Zane Mače

LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” redaktore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas

11.01.23

Kam gatavojās «Doždj»? NEPLP lēmuma dienā Sindejevai firma Nīderlandē, Āboliņa «sajūta palielinājusies», Dzjadko neskaidro

Krievijas neatkarīgā programma "Doždj" ("TV Rain") saņēmusi apraides licenci Nīderlandē. Šīs valsts nacionālā mediju regulatora Mediju komisariāta lēmumā redzams, ka komerctelevīzija apraides tiesības pieprasījis pērnā gada 6. decembrī reģistrētais uzņēmums "TVR Studios B.V.". Tas noticis vienlaikus ar Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu anulēt televīzijas kanāla apraides licenci Latvijā, pamatojoties uz draudiem valsts drošībai. NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš 7. decembra raidījumā "Kas notiek ar "TV Rain" apraides atļaujas anulēšanu Latvijā?" sacīja, ka viņam "radies iespaids, ka "TV Rain" mērķtiecīgi dara visu, lai šie pārkāpumi sasniegtu kritisko masu, ka padomei nav nekādu citu iespēju, kā pieņemt šo lēmumu". Tagad Āboliņš saka – "redzot procesus un notikumus pēc tam, šī sajūta ir tikai palielinājusies, nevis mazinājusies."

11. janvāris, 2023, 13:11

29.12.22

«Kas notiek Latvijā?» aptauja: 2,3% domā – Kariņa jaunā valdība noteikti strādās labāk par iepriekšējo

SKDS aptauja, kas tapa pēc "Kas notiek Latvijā?" lūguma un izmantota raidījumā "No kara līdz Kariņa valdībām: Jānis Domburs analizē – kas 2022. gadā (ne)notika Latvijā?" rāda, ka tikai 2,3% aptaujāto iedzīvotāju uzskata – Krišjāņa Kariņa jaunā valdība noteikti strādās labāk par iepriekšējo. Savukārt pieticīgāks optimisms ir starp 12,5% aptaujāto, kuri atbildējuši, ka Kariņa jaunā valdība strādās drīzāk labāk par iepriekšējo.

29. decembris, 2022, 9:48

28.12.22

«Paslauka zem tepiķīša» un kontroles sistēmas trūkums – Znotiņa un Sauka spriež par kara ietekmi

Sākoties Krievijas īstenotajam karam Ukrainā, Rietumu sabiedrībā bija divi aicinājumi – jādod ukraiņiem ieroči, lai aizstāvētos, un jāizolē Krievija no demokrātiskās pasaules. Trešdienas, 21. decembra diskusijā "Kas notiek Latvijā?" – "Kas un kāpēc notika 2022. gadā, kam un kā jānotiek 2023. gadā?" Jānis Domburs jautāja, vai pret Krieviju vērstās sankcijas strādā, jo ir atklāti gadījumi, kad tās mēģina apiet. Arnis Sauka, "SSE Riga" profesors, uz karu skatījās no ekonomikas un poltikas skatpunkta, sakot, ka tas vienmēr kādam ir arī izdevīgs, piemēram, lai uz karu noveltu problēmas.

28. decembris, 2022, 11:30

19.12.22

«Kas notiek Latvijā?» aptauja: 26% – NEPLP lēmums par «Doždj» ir pilnīgi pareizs, latviski un krieviski runājošo domas dalās

45,6% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 6. decembra lēmums, anulēt TV "Rain" apraides atļauju Latvijā ir pilnīgi vai drīzāk pareizs, liecina pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" lūguma veiktā SKDS aptauja, kas pasūtīta uzreiz pēc padomes lēmuma. Savukārt kopumā 30% lēmumu vērtē kā nepareizu, proti, par pilnīgi nepareizu to atzinuši 14% respondenti, bet par drīzāk nepareizu – 16%.

