Kas notiek Latvijā trīs dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Jānis Ikstens, Vita Matīss, Rūta Dimanta, Jānis Endziņš, Arnis Kaktiņš, Georgs Rubenis

Jānis Domburs 28. septembris, trešdiena 21:15

32 Latvijas pašvaldībās vairs nespēj izmitināt Ukrainas bēgļus; brīvas «mazāk nekā 130 vietas» – atzīst VUGD

Uz piektdienu, 5. augustu, 32 no 43 Latvijas pašvaldībām jau bija izsmēlušas savas iespējas izmitināt bēgļus no Ukrainas. Pašvaldību mājvietās palikušas "mazāk nekā 130 vietas", raidījumam "Kas notiek Latvijā?" apliecināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), kas koordinē izmitināšanas procesus. Tā kā Ukrainas civiliedzīvotāju iebraukšana turpinās, šī situācija ir pamats bažām par ilgtermiņa risinājumu nepietiekamību.

Īsi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā valdība apstiprināja pasākumu plānu gadījumam, ja civiliedzīvotāji no Ukrainas masveidā ierastos Latvijā. Sākotnējais plāns balstījās uz prognozi, ka Latvijā iebraukušo cilvēku skaits varētu sasniegt 10 tūkstošus. Vēlāk, aprīlī, valdība jau plānoja paredzamo maksimālo pašvaldībās izmitināmo skaitu, ja Latvijā būs jāizmitina 30–40 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu. Iekšlietu ministrijas vadība tolaik raidījumā "Kas notiek Latvijā?" aizstāvēja šo plānu kā reālu un atbilstošu, kamēr pašvaldību un nevalstiskā sektora pārstāvji bija skeptiskāki.

Šobrīd Latvija reģistrēto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits ir mazāk nekā pusotra tūkstoša attālumā no 40 tūkstošiem – VUGD, kas ir koordinējošā institūcija bēgļu jautājumā, dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrēti 38 512 civiliedzīvotāji no Ukrainas, apliecināja Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Ilze Dāme-Birziņa. No tiem liela daļa lūguši Latvijā noteikto primāro atbalstu – izmitināšanu vai pārtiku, vai abus. VUGD dati uz 4. augustu liecina, ka ar pašvaldības starpniecību izmitināto skaits valstī kopumā pagājušajā nedēļā bija sasniedzis 12 377.

Jau kopš pavasara lielākās bažas izskanējušas par bēgļu izmitināšanu. To šobrīd nodrošina gan pašvaldību, gan privātpersonu un juridisko personu mājvietās, slēdzot līgumus par atlīdzību no valsts. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums paredz, ka Latvija primāro palīdzību bēgļiem sniedz 120 dienas, bet pēc šī termiņa tas tiek turpināts atsevišķām personu grupām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti, pensionāriem, izglītojamiem, grūtniecēm, mazgadīgu bērnu vecākiem un citiem. Dati rāda, ka lielākā daļa no Ukrainas iebraukušo ir sievietes, aptuveni trešdaļa ir nepilngadīgie, vairāk kā divi tūkstoši – pensionāri.

Daļā pašvaldību jau iepriekš vēstīja par mājvietu trūkumu. 20. jūlijā tika pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, paredzot, ka Ukrainas civiliedzīvotājus var izmitināt līdz 60 dienām, ja pašvaldībā ir sasniegti 80% no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams nodrošināt izmitināšanu citā pašvaldībā. Saskaņā ar VUGD datiem, 80% robeža šobrīd ir pārsniegta gandrīz visās pašvaldībās. Pārliecinoši lielākā daļa pašvaldību – 32, tostarp visas valstspilsētas, sniegušas informāciju, ka vietu Ukrainas bēgļu izmitināšanai vairs nav. Vienīgā pašvaldība, kurā aizņemto vietu skaits ir zem 90%, ir Dienvidkurzemes novads, bet neliels neaizņemtu mājvietu atlikums ir Rēzeknes, Ventspils, Alūksnes, Balvu, Ķekavas, Madonas, Mārupes, Preiļu un Varakļānu novados. Vienīgā pašvaldība, par ko VUGD nav datu procentuālā sadalījumā, ir Valmieras novads.

Dāme-Birziņa no VUGD raidījumam "Kas notiek Latvijā?" apliecināja, ka uz piektdienu, 5. augustu, Latvijas pašvaldībās brīvas palikušas vien aptuveni 130 vietas ukraiņu izmitināšanai. VUGD pārstāve skaidro, ka situācija mainās katru dienu, bet ir skaidrs – izmitināšanas vietu rezerves būtiski nepieaug. Taču, lai gan Ukrainas kara bēgļu skaits, kas turpina ierasties Latvijā, ir mazāks nekā iepriekšējos mēnešos, tomēr tas arvien ik nedēļu mērāms simtos, no kuriem daļai izmitināšana ir nepieciešama. Piemēram, jūlija pēdējā dekādē reģistrējušies 647 Ukrainas civiliedzīvotāji, bet augusta pirmajās piecās dienās – 501 ukrainis, no kuriem attiecīgi 228 un 108 ir nepieciešama primārā palīdzība, liecina VUGD dati.

Joprojām līdz ar brīvprātīgajiem bēgļu izmitinātājiem privātajā sektorā izmitināšanā piedalās valsts atbalstu saņemošas mājsaimniecības un juridiskas personas, tostarp dažādi viesu izmitināšanas uzņēmumi. Taču  no VUGD saņemtā informācija liecina, ka tie neveido īpaši lielu īpatsvaru. Mājsaimniecībās, kas saņem valsts noteikto finansiālo atbalstu, izmitināti 1663 Ukrainas civiliedzīvotāji. Tikmēr par Latvijas varēšanu Ukrainas kara bēgļus izmitināt liecina arī tas, ka 43 cilvēki, pamatā ģimenes, izmitināti Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki", kas paredzēts, lai nodrošinātu pajumti dažādu valstu patvēruma meklētājiem, kamēr tiek pieņemts lēmums par viņu turpmāko statusu.

Vairākas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" aptaujātās pašvaldības jau jūlijā norādīja, ka valdības lēmumi, ja vispār risina problēmu, tad tikai īstermiņā un tikai daļēji, jo izmitināšanas vietas ir sazobē ar darbavietu un izglītības pieejamību. Aptaujātās pašvaldības norādīja arī uz to, ka mājsaimniecības nav pietiekami motivētas uzņemt bēgļus pie sevis ilgtermiņā, ņemot vērā komunālo pakalpojumu izmaksu pieaugumu.

Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem", kas visus aizvadītos mēnešos darbojas, lai palīdzētu atbraucējiem no Ukrainas, valdes locekle Linda Jākobsone situāciju ar izmitināšanu Latvijā vērtē kā ļoti nekonkrētu. Jākobsone kritizē konkrētu datu par bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu trūkumu. "Pašlaik pieejamā informācija neļauj izdarīt secinājumus par to, cik ilgi pieejamais brīvo vietu skaits izmitināšanai ir pietiekošs. Tāpat nav zināms, kāda ir gatavība tam, ja situācija Ukrainā pēkšņi mainītos un būtu nepieciešams lielāks skaits izmitināšanas vietu," saka Jākobsone.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt