Publiski pamats prognozēt šādu iznākumu izskanēja tikai Saeimas sēdes priekšvakarā – raidījumā "Kas notiek Latvijā?", kur piedalījās visu frakciju politiķi, tostarp atklājot domstarpības valdošajā koalīcijā.
Kamēr arvien nav zināms, kad notiks jauns konkurss un kas kandidēs uz FID vadītāja amatu, raidījums "Kas notiek Latvijā?" analizē par un pret – iemeslus un ieganstus politiķu lēmumam par pirmo personu jomā, kas Latvijas ekonomikai un reputācijai aizvadītajos gados bijusi viena no trauslākajām un nozīmīgākajām.
FID – starp "Burkāna kantori" un "Moneyval"
Znotiņas priekštecis šajā jomā, divdesmit gadus vadot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu kopš tā dibināšanas deviņdesmitajos gados, bija Viesturs Burkāns. Šī iestāde, nereti saukta par "Burkāna kantori", bija prokuratūras pārraudzībā, bet neizcēlās ar plašām publiskām aktivitātēm, lai gan jau kopš Latvijas integrēšanās Rietumu pasaulē bija signāli, ka caur mūsu valsts komercbankām plūst netīrā nauda. ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija "FinCEN", kas Latvijā kļuva plaši pazīstama 2018. gadā, kad tās "melnajā sarakstā" iekļāva "ABLV Bank", jau pārdesmit gadus agrāk šajā sarakstā iekļāva "VEF banku" un "Multibanku". Turpmākajos gados starptautiski Latvijas bankas figurēja dažādos naudas atmazgāšanas skandālos. Piemēram, tā dēvētajā Magņitska lietā caur kopumā sešām Latvijas bankām atmazgāti 63 miljoni eiro. Legalizācijas shēmā figurēja "Trasta komercbanka" un Aizkraukles banka, kas bija "ABLV Bank" iepriekšējais nosaukums. Soli pa solim dažādām Latvijas komercbankām tika slēgti korespondējošie konti tiešajiem dolāru norēķiniem – dolāru norēķinu apjoms globālā mērogā caur Latviju bija nesalīdzināmi lielāks par mūsu valsts vietu starptautiskajā ekonomikā.
Vārdos – likumos un dokumentos – naudas atmazgāšanas problēma tika atzīta, tomēr darbos aizdomīgo darījumu kontrole "Burkāna kantorī" un banku uzraudzība Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) bija ar salīdzinoši retām un mērenām sankcijām. 2017. gadā Māra Kučinska valdības akceptētajā finanšu sektora attīstības plānā Latvija tika saukta par "jaunu un augošu reģionālo finanšu centru, kas apkalpo ievērojamu ārvalsts klientu līdzekļu apmēru, tostarp no valstīm ar paaugstinātu korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku". Tajā pašā laikā, 2017. gada sākumā, FKTK sniegtie dati liecināja, ka Latvijas kredītiestādēs čaulas kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 27,8% apmērā. Savukārt kredītiestāžu, kas pārsvarā apkalpo augsta riska klientus, šo kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 44,52%. Par čaulu kompānijām atzīst tādus uzņēmumus, kas nevar pamatot savu saimniecisko darbību, reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus, kuriem nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Tikai gadu vēlāk – kad Latvijas finanšu sistēma bija satricināta līdz pamatiem – grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paģērēja tirgus dalībniekiem pārtraukt sadarbību ar ''čaulām''.
''FinCEN'' 2018. gada februārī ziemā paziņoja, ka Latvijas tolaik trešās lielākās bankas "ABLV Bank" nepilnīgā uzraudzība ļāva caur to organizēt naudas atmazgāšanas shēmas, kas esot palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un nelegālas aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Šis notikums, kam sekoja drīza "ABLV Bank" slēgšana un likvidācijas uzsākšana, lika revidēt naudas atmazgāšanas un banku uzraudzības kontroles sistēmu.
Premjers Māris Kučinskis paziņoja, ka pirmoreiz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vēsturē uz tā vadītāja amatu tiks rīkots konkurss. Togad tika mainīta arī iestādes pārraudzība, to nododot Ministru kabinetam iekšlietu ministra personā.
2018. gada jūnijā, pēc toreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera lēmuma un bez politiķu balsojuma, Ilze Znotiņa, kurai līdzšinējā pieredzi naudas atmazgāšanas ierobežošanā bija privātajā sektorā advokātu biroja "Deloitte Legal" partneres statusā, kļuva par vadītāju dienestam, ko tagad pazīstam kā FID. Znotiņas darba sākums bija laiks, kad iepriekšējos gados uzkrājušās problēmas rezultējās ar Eiropas finanšu sektora uzraugu "Moneyval" lēmumu par pastiprinātas kontroles režīmu Latvijai. Tas nozīmēja risku valstij nonākt tā devētajā "pelēkajā sarakstā", kas attiecas uz valstīm ar īpašām problēmām naudas atmazgāšanas jomā. Savās rokās turēt cīņu ar naudas atmazgāšanu – tā dienesta galveno uzdevumu savulaik formulēja Znotiņa.
Līdzās pašas izvirzītajiem uzdevumiem par sadarbības stiprināšanu ar ziņotājiem par aizdomīgajiem darījumiem un izmeklēšanas iestādēm Znotiņa arī uzsvēra nepieciešamību FKTK demonstrēt neatlaidīgu rīcību, pārbaudot un sodot bankas, ja tās neievēro noteikumus.
Vairāk padziļinātās izpētes un iesaldēto miljonu
FID dati rāda, ka pēdējos gados ziņojumu skaits par aizdomīgiem darījumiem skaitliski kardināli nemainās, taču gadu no gada audzis padziļinātās izpētes lietu skaits. 2018. gadā to īpatsvars bija nedaudz mazāks par pusi, pērn – jau virs 90%. Aktīvākie ziņotāji arvien ir bankas.
Naudas atmazgāšanas apkarošanā FID tiešās pilnvaras – neatkarīgi no citiem likumsargiem – ir veikt potenciāli nelegālās naudas iesaldēšanu, kas var būt pamats policijai sākt izmeklēšanu. Dati šajā jomā arī liecina par pieaugumu, turklāt tas turpinās – šī gada sešos mēnešos FID iesaldējis 225,38 miljonus eiro iepretim 209,63 miljoniem pērn un 429,42 miljoniem 2020. gadā.
Summas, kas atgrieztas banku klientiem, jo policija nav sākusi kriminālprocesu, ir niecīga daļa no kopējā apjoma. Četros no pieciem aizvadītajiem gadiem tās nav mērāmas miljonos. Izņēmums ir 2019. gads, kad "atsaldēti" 12,117 miljoni eiro. FID Stratēģiskās attīstības un komunikācijas nodaļas vadītāja Marta Jaksona saka, ka šis cipars izceļas, jo togad dienests proaktīvi rīkojies ar "ABLV Bank" lietām.
75 no 220 kriminālprocesiem saistīti ar ABLV
Noziedzīgi iegūtas mantas legalizēšana saistās ar kādu citu agrāku noziegumu, kā rezultātā iegūti legalizējamie līdzekļi. 2018. gada maijā, īsi pirms sākt darbu, Ilze Znotiņa žurnālā "Ir" atsaucās uz nacionālo risku novērtējumu, sakot: "mūsu četri svarīgākie noziedzīgie nodarījumi, kas ģenerē vislielākos naudas līdzekļus, ir korupcija, nodokļu noziegumi, krāpšanas un kontrabanda. Mēs saprotam, ka mums te tranzītā iet nauda, kas lielākoties ir lielā korupcijas un krāpšanas nauda no Austrumiem."
Šobrīd nav apkopots, cik kopumā visās policijas struktūrās izmeklē šādas lietas. Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas, kuras uzdevums ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu un noziegumu finanšu sistēmā apkarošana, vadītājs Svens Kristjansons "Kas notiek Latvijā?" min, ka
viņu lietvedībā šobrīd ir 220 kriminālprocesi par naudas atmazgāšanu. No tiem 75 ir saistīti ar "ABLV Bank". "Pie mums ir mazākā un sarežģītākā "ABLV" lietu daļa," saka Kristjansons. Procesi ir sākti, arī balstoties uz FID ziņojumiem. Kristjansons, kurš pirms tam ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā strādājis dažādās policijas nodaļās, bet par priekšnieku kļuvis šāgada 1. aprīlī, saka, ka ar kriminālprocesiem rezultējas vairāk kā 90% FID atsūtīto ziņojumu.
"Kas notiek Latvijā?" no vairākiem avotiem zināms, ka kopumā dažādos policijas iecirkņos Latvijā lietvedībā ir jau daudzi simti kriminālprocesu par naudas atmazgāšanu caur "ABLV Bank". Tomēr tiesu dati liecina, ka galīga sprieduma nav nevienā no šīm lietām. Tikmēr policija lepojas ar citiem procesiem. Svens Kristjansons saka, lielākā daļa naudas atmazgātāju, kuri izmantojuši "ABLV Bank", nav Latvijas rezidenti, un, viņaprāt, nav samērīgi ieguldīt policijas resursus, lai meklētu cilvēkus no Azerbaidžānas, Kazahstānas vai citām trešajām valstīm. Izmeklētāji izmanto jau 2005. gadā radīto kriminālprocesuālo regulējumu – process par noziedzīgi iegūtu mantu. Tas ļauj kriminālprocesā savlaicīgi atrisināt mantisko jautājumu gadījumos, kad ir izņemta vai arestēta manta un objektīvu iemeslu dēļ kriminālprocesa nodošana tiesai saprātīgā laikā nav iespējama. Dati rāda, ka šādu procesu ir krietni vairāk nekā procesu tiesā par pašiem noziegumiem, kuru rezultātā ir radusies "atmazgājamā" nauda.
Svarīgāk ir atņemt noziedzīgo naudu?
Tiesu administrācijas dati rāda, ka šogad tiesās izskatīti 78 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu un par tādu kopumā atzīti 11 523 807 eiro. Pērn gada laikā tādu procesu bija 251.
Dati rāda, ka lielākoties tiesas piekrīt procesa virzītāju novērtējumam. Pēdējo piecu gadu laikā atcelti vien divi šādi lēmumi un astoņos gadījumos tie atcelti daļēji.
Spriežot pēc statistikas, par pašu legalizēšanu tiesā retāk. Prokuratūras dati rāda, ka 2018. gadā visā Latvijā bija 48 lietas, kurās noziegumi kvalificēti pēc Krimināllikuma panta par naudas atmazgāšanu. Kopš tā laika statistikā ir vērojama augšupejoša tendence. Pērn prokuratūrās tās bija jau 149 lietas, šogad pirmajā pusgadā 79. Naudas atņemšanu noziedzīgajai pasaulei kā prioritāti jau agrāk izvirzīja Kristjansona priekšnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, pirms diviem gadiem raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" runājot par naudas atmazgāšanas izskaušanu Latvijā.
Pēc Kristjansona teiktā, ja izmeklētāji vēl gadu, divus vai trīs strādās, lai pierādītu, kurš legalizējis noziedzīgos līdzekļus, tad policija netiks galā ar pārējām lietām. Policists saka, ka viņu mērķis ir cīnīties ar profesionālajiem naudas atmazgātājiem Latvijā, kuri piedāvā savus pakalