Ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju gada tumšajos gadalaikos – rudenī un ziemā – izteiktāk izjūt vientulību, savukārt 13% vientulība skar neatkarīgi no gadalaika, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja, no kuras arī secināms, ka biežāk vientuļi jūtas gados jauni cilvēki.
Dzīve & stils / Veselība
No 1. janvāra E-veselības sistēmā mainīsies pieslēgšanās iespējas un platformā pieejamie pakalpojumi. Daudziem ierastā autentifikācija, izmantojot internetbanku, vairs nebūs pieejama.
Laimīga ģimene pamostas svētku rītā, sapošas un bez steigas dodas ciemos pie tuviniekiem, kur valda mierīga gaisotne, skan klusa Ziemassvētku mūzika, visi viens otru apmīļo, dāvā dāvanas un ir pateicīgi par būšanu blakus. Tas ir stāsts, kas pieder kino ekrānam un reizēm arī mums pašiem – taču daudzus cilvēkus svētku laikā piemeklē vientulības sajūta. Turpinot rakstu sēriju par atšķirtības ietekmi uz veselību, ārste psihoterapeite Gunta Rijkure sarunā ar LSM.lv piedāvāja palūkoties uz vientulību jaunā perspektīvā, meklējot praktiskus risinājumus vientulības sāpju mazināšanai.
Ziemassvētku un Jaungada brīvdienās darbosies Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, kā arī palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem vai traumpunktos. Savukārt, dodoties uz slimnīcu ar savu auto, ieteicams pirms tam sazināties ar slimnīcu telefoniski, tikmēr dzīvībai kritiskās situācijās jāzvana uz ārkārtas tālruni 113, vēstīja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
Gan osteopāti, gan manuālās medicīnas ārsti palīdz pacientiem tikt vaļā no dažādām saslimšanām, strādājot ar rokām, taču tā nav vienkārša masāža – osteopāti strādā ar mīksto audu kustīgumu, bet manuālie terapeiti ar locītavām, kas bieži vien ir iemesls sāpēm citos ķermeņa rajonos, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Manuālās medicīnas ārstu asociācijas prezidents, ārsts rehabilitologs un manuālais terapeits Uģis Beķeris un ārste pediatre - osteopāte Anda Polna.
Nāvējošo audzēju melanomu izraisa arī sauļošanās, tādēļ nepieciešams lietot aizsargkrēmu, saulesbrilles un neuzturēties saulē no pulksten 10 līdz 16. Pēdējos gados ārstēšana ir kļuvusi labāka un rezultāti uzlabojas. Turklāt D vitamīns pietiekamā daudzumā var pasargāt no melanomas, intervijā Latvijas Radio skaidroja dermatologs Raimonds Karls.
Vasarā šķidrumu ieteicams uzņemt ne tikai ar ūdeni un augu tējām, bet arī dārzeņiem – tomātiem, gurķiem, arbūziem. Dienā jāuzņem vismaz divi litri šķidruma, tādēļ ieteicams dienas gaitās līdzi ņemt savu ūdens pudeli, Latvijas Radio 2 raidījumā "Dzīvo vesels" norādīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vecākais veselības veicināšanas koordinētājs Mārtiņš Zvackis.
Covid-19 vīruss nekur nav pazudis un rudenī nāks atpakaļ, iespējams gan, šoreiz neizraisot tik smagas saslimšanas, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece, RSU asociētā profesore, Dr. med. Modra Murovska.
Ādas audzēji ir viena no visizplatītākajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā, bet sabiedrībā joprojām valda dažādi mīti par sauļošanās pozitīvo ietekmi uz veselību. Lai tos kliedētu, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) kampaņā "Necepies! Izvēlies dzīvot!" un ekspertu diskusijā skaidros sauļošanās radīto risku veselībai, piesardzības pasākumus, uzturoties saulē, kā arī kliedēs mītus par sauļošanās kā veselību veicinoša paraduma nozīmi, piemēram, D vitamīna sintēzē. Tam būs iespēja sekot līdzi LSM.lv tiešraidē.
Ik gadu Latvijā konstatē vidēji 215 jaunus melanomas un 1410 citu ļaundabīgu ādas audzēju gadījumus. Tās ir vienas no biežāk sastopamajām onkoloģiskām slimībām, kuras izraisa arī sauļošanās. Arī sabiedrības aptaujas dati ir ne visai iepriecinoši, tādēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ceturtdien, 13. jūlijā, sāk kampaņu "Necepies! Izvēlies dzīvot!".
Latvijā tiek veidots un testēts viedais asistents, kas palīdzēs speciālistiem ārstēt dažādas plaušu un elpošanas slimības. Inovatīvā ierīce ar mākslīgā intelekta palīdzību ļauj pacientam pievadīt nepieciešamo skābekļa daudzumu, tādā veidā atslogojot medicīnas personāla darbu, jo viena pacienta vietā būs iespējams kvalitatīvi palīdzēt vairākiem.