19. decembris, 2022, 9:25

06.12.22

«Pacients nav aizsargāts» un ārstus «nolej ar dubļiem» – veselības nozares eksperti par pacientu tiesību aizsardzību

Premjera amatam nominētā Krišjāņa Kariņa topošās valdības deklarācijas melnrakstā solīts stiprināt pacientu tiesību aizsardzību. Nesens gadījums ar ārstu imunologu apliecināja, ka nereti tikai pēc mediju iejaukšanās pacientu tiesību pārkāpumi tiek izmeklēti un – kā minētajā gadījumā – nonāk līdz tiesai. Taču pirmdien, 5. decembra diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara veselības aprūpē?" dalībnieku domas šajā jautājumā dalījās – bijusī veselības ministre Anda Čakša no "Jaunās Vienotības" sacīja, ka pacienti ir neaizsargāti, tikmēr Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris pauda viedokli, ka tieši pret ārstiem biežāk notiek linča tiesa.

6. decembris, 2022, 7:29

04.12.22

Politiķiem sāpīgas diskusijas, bet lielus politiskus mērķus labklājībā nav izdevies nodefinēt

14. Saeimas priekšvēlēšanu laikā politiķi solīja uzlabojumus sociālajā jomā, tostarp izmērāmus. Piemēram, runājot par Džini indeksu, ar ko mēra ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, kur – jo mazāks skaitlis, jo mazāka nevienlīdzība, un kas Latvijā pārsniedz 35, bet Nacionālajā attīstības plānā ir plānots, ka 2027. gadā tam jāsarūk līdz 30. Priekšvēlēšanu debatēs par sociālo un labklājības jomu politiķi prognozēja, ka pēc trim gadiem sasniegsim 30 atzīmi, bet Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības" prognozēja pat Skandināvijas līmeni – 25. Tagad, lasot valdības deklarācijas pirmo versiju, izmērāmi rādītāji šajā jomā vairs nav atrodami. Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš 30. novembra disusijā "Kas notiek un kam jānotiek jaunās valdības deklarācijas tapšanā?" uzsvēra, ka piedāvājumu labklājības jomā nevar vērtēt, jo "tur nav ko komentēt".

4. decembris, 2022, 17:15

22.11.22

Kariņa grūtības skatīties spogulī – politologs par valdības sarunu vedēja un Pīlēna asumiem

Līdzšinējais premjers un jaunās, topošās valdības veidotājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" un "Apvienotā saraksta" premjera amata kandidāts Uldis Pīlēns medijos apmainījušies "laipnībām". Piemēram, nesenā intervijā žurnālam "Ir" Kariņš sacījis, ka Pīlēns "nesaprot, kā darbojas Saeima, kā darbojas valdība, kā darbojas mūsu valsts pārvalde", piebilstot, ka ar dažādiem cilvēkiem līdzšinējā politiķa karjerā ir strādājis, bet "ar tādiem kā "Apvienotā saraksta" politiķi es vēl neesmu strādājis." 14. novembra diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?": Kā beigsies koalīcijas veidotāju strīdi un kas tiem sekos?" politologs Filips Rajevskis sacīja, ka līdzšinējās iespējamās koalīcijas sarunas bremzēja Kariņa un Pīlēna emocionālā sadursme.

22. novembris, 2022, 11:27

21.11.22

«Brīvais aģents», kurš «grib citu rezultātu» – eksperti un sabiedrība vērtē Levita uzdevumus Kariņam

Valsts prezidents Egils Levits, pirms jaunā premjera nominēšanas uzdodot topošās koalīcijas veidotājiem vairākus uzdevumus, ir rīkojies līdz šim neierasti. Pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" lūguma veiktā SKDS aptauja rāda, ka gandrīz puse aptaujāto šādu rīcību uzskata par pareizu, bet 29% aptaujāto – par nepareizu. Trešdien, 16. novembrī, diskusijā "Kas notiek ar Valsts prezidenta lomu valdības tapšanā un valsts attīstību?" Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers prezidenta rīcību vērtēja atbalstoši, savukart advokāts Agris Bitāns to dēvē par mēģinājumu kaut ko izdarīt citādi. Savukārt prezidents jaunās koalīcijas veidotājiem devis laiku līdz šonedēļai, izpildīt dotos norādījumus: "Ir jābūt kārtībai, lai varētu teikt, ka var iet uz priekšu. Ja tas tā nav, tad man jāsaka, ka šī koalīcija nav dzīvotspējīga."

21. novembris, 2022, 10:32

11.11.22

«No veselības neviens nav ievēlēts» un «jābūt pacientu ministram» – Pīlēns un Ašeradens strīdas par ministru amatiem

Viens no domstarpību iemesliem, kas aizkavē jaunās valdības izveidi, ir potenciālo koalīcijas partneru dažādie skatījumi uz nozaru sadalījumu. "Apvienotais saraksts" (AS) nepiekrīt pašreizējā premjera Krišjāņa Kariņa piedāvātajam atbildības jomu sadalījumam, AS uzticot Veselības ministriju, Zemkopības, Iekšlietu un Reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministriju vadību.

11. novembris, 2022, 15:39

21.10.22

«Man nepieciešams gads, lai atrastu sevi. Armijā atradīsiet!» Latkovskis par obligātā dienesta bonusiem jauniešiem

Valsts aizsardzības dienestam (VAD) "jāiet kopā" ar bonusu sistēmu tiem, kuri šo dienestu būs izpildījuši, piemēram, nodrošinot bezmaksas studijas pēc dienesta. To trešdien, 19. oktobrī, diskutējot par VAD likuma tālāko likteni, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Latvijas studentu apvienības prezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods. Bonusu sistēmu atbalsta arī Mārtiņš Vērdiņš, militārā bloga "varabungas.camp" autors, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves kapteinis.

21. oktobris, 2022, 11:46

19.10.22

Aptauja: JV vēlētāji vairāk par četru, AS un NA – triju politisko spēku koalīciju, bet 35% atbalsta citu tās sastāvu

35,3% aptaujāto par labāko nākamās valdības koalīcijas sastāvu uzskata politisko spēku koalīciju citā sastāvā, liecina raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtītā un SKDS veiktā aptauja divas nedēļas pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Savukārt četras partijas – "Jauno Vienotību", Nacionālo apvienību (NA), "Apvienoto sarakstu" un "Progresīvos" – par jaunās valdības koalīcijas labāko sastāvu uzskata 29,5% aptaujāto.

19. oktobris, 2022, 10:57

17.10.22

Dzimums šogad Latvijā mainīts 12 cilvēkiem, arī vienam nepilngadīgajam, četriem – pubertātes bloķēšana

Latvijas vēsturē ir viens gadījums, kad dzimuma maiņa veikta nepilngadīgam cilvēkam. Tieslietu ministrijas dati rāda, ka pērn dzimuma maiņa veikta 18 cilvēkiem, bet šogad, līdz šim brīdim – 12. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs diskusijā "Kas notiek Latvijā?" sacīja, ka šogad starp šiem 12 cilvēkiem viens ir bijis nepilngadīgais. "Vienam nepilngadīgam cilvēkam Latvijā uz šo brīdi stāvoklis bija tāds, ka atkārtotos konsīlijos – ar vairāku ārstu iesaisti, gan psihiatru, gan psihologu, endokrinologu un citu speciālistu iesaisti –, tika pieņemts lēmums par kross-hormonālo terapiju." Cilvēkam dzimuma maiņa reģistrēta arī juridiski.

17. oktobris, 2022, 15:11

11.10.22

«Slēdzamas durvis ar kameru» un «ar kāju vēra kabinetus»: lauksaimnieka un Gerharda ķilda par ministrijas vadību

Biedrība "Zemnieku saeima", kurā apvienojušies ap 800 biedru no dažādām lauksaimniecības nozarēm, jau iepriekš Zemkopības ministrijai pārmetuši, ka to vada nevis politiski ieceltais ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība (NA)), bet gan viņa biroja vadītājs, NA valdes loceklis Jānis Eglīts. "Gerharda kungs nav tas, kurš vada ministrijas darbu," jaunās valdības veidošanai veltītajā raidījumu ciklā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?" pauda ''Zemnieku saeimas'' valdes loceklis Mārtiņš Trons, pārmetot ministram nesarunāšanos ar zemniekiem un lauksaimniekiem.

11. oktobris, 2022, 17:44

23.09.22

«Paviršība iezagusies» un «aktierspēle švaka» – reklāmas speciālists kritizē politisko partiju priekšvēlēšanu reklāmas

Līdz 14. Saeimas vēlēšanām atlikušas nepilnas desmit dienas. Pieaug arī ielās un sociālajos tīklos redzamo politisko partiju reklāmu skaits. Vērtējot šīs priekšvēlēšanu laika reklāmas kampaņas, Latvijas Mākslas akadēmijas docents un grafikas dizainers Ivs Zenne saka - tajās redzama paviršība. Speciālists, kurš savulaik veidojis reklāmas vairākiem esošiem un jau likvidētajiem politiskajiem spēkiem, raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā sacīja, ka viņaprāt, tikai viena partija šogad konstruktīvi piegājusi savai reklāmas kampaņai.

23. septembris, 2022, 18:00

18.09.22

«Ar tiem nebūs aršana» un «narcisu iezīmes» – psihiatrs, aktrise un komunikācijas eksperti spriež par psiholoģiskajiem trikiem politiķu kampaņās

Politiķu sejas uz autobusiem un māju sienām. Apmaksātas intervijas un "dzīvesstila padomi" drukātajā presē. Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā aktrise, žurnālisti un komunikācijas eksperti sprieda, vai vēlētājs tiešām izvēlas balstot par tiem, kurus biežāk redz? Psihiatrs Artūrs Utināns norādīja – šāds triks iedarbojas uz cilvēku prātiem, bet, protams, ir tikai viens no rīkiem vēlētāju piesaistīšanai.

18. septembris, 2022, 17:30

16.09.22

«Būmeris grib būt zūmeris» un «daži jau ir gatava karikatūra» – aktrise, psihiatrs un komunikācijas eksperti par politiķu izdarībām priekšvēlēšanu reklāmās

Politiskās partijas savās aģitācijas kampaņās izmanto dažādas metodes – gan glancētas fotogrāfijas žurnālos, gan "tuvināšanos tautai", rīkojot bezmaksas koncertus un apmeklējot dažādas iestādes un uzņēmumus. Citi cer savus vēlētājus sasniegt, izmantojot "es bildēju sevi" metodi, atsakoties no reklāmu veidotāju komandas un pie pašbilžu taisīšanas ķeroties pašiem. Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā tās dalībnieki sprieda par politiķu priekšvēlēšanu kampaņām, cenšoties izskaidrot vienas vai otras metodes iedarbīgumu un saprast, kuru politiķi nevajag attēlot karikatūrā, jo viņš jau tāpat ir smieklīgs.

16. septembris, 2022, 8:30

13.09.22

«Baigi uz priekšu nedomā» un «kam var uzticēt valsti krīzēs» – politiķu vērtētāji par sabiedrības vēlmēm un partiju solījumiem

Iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšana, inflācijas ietekmes mazināšana, enerģētiskā neatkarība un drošība, veselības aizsardzība, sociālie jautājumi – tās ir tēmas, kuras Latvijas iedzīvotājiem šobrīd šķiet visaktuālākās, liecina pētījumu centra SKDS aptauja, kas veikta pēc Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta pasūtījuma. Salīdzinoši retāk cilvēkus uztrauc korupcija, valsts finanses, nodokļi, nodarbinātība, bezdarbs, Eiropas Savienības (ES) fondi, uzņēmējdarbības vide un reģionālā attīstība. Savukārt kultūras lietas, sabiedrības integrācija un nacionālie, etniskie jautājumi aptaujā ierindojās viszemāk. Politisko procesu vērotāji raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā sprieda, vai sabiedrības prioritātes daļēji saskan ar priekšvēlēšanu solījumiem partiju programmās. Vērtējot iedzīvotāju izvēles, aktieris un politiķu "cepinātājs " Jānis Kronis sacīja, ka sabiedrības izvēles ir likumsakarīgas, jo krīzes apstākļos cilvēki primāri domā par saviem maciņiem, un tas atspoguļojas arī partiju piedāvājumos.

