Aizvien biežāk dzirdam sievietes publiski stāstam par ļoti sāpīgām mēnešreizēm un hroniskiem endokrīnās sistēmas traucējumiem, kas ne vien rada lielu diskomfortu, bet arī apgrūtina ģimenes plānošanu.
Endometrioze
"Endometrioze un policistiskais olnīcu sindroms ir divas hroniskas saslimšanas. Tiesa, ļoti dažādas, bet vieno tās abas tas, ka tās abas ietekmē sievietes dzīves kvalitāti, un, protams, abas var traucēt ieņemt mazulīti un izraisīt neauglību," norādīja Kalniņa.
Endometrioze ir saslimšana, kuru raksturo dzemdes iekšējā slāņa jeb endometrija atrašanās ārpus dzemdes dobuma, piemēram, olnīcās, vēdera dobumā, uz citiem orgāniem. Sievietei saslimšanas raksturīgākās izpausmes ir sāpīgas menstruācijas, arī sāpīgs dzimumakts, sāpes vēdera lejasdaļā. Retāk var būt traucējumi ar vēdera izeju, urinēšanu.
"Endometriozes sastopamība ir vienai no 10 sievietēm. Automātiski nav tā, ka, ja sievietei atklāj endometriozi, tas ir kaut kāds uzreiz briesmīgs notikums, jo endometriozei ir vairākas smaguma pakāpes, tā var noritēt viegli un sievietes dzīves kvalitāti vispār neietekmēt, neietekmējot arī auglību. Tā var noritēt arī smagi. Tad, ja runājam par smagajām lietām, lielākoties sastopam arī smagu simptomātiku ar visām komplikācijām un arī auglības traucējumiem, bet ļoti bieži vieglas endometriozes gadījumus sievietes pat neuzzina," stāstīja Bērza.
Ārstes vērtēja, ka šobrīd, attīstoties medicīnai, palielinās arī endometriozes diagnostikas iespējas, līdz ar to var šķist, ka saslimšana paliek izplatītāka, bet procentuāli pacienšu skaits būtiski nemainās. Arvien biežāk sievietes arī atklāj savus pieredzes stāstus par neauglību, taču endometrioze automātiski nenozīmē neauglību, atkārtoti uzsvēra ārstes.
"Endometrioze noteikti nenozīmē automātiski neauglību. Tas noteikti ir jāatceras, ka domuzīmi mēs nevaram likt šiem diviem vārdiem, taču tā, protams, var ietekmēt auglību.
Pacientēm vēdera dobumā ir nelabvēlīgāka vide, lai varētu notikt kvalitatīva ovulācija un olvadi kvalitatīvi pārvietotu embriju uz dzemdes dobumu. Viss gan ir ļoti atkarīgs no stadijas, bet pacientēm ar endometriozi nevajadzētu atlikt grūtniecības plānošanu uz vēlāku laiku, jo arī vecums diemžēl sievietēm ietekmē ovulāciju un olšūnu kvalitāti. Sevišķi endometriozes gadījumā būtu jādomā par ģimenes plānošanu agrākā vecumā nekā vēlākā," uzsvēra Kalniņa.
Ārstes norādīja, ka, lai gan Latvijā nav endometriozei veltītu klīniku, mums ir pietiekami daudz ginekologu, kas ir specializējušies un ļoti pieredzējuši šajā jautājumā.
Policistisko olnīcu sindroms
"Savukārt policistiskais olnīcu sindroms ir vairāk endokrinoloģiska saslimšana, arīdzan hroniska, kuras gadījumā sievietei var būt retas menstruācijas, vizuāli vai arī asins analīzēs paaugstināti vīrišķie rādītāji. Tātad vizuāli tas varētu būt vai sejas ādas problēmas, akne, pastiprināts apmatojums uz ķermeņa vietās, kurās tas klasiski ir vīriešiem, tātad uz virslūpas, zoda, krūšu kaula, muguras. Asins analīzēs var būt paaugstināti vīrišķie hormoni. Vēl šim sindromam raksturīgas var būt palielinātas olnīcas ar ļoti daudz folikuliem," skaidroja Kalniņa.
Ārste atzina, ka policistiskā olnīcu sindroma nosaukums ir mulsinošs, un viņas pacientes bieži vien ar to saprot, ka viņu olnīcās ir cistas, bet tā nebūt nav. Tas ir tikai neveiksmīgs nosaukums, kas neizsaka slimības būtību, jo olnīcās ir nevis cistas, bet ļoti daudz sīku folikulu.
Arī policistiskais olnīcu sindroms tāpat kā endometrioze ir vidēji vienai no 10 sievietēm, taču to diagnosticēt ir salīdzinoši vieglāk izpausmju spilgtuma dēļ.
"Policistisko olnīcu sindromam pirmā rekomendācija, ko ginekologam noteikti jāiekļauj šīs diagnozes ārstēšanā, ir rekomendācijas par fiziskām aktivitātēm un uzturu, kas ir gana vienkāršas, bet tajā pašā laikā gana svarīgas šīs slimības ārstēšanā. Tātad ir nepieciešamas pietiekamas un regulāras fiziskās aktivitātes un normāls, sabalansēts uzturs – tās ir pirmās lietas, ar kurām jāsāk. Tālāk, protams, jāskatās, kā menedžēt konkrētās pacientes sūdzības un kas tieši viņai traucē," norādīja Kalniņa.
Ārste atgādināja, ka Latvijā ģimenēm ir pieejama valsts apmaksāta medicīniskā jeb mākslīgā apaugļošana. Tai var pieteikties sievietes vecumā līdz 40 gadiem.
