Priekšvēlēšanu laikā katrs no kandidātiem cenšas parādīt savu pozitīvo tēlu, un viņiem šķiet, ka tas tiek darīts efektīvākajā veidā, sprieda Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents, psihiatrs Artūrs Utināns. "Mēs varam izsekot, kas ir agresīvi, sazvērestības teorijas varam redzēt, tur ir tendences ne tik ļoti uzsvērt savu darbību, bet konkurentu noniecināšanu, ko iepriekšējā valdība slikti darījusi," sacīja psihiatrs. Šādā rīcībā "vienkāršu matemātiku" saskatīja aktrise Dārta Daneviča. Proti, esot loģiski, ka partijas, kuras pēdējā Saeimas sasaukumā bijušas pozīcijā, sevi slavē, kamēr tās, kuras arī bija pie varas, bet ne no Ministru prezidenta partijas, arī sevi slavē, bet neizdarīto noraksta uz to, ka "premjers neļāva strādāt". "Ja mēs bijām opozīcijas partija, tad metam sūdus pozīcijas partijām," viņa piebilda. Pēc Danevičas domām, atšķiras vien tas, kā kritika tiek teikta – solīdi vai arī vēstījums ir agresīvs.
Piemēram, līdzšinējais premjers Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" video reklāmā izvēlējies "glancēto variantu", kurā redzams ejam gar Brīvības pieminekli, neskatoties reklāmas rullīša skatītāja acīs. Šāda reklāma, pēc Danevičas domām, ir loģiska izvēle Kariņam. "Viņš man asociējas tiešām ar tādu ārkārtīgi labi audzinātu, mierīgu, miermīlīgu klases audzinātāju, kuram ir savākusies mežoņu klase, un tad viņš uzzina, ka kādi viņa ministri ir savārījuši ziepes, un vienīgais, ko viņš var pateikt, kas ir viņam "matom" runāšana, tas ir "Draugi, nav labi"". Pēc Danevičas domām, šāds cilvēks nerunā "selfiju" stilā.
"TVNET" krievu valodas versijas galvenā redaktore Ērika Staškeviča, savukārt, pievērš uzmanību ne tikai reklāmu saturam, bet arīdzan vizuālajam noformējumam. "Ir tādi glancētāki politiķi, kuri izmato televīzijas pieeju – es tā smuki iešu, aizmugurē Brīvības piemineklis, viņi izmanto algotus darbiniekus, kuri ir izdomājuši reklāmas konceptu. Un tad ir otra pieeja: "Es pats sev saimnieks, man tie algotie darbinieki nav vajadzīgi, es pats komunicēšu ar saviem vēlētājiem." "Krievu Gobzems" ir Rosļikovs [partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs], viņi viens otru spoguļo. Jūsu video tas ir lieliski izcelts, viņi pat saka to pašu tekstu, tur līdzīgi ar telefonu, strādā ar savu auditoriju bez starpniekiem. To pašu ceļu mēģina iet Šlesers [Ainārs Šlesers no "Latvija pirmajā vietā"], bet izskatās, ka būmeris grib būt zūmeris un viņam īsti nesanāk," sacīja Staškeviča.
Portāla "Delfi" sociālo tīklu satura redaktors Jānis Sildniks bilda, ka šādi video un foto, kur "es bildēju sevi" šobrīd ir daudz populārāki sociālajos tīklos, jo to lietotājiem ir apnikušas ar dažādiem filtriem apstrādātās fotogrāfijas. "Tuvāk tautai "vaibs"," tā politiķu pašdarbību sociālajos tīklos komentēja Sildniks.
Runājot par mēģinājumu iet tuvāk tautai, raidījuma viesi komentēja vairākus piemērus - Kariņa fotografēšanās ar kuļmašīnu, Apvienotā saraksta kandidātu vizīti uz partijas biedra vadīto slimnīcu Jēkabpilī, arī Zaļo un Zemnieku savienības rīkotā bezmaksas koncerttūri pa Latviju un "Attīstībai/Par!" politiķa Daniela Pavļuta līdzdalību sportistu apbalvošanā Siguldas velosacīkstēs.
"Ja kaut kas ko pasaka par ZZS, tad tā ir šī bilde," attēlu no partijas rīkotā koncerta komentēja Sildniks. "Tāda senila, veca, līdzīga kā viņu komunikācija, jo viņiem ir tāda vecišķa komunikācija, Lembergs stāv pie sava koka globusa un runā par Sorosu," tā portāla "Delfi" sociālo tīklu redaktors. Viņaprāt, tajā saskatāms stils no deviņdesmitajiem gadiem. Tikmēr Apvienotā saraksta vizīte slimnīcā vismaz atgādina šo laiku, jo politiķi lieto sejas maskas.
Tikmēr politiskās reklāmas kolekcionārs Didzis Rudmanis kandidātu koncertus vērtē kā vienkāršu barteru, kur vairāki dalībnieki kaut ko iegūst - politiķi satiek vēlētājus, vēlētāji paklausās koncertu.
Psihiatrs Utināns gan uzstādīja citu "diagnozi". "Man tuvāk tautai būtu, ja politiķis spētu uzklausīt kritiku. Ja sportistiem uzdāvina kaut ko, skaidrs, ka viņu nekritizēs, vai nodziedās dziesmu, vai kaut ko dos slimnīcai. Es neteiktu, ka tā ir pietuvināšanās. Tā ir pietuvināšanās imitācija," rezumēja Utināns.
Vēl viens reklāmas triks, kuru izmanto daudzi politiskie spēki, ir ar reklāmām aplīmēts autobuss. Šo stilu aizsāka Aldis Gobzems no "Katram un katrai" un politikā vairākkārt bijušais Ainārs Šlesers ar jauno partiju "Latvija pirmajā vietā". Sildniks sacīja, ka Gobzema autobuss viņam atgādina "amerikāņu road trip" stilu jeb amerikāņu ceļojumu stilu. Gobzems šo transporta līdzekli izmantoja, ar saviem atbalstītājiem un partijas biedriem apbraukājot Latviju, raidot no tā tiešraides. Pārējie politiskie spēki, pēc Sildnika domām, ir iedvesmojušies no šī gājiena un aplīmējuši arī savus autobusus."Bet, vai Lembergs vispār ir ar to autobusu braucis kaut kur?" retoriski jautāja Sildniks. Rudmanis sprieda – tā vienalga ir laba vides reklāma, jo tādu autobusu pamana arī tie, kuri ikdienā cenšas nepatrāpīties politķiem ceļā.
Jautāts, kuras politiķu reklāmas kampaņas būtu vērts attēlot karikatūrā, Gatis Šļūka sacīja: "Daži jau ir gatava karikatūra un paši par sevi smieklīgi."