13. septembris, 2022, 19:49

11.09.22

«Vīlušies šajā partijā» un «jāspēj kaut ko sarunāt» – politiķu vērtētāji par jau izdarīto un kandidātu solījumiem

Balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji savu vērtējumu par politiskajiem spēkiem, kuri kandidē 14. Saeimas vēlēšanās, izteiks 1. oktobrī, piemēram, vadošo vides organizāciju veidotais "Zaļais barometrs", jau ir izvērtējuši partiju piedāvājumu un līdzšinējo veikumu. Savukārt testā "Partiju šķirotava" katrs var salīdzināt, kādos jautājumos viņa domas sakrīt ar konkrēto politisko spēku un kādās ne. Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā vadošo dabas aizsardzības organizāciju iniciatīvas "Zaļais barometrs" koordinatore Baiba Vitajevska-Baltvilka sacīja, ka patiesībā Latvijā tie "zaļie", kuri sevi tā pozicionē, nekad tādi nav bijuši.

11. septembris, 2022, 11:24

07.09.22

Domburs intervē ZZS līderus Krauzi un Lembergu: par «visnacionālāko no visiem» un spēju vienoties pat ar marsiešiem

Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), iekļūstot 14. Saeimā, vienīgā sarkanā līnija ir tie politiskie spēki, kuri atbalsta Krievijas sākto karu Ukrainā, intervijā Jānim Domburam sacīja politiskā spēka valdes līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze. Tagad ZZS ir gatava sadarboties ar jebkuru politisko spēku, ja vien varēs realizēt savus programmā ierakstītos politiskos mērķus. Savukārt Aivars Lembergs, kurš atkal ir ZZS premjera amata kandidāts, neuzskata, ka apsūdzības koruptīvos noziegumos un atrašanās ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstā traucētu viņam pildīt Ministru prezidenta pienākumus un vest sarunas ar ASV.

7. septembris, 2022, 10:59

30.08.22

Trīs gadi kopš finanšu sistēmas «kapitālā remonta» sākšanas: vai naudas atmazgātājus tiesā bargāk?

Bargākais sods, kāds pēdējos četros gados piespriests par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir piecpadsmit gadi cietumā. Tas lasāms Tiesu administrācijas pēc "Kas notiek Latvijā?" lūguma apkopotajā statistikā. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) jau divus mēnešus ir bez vadītāja, jo Saeimas balsojuma rezultātā jūnija pēdējā plenārsēdē deputāti Ilzi Znotiņu neiecēla tā priekšnieces amatā uz otro termiņu. Bet viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuru Znotiņa, pirms četriem gadiem uzsākot darbu, uzsvēra kā vājo punktu, uzsākot finanšu sektora "kapitālo remontu", bija pārāk ilgie un maigie tiesas procesi naudas atmazgāšanas lietās. Izsludinātā reforma paredzēja atslogot prokuratūras un tiesu sistēmas darbu, lai tā no mazo noziegumu apkarošanas vairāk pievērstos finansiāli ietilpīgāku noziegumu apkarošanai. Taču pēdējo četru gadu spriedumi naudas atmazgāšanas lietās rāda, ka prokuratūra uz tiesu nosūta vairāk lietu, bet tajās piespriestie sodi arvien neizceļas ar bardzību.

30. augusts, 2022, 13:56

25.08.22

«Par katru plāksni ir notas» - ministrs Rinkēvičs atklāj Krievijas reakciju uz padomju pieminekļu nojaukšanu

"Par katru akmeni, par katru plāksni ir notas, arī par šo," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", runājot par pieminekļa Rīgā, Uzvaras parkā, nojaukšanu, kura demontāža sākās šonedēļ,un Krievijas reakciju uz to, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība). Ministrs ir pārliecināts, ka Saeimas 12. maija lēmums Latvijai starptautiskas tiesvedības riskus nerada.

25. augusts, 2022, 12:50

12.08.22

«Šādas informācijas mūsu rīcībā nav»: Ukrainas bēgļi un politika starp mājvietām, pabalstiem un resoriem

"Cilvēks nevar domāt, kur viņš strādās, ja viņš guļ uz "raskladuškas"," aprīļa beigās, diskutējot par Latvijas valdības plāniem par atbalstu Ukrainas kara bēgļiem, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" brīvprātīgā, "Providus" migrācijas un integrācijas pētniece Agnese Lāce. Pašvaldību un nevalstisko organizāciju bažas bija gan par mājvietu nodrošināšanu, gan Ukrainas civiliedzīvotāju integrēšanos. Situācija saasinājās maijā, kad nebija savlaicīga risinājuma par nosacījumiem pēc 90 dienu atbalsta perioda, ko toreiz pagarināja vēl par mēnesi. Aizvadīto mēnesi, kad arvien lielākam skaitam Ukrainas bēgļu noslēdzas daudzkārt pieminēto 120 dienu valsts atbalsta periods, raidījums "Kas notiek Latvijā?" skaidroja un analizēja – kā īstenojas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta politika Latvijā. Secinājums – nepilnīgi dati, minimālas izmitināšanas vietu rezerves, neskaidrības par mazaizsargātāko bēgļu daļu.

12. augusts, 2022, 11:38

08.08.22

32 Latvijas pašvaldībās vairs nespēj izmitināt Ukrainas bēgļus; brīvas «mazāk nekā 130 vietas» – atzīst VUGD

Uz piektdienu, 5. augustu, 32 no 43 Latvijas pašvaldībām jau bija izsmēlušas savas iespējas izmitināt bēgļus no Ukrainas. Pašvaldību mājvietās palikušas "mazāk nekā 130 vietas", raidījumam "Kas notiek Latvijā?" apliecināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), kas koordinē izmitināšanas procesus. Tā kā Ukrainas civiliedzīvotāju iebraukšana turpinās, šī situācija ir pamats bažām par ilgtermiņa risinājumu nepietiekamību.

8. augusts, 2022, 8:30

26.07.22

Bernis un 7 dalībnieki organizētā grupā naudas legalizēšanai: svarīgākais prokurores apsūdzībā ABLV lietā (papildināts)

Pagājušajā nedēļā prokuratūra informēja, ka tiesai nodota krimināllieta pret vairākiem "ABLV Bank" bijušajiem vadošajiem darbiniekiem par 2,1 miljardu eiro legalizēšanu. Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" rīcībā ir šis Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores Ingas Savčenko lēmums, kurā 51 lappušu garajā aprakstā atklājas, ko prokuratūra, atsaucoties uz 85 krimināllietas sējumos savāktajiem materiāliem, inkriminē bijušajam bankas vadītājam akcionāram Ernestam Bernim un vēl septiņiem apsūdzētajiem. Apsūdzības ieskatā – Bernis izveidojis organizētu grupu, kura piedāvājusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas pakalpojumus, un šī nauda nonākusi arī labdarības fondā. Lūk, svarīgākie fakti no prokuratūras lēmuma:

26. jūlijs, 2022, 11:29

21.07.22

Kāpēc Saeima neiecēla Znotiņu par FID priekšnieci otrreiz? Naudas ceļi no iesaldēšanas līdz konfiscēšanai

Par 33, pret 41, atturas 4 – tāds bija Saeimas balsojuma rezultāts jūnija pēdējā plenārsēdē, kad deputāti Ilzi Znotiņu neiecēla Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces amatā uz otro termiņu. Pretēji gan Valsts kancelejas rīkotā konkursa atlases komisijas, gan valdības un parlamenta atbildīgās komisijas lēmumiem.

21. jūlijs, 2022, 13:52

06.07.22

Pīlēns pieļauj iespēju pretendēt uz premjera amatu, «UPB» kārotā Liepājas cietuma būvniecību aicina apturēt

Biedrības "Apvienotais Latvijas saraksts" premjera amata kandidāts, 14. Saeimas vēlēšanās startējot kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, Latvijas Zaļo partiju un "Liepājas partiju", varētu būt arhitekts un uzņēmējs Uldis Pīlēns. To raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pieļāva Pīlēns. Viņš uzskata, ka šobrīd, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, būtu jāaptur plānotā Liepājas cietuma būvniecība, kuras celtniecības konkursā piedalās uzņēmums "UPB".

