Jaunākais "Zaļais barometrs" rāda, ka augstākos punktus – 10., 9., 8., 7., nav saņēmusi neviena partija. Sešus ir saņēmuši "Progresīvie", četrus "Attīstībai/Par!" un "Jaunā Vienotība", divu punktu vērtējumu ir izpelnījusies Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība, bet "Saskaņa", "Konservatīvie" un "Apvienotais saraksts" saņēmuši pa vienam punktam. "Latvija pirmajā vietā" nav saņēmusi nevienu punktu.
Vitajevska-Baltvilka skadro, ka šo vērtējumu veikušas visas vadošās vides organizācijas Latvijā un tie cilvēki, kuri daudzus gadus piedalās politiskajos procesos vides jautājumos. "Mēs vērtējam gan to, kas ir uzrakstīts uz papīra, 4000 zīmju programmās, gan rīcības politiku, partiju galvenos darbus pēdējo četru gadu laikā," vērtējumu skaidro Vitajevska-Baltvilka. Piemēram, pirms četriem gadiem "Attīstībai/Par!" barometrā bija 2. vietā, bet nu piedzīvojusi kritiku. Vitajevska-Baltvilka: "Mēs esam vīlušies ''Attīstībā/Par!", mēs esam vīlušies tajā, kāda ir bijusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbība pēdējo četru gadu laikā." Savukārt komentējot salīdzinoši augsto vērtējumu partijai "Progresīvie", kura gan Saeimā netika ievēlēta, bet strādā Rīgas domē, Vitajevska-Baltvilka sacīja, ka netika vērtēts tikai tas apstāklis, ka galvaspilsētā nokalta koki, bet gan partijas kompetence, jo tajā ir daudzi cilvēku ar augstu kompetenci vides jomā.
Savukārt "Partiju šķirotavas" mērķis nav dot vērtējumu, skaidoja "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka. Te galvenais uzdevums ir fokusēties uz to, kas ir katras partijas galvenās atšķirības konkrētos jautājumos. "4000 zīmju programmās partijas ieraksta to, ko grib ierakstīt. "Partiju šķirotava" uzdod visām partijām vienādus jautājumus, dažas partijas negrib pozicionēties. Šobrīd 12 no 19 partijām ir pārstāvētas "šķirotavā". Visiem jāatbild uz neērtiem jautājumiem, par kuriem viņiem dažreiz pašiem ir iekšējas diskusijas," klāstīja Kažoka.
Piemēram, viens no jautājumiem ir saistīts ar to, ko premjers darīs, ja notiks liels skandāls, – vai demisionēs? Bet ko darīt, ja realitātē partija to nedara. Aktieris un politiķu "cepinātājs" Jānis Kronis kā piemēru minēja Mārtiņu Bondaru, kurš nesteidzās ar demisiju pēc kriminālprocesa sākšanas par iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no piedziņas "Latvijas Krājbankas" daudzmiljonu lietā. Kronis atgādina, ka viņa partija "Attīstībai/Par!" sevi pozicionēja kā partiju, kas vērsta uz Ziemeļvalstu politiskās kultūras modeli, bet "kaut kā negribēja demisonēt."
Advokāts Artūrs Caics gan iebilda, ka skandāla lielums nav tik vienkārši izmērāms, jo vienai partijai tas var likties liels, citai ne. Kažoka sacīja, ka tādā gadījumā vēlētājam jādomā, kā šādas atbildes vērtēt, jo ne visas partijas gatavas demisionēt pēc skandāla. Bet savu nostāju var izmērīt arī konkrētākos jautājumos, piemēram, vai atbalsta atomelektrosacijas uzbūvēšanu pēc pāris gadiem, pāreju uz latviešu valodu visās skolās, sankciju turpināšanu pret Krieviju un līdzīgos.
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka gan šaubījās, ka šīs atbildes kaut ko parāda. Viņaprāt, partija ir jāvērtē nevis pēc programmas, bet pēc cilvēkiem, kuri ir partijā, viņu kompetences. "Viņu kompetence kā speciālistiem un kompetence kā vadītājiem, organizatoriem," uzsvēra Sauka.
Publicists Māris Zanders sprieda, ka šobrīd, kad dienaskārtībā ir jautājums par enerģētikas krīzes risināšanu, ir svarīgi, cik daudz konkrētais kandidāts, iekļūstot parlamentā vai valdībā, spēs Eiropas Savienībā un tās institūcujās "kaut ko sarunāt". "Respektīvi, ja man kāds vienkārši saka, ka viņš man kaut ko garantē vai gādās, un ir ierastā retorika, ka pārskatīsim, atcelsim, sodīsim, – mani tas neintersē; mani interesē, vai tas cilvēks varēs ES Padomē vai Eiropas Komisijā aizbraukt un runāt kā līdzīgs ar līdzīgu, dalot nepietiekamos energoresursus," sacīja publicists.
Sauka piekrita, ka starptautiskās attiecības šaja situācijā ir svarīgas. "Te mēs pārkārtojam ekonomiku uz kaut ko citu," teica Sauka, piekrītot, ka ir šobrīd svarīgi, lai strādā eksperti.
Kažoka norādīja, ka sabiedrības uzticēšanās Saeimai un valdībai joprojām ir maza un šobrīd partiju reitingu aptaujās mēs redzam tos, kuri jau ir izlēmuši. "Lielā šo vēlēšanu intriga ir, ko darīs pārējie cilvēki, kas padara šis vēlēšanas grūti prognozējamas," atzina Kažoka.
Atgriežoties pie partiju programmām, advokāts Caics sacīja, – ja vēlētāji balso, vadoties pēc programmām, tad ir jāseko tam, vai partija rīkojas pēc tām. Zanders gan to apšaubīja, sakot, ka partijas parasti var atrunāties, ka nav izdevies kaut ko realizēt, jo traucējuši citi Saeimā ievēlētie koalīcijas partneri.
