka personāls neļauj pat atvadīties no smagi slima un mirstoša cilvēka. Tie, protams, ir ārkārtēji gadījumi, kādi nedrīkstētu notikt. Tuvinieka klātbūtne medicīnas iestādēs ir būtisks pacientu drošības jautājums – ne tikai jau nonākot slimnīcā, bet arī, dodoties uz poliklīniku pie ārsta speciālista.
Brīdī, kad pacientam slimnīcā tiek pielikta sistēma – šķidrums pudelē vai maisiņā, kas tiek savienots ar venozu katetru –, viņam ir svarīgi saprast vairākus svarīgus jautājumus, un mediķiem tos vajadzētu paskaidrot, Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" sižetu sērijā par pacientu tiesībām skaidroja mediķe Madara Blumberga, kura ikdienā strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un arī izglīto topošos mediķus.