6. jūlijs, 2022, 10:48

27.05.22

Ukrainas kara bēgļi viesnīcā «Ludza»: Meklējam jebkādu dzīvokli – lai tikai sienas būtu

Joprojām nav pilnas skaidrības, kā Latvija turpmāk palīdzēs šeit iebraukušajiem Ukrainas kara bēgļiem. Galvenās bažas ir par dzīvesvietu. Pēdējo mēnešu laikā Latvijā reģistrēti ap 30 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Lai arī primārā atbalsta periods jau uzņemtajiem Ukrainas bēgļiem pagarināts par 30 dienām, tomēr Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" viesnīcā "Ludza" sastaptie bēgļi ir neziņā par savu nākotni un iespējām nostāties uz kājām. Galvenokārt nākas atdurties pret dzīvesvietas jautājumu – atrast mājokli īrei ir gandrīz neiespējamais uzdevums.

27. maijs, 2022, 12:30

28.04.22

Saules paneļu bums Latvijā: Valsts atbalsta programmās izgaismojas trūkumi

Latvijā iedzīvotāju vidū radusies strauja interese par saules paneļu uzstādīšanu, kam atbalstu sniedz arī valsts. Privātpersonām valsts atbalsta programmas nodrošina divas ministrijas, un jau iezīmējas trūkumi, turklāt atbalsta saņemšanas nosacījumi lika uzdot jautājumu par šo prasību samērīgumu, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili", kura izskanēšanas dienā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pavēstīja – tā grozījusi noteikumus, kas iepriekš ierobežoja vietas īpašumā, kur drīkst izvietot paneļus, piesakoties atbalsta programmā.

28. aprīlis, 2022, 13:53

31.03.22

Blaknes pēc Covid-19 potes ir, kompensācijas nav. Kāpēc ir problēmas ar solīto atbalstu?

Kad pār pasauli pārlaidās Covid-19 infekcija, tai līdzi nāca bailes gan no pašas slimības, kuras bīstamība un ārstēšana sākotnēji bija neskaidra, gan vēlāk arī no radītās vakcīnas pret to. Potēšanās pret Covid-19 Latvijā sākās pirms vairāk nekā gada. Dati rāda, ka pārliecinoši lielākā daļa vakcinēto ar problēmām potes dēļ nesaskaras. Tiem, kuriem tādas radušās un būtiski ietekmē dzīvi, valsts sola kompensāciju, taču ne vienmēr ar tās saņemšanu sokas raiti, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili", kas skaidroja tā iemeslus.

31. marts, 2022, 19:00

18.03.22

Kas lobē «Gazprom» intereses Latvijā?

Krievijas prezidents Vladimirs Putins savu Ukrainā sākto karu finansē no naftas un gāzes tirdzniecības ieņēmumiem. Katru reizi, kad pērkam Krievijas degvielu vai gāzi, mēs ar saviem eiro palīdzam piepildīt agresora kasi. Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" pētīja, kas sarežģī Latvijas ceļu līdz brīvam gāzes tirgum un kā veicināt Latvijas energoresursu neatkarību.

18. marts, 2022, 6:14

14.03.22

Pret drošības naudu atbrīvotais Lembergs devies ārstēties uz Minheni

Koruptīvos noziegumos apsūdzētais bijušais Ventspils mērs, pašreizējais Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs („Latvijai un Ventspilij”) ar tiesas atļauju devies ārstēties uz Vācijas pilsētu Minheni.

14. marts, 2022, 16:12

03.02.22

Otrās digitālās TV prāvas aizkulises – nav cietušā, nav nozieguma

Ekonomisko lietu tiesa nesen attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, tostarp par oligarhiem dēvētos Andri Šķēli un Aināru Šleseru. Tiesvedība pirmajā instancē noslēdzās ar pretrunīgu atziņu. Tiesnesis piekrita, ka savulaik Šlesera vadītā ministrija prāvas centrā esošo digitālās televīzijas konkursu sarīkojusi par labu firmai, kuras uzvarā ieinteresēts Šķēle. Taču krāpšanu tajā nesaskatīja. Kādi bija lietas apstākļi, un cik pamatots ir tiesas secinājums?

3. februāris, 2022, 13:05