Pēdējo nedēļu laikā īpaši pieaug saslimšanas gadījumu skaits – cirkulē gan gripa, gan Covid-19, gan respiratori sincitiālais vīruss, gan norovīruss. Infekcijas ir lipīgākās tieši pirmajās dienās, tāpēc ar pirmajām saslimšanas pazīmēm gan bērniem, gan pieaugušajiem ir jāpaliek mājās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Dzīve & stils / Veselība
Lai gan parasti ar legionelozi jeb tā dēvēto leģionāru slimību cilvēki inficējas vasarā, ar šo kaiti var sasirgt arī ziemā, ja boileros un arī daudzdzīvokļu ēku ūdens apgādes sistēmā netiek nodrošināta pareiza temperatūra. Kā cilvēki inficējas ar šo slimību, kādi ir simptomi, un kāpēc cilvēks var pat nepamanīt saslimšanu?
Aukstā ūdensdziedniecība Eiropā savu renesansi piedzīvoja 18. gadsimta beigās – 19. gadsimta sākumā, kulmināciju sasniedzot pagājušā gadsimta sākumā. Rīgas jūrmalā no 18. gadsimta pamazām attīstījās dziedniecisko ūdeņu un dūņu ārstēšanas iespējas un metodes, kuras baudīt un izmēģināt brauca Kurzemes muižniecības pārstāvji. Vēlāk Jūrmalas, īpaši Ķemeru ārstniecības atpūtas labumus atzinīgi novērtēja arī Krievijas armijas virsnieki.
Lai vīriešu dzīvildzi pietuvotu sieviešu nodzīvotajiem gadiem un iespējami pavairotu kvalitatīvi nodzīvoto gadu skaitu, daudz nav jādara – vīriešiem pēc 45 gadu vecuma būtu jāzina savs holesterīns, vismaz reizi divos gados jānodod konkrētas asins analīzes, ar ārstu jāaprunājas par paradumiem, jākustas un jāizpilda vēl daži vienkārši nosacījumi, uzskata Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Ķirurģijas klīnikas vadītājs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Gardovskis.
Ar dažādiem bezmaksas pasākumiem, kurus apmeklēt aicināts ikviens interesents, sestdien, 17. jūnijā, atzīmēs Starptautisko jogas dienu. Indijas vēstniecība sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Starptautisko Indijas studiju institūtu organizē gan jogas fiziskās prakses nodarbības, gan konferenci, lai iepazīstinātu Latvijas sabiedrību ar jogu, kas visā pasaulē jau gadu tūkstošiem palīdz cilvēkiem veidot harmoniskāku ikdienu, uzlabot veselību, veicināt garīgo attīstību un savstarpējās attiecības, informēja LU.
Ja gaļa, zivs vai dārzeņi tiek grilēti ļoti augstā temperatūrā, veidojas heterocikliskie amīni – savienojumi, kas cilvēkam var būt kancerogēni. Lai no tā izvairītos, grilēšanai ieteicams izvēlēties tādus produktus, ko var izcept ātri, Latvijas Radio 2 raidījumā "Dzīvo vesels" ieteica uztura speciāliste, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Liene Sondore.
No šī gada aprīļa valsts piedāvā apmaksātu medicīnisko papilduzturu tiem pacientiem, kuriem tas ir nepieciešams – akūtas vai hroniskas slimības, komplikāciju gadījumā un pirms vai pēc operācijām. Šobrīd tam ir pieteikušies un to saņem nedaudz vairāk nekā 200 cilvēku, bet ārsti lēš, ka kopumā Latvijā tas būtu nepieciešams pusotram tūkstotim pacientu.
Nevis vienkārši saules dūriens, bet insults vai infarkts var piemeklēt tos seniorus, kas karstā laikā atrodas svelmē. Tāpēc ģimenes ārsti lūdz cilvēkus gados būt prātīgiem. Latvijai tuvojas karstuma vilnis. Atrašanās vēsās telpās, cepures lietošana saulē, ūdens dzeršana kaut maziem malciņiem un uzkarsušā dzīvokļa izvēdināšana naktī var palīdzēt karstās dienas izturēt bez vēršanās pie ārsta.
Ķirurģisku operāciju rezultātā pacientam var nākties nēsāt stomas maisiņu. Stomas nēsātāji Latvijā saskaras ne tikai ar informācijas un padomu trūkumu, bet arī cieš no tā, ka valsts neapmaksā nepieciešamos higiēnas līdzekļus pietiekamā daudzumā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja paciente, stomas lietotāja Ilona Štokolova un medmāsa Jolanta Noskova, kurai ir pieredze stomas pacientu kopšanā vairāk nekā 25 gadus.
Vai pēc smagas traumas, kas iegūta uz netīrītas ietves, var prasīt kompensāciju no bezatbildīga sētnieka? Ar šādu jautājumu Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "4. studija" vērsās kāda skatītāja, kura uzskata, ka tieši sētnieka vainas dēļ visa vasara būs jāpavada dzīvoklī. Kā skaidro advokāts, cerības uz kompensāciju pastāv, ja rīkojas gada laikā kopš nelaimes gadījuma.
Aukstumpumpas izraisošais Herpes simplex vīruss pēc būtības mīt gandrīz katra cilvēka organismā un ikdienā būtiski netraucē, bet aktivizējas organismam nelabvēlīgos apstākļos. Nereti novērojams, ka aukstumpumpas bieži parādās tieši vasaras laikā, īpaši pēc intensīvas sauļošanās, pēc krasām temperatūras maiņām, Latvijas Radio 2 raidījumā "Dzīvo vesels" pastāstīja farmaceite Agnese Ritene.
Bērnam inficējoties ar Koksaki vīrusu, tā izraisītie izsitumi uz ādas – ap muti, uz rokām, pēdām – nav īpaši jāārstē, jo tie pāriet paši no sevis, Latvijas Radio 2 raidījumā "Dzīvo vesels" pastāstīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu infektoloģe, pediatre Amanda Freimane.