Kas notiek sporta politikā, finansēs un Latvijas Olimpiskajā komitejā?

Anda Čakša, Juris Zīvarts, Jānis Buks, Raimonds Lazdiņš, Aivars Platonovs, Artūrs Liepa, Dainis Caune, Raimonds Rudzāts

Jānis Domburs 17.aprīlis, trešdiena 21:15

«Par katru plāksni ir notas» - ministrs Rinkēvičs atklāj Krievijas reakciju uz padomju pieminekļu nojaukšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Par katru akmeni, par katru plāksni ir notas, arī par šo," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", runājot par pieminekļa Rīgā, Uzvaras parkā, nojaukšanu, kura demontāža sākās šonedēļ,un Krievijas reakciju uz to, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība). Ministrs ir pārliecināts, ka Saeimas 12. maija lēmums Latvijai starptautiskas tiesvedības riskus nerada.   

Mēnesi pirms Saeimas lēmuma, 13. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?", runājot par tā sauktā Uzvaras pieminekļa likteni, izskanēja viedoklis, ka Latvija nedrīkst iet Krievijas ceļu un uzspļaut starptautiskajiem līgumiem un starptautiskajām tiesībām. Ārlietu komisijas sekretāre Krista Baumane (A/Par) sacīja, ka Latvijai savas starptautiskās saistības, ko tā uzņēmās, parakstot vienošanos par Krievijas armijas izvešanu  1994. gadā, ir jāpilda. "Ja Krievija uzspļauj starptautiskajiem līgumiem un starptautiskajām tiesībām, Latvija to nedrīkst darīt," sacīja deputāte. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Konservatīvie) tolaik pauda, ka viens no varantiem ir līguma izbeigšana uz kara pamata.  

Saeima 12.maijā pieņēma Ārlietu komisijas virzītos likuma grozījumus, ar ko tiek atcelti juridiskie šķēršļi Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai. Jau vairākkārt atbalstu pieminekļa nojaukšanai sabiedrisko iniciatīvu platformā "manabalss.lv" bija pauduši vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, taču diskusijas no jauna uzvirmoja pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Maija vidū Rinkēvičs paziņoja, ka Krievijas vēstniecībai ir nosūtīta nota par Latvijas valdības un Krievijas valdības vienošanās par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. panta apturēšanu. Vienošanās 13. pants paredz – saskaņā ar starptautisko praksi Latvija nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu valsts teritorijā, kā arī neliek šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai. Tāpat Krievija nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu.

Šonedēļ "Kas notiek Latvijā?" vērsās Ārlietu ministrijā ar jautājumu par Krievijas reakciju uz minēto notu. Ārlietu ministrijas atbildē norādīts, ka Krievija diplomātiskajā sarakstē ir paudusi protestus pret Latvijas pēdējo mēnešu lēmumiem gan par līguma panta darbības apturēšanu, gan padomju režīmu slavinošo objektu demontāžu. Nota kā diplomātiskās sarakstes dokuments atbilstoši starptautiskajai praksei nav publiskojama.

Rinkēvičs 24. augusta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja, ka diplomātiskā sarakste ar Krieviju ir intensīva un pēc Saeimas iepriekš minētā lēmuma Krievijas puse informēta par 13. panta apturēšanu "līdz Krievija atgriezīsies pie starptautisko tiesību izpildes, un tas laiks būs, kad pūcei aste ziedēs". Runājot par maijā sūtīto notu, Rinkēvičs sacīja, ka no Krievijas saņemtā atbilde bijusi, ka šis Saeimas lēmums ir līguma pārkāpums un "visādi draudi par kompensācijām un ko tik ne." Taču Latvijas puse uzskata, ka no starptautisko tiesību viedokļa šāda rīcība ir bijusi tiesiska un pamatota un nav bažu par iespējamu tiesvedību.  

Ineta Ziemele, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore, piekrita, ka juridiski Saeimas  lēmums ir pareizs.

"Vingrinājumiem ar notu apmaiņām ir jāiet cauri, tas ir tas process,"

 

sacīja Ziemele.

Rīgā, Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšana sākās šo pirmdien.

KONTEKSTS:

Vairāku gadu garumā pie minētā pieminekļa 9. maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku, lai piedalītos tā dēvētās Uzvaras dienas svinībās, atzīmējot Sarkanās armijas uzvaru pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar PSRS īstenoto Baltijas valstu okupāciju un aneksiju.

Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Diskusijas par šiem jautājumiem ir noslēgušās, Saeimai pieņemot likumu, kas nosaka, ka līdz rudenim Latvijā jānovāc visi ar kapavietām nesaistītie padomju režīmam veltītie pieminekļi.

22. augustā pieminekļa kompleksa demontāžas darbi Uzvaras parkā ir sākušies, un nākamās dienas laikā nogāztas visas trīs padomju karavīru statujas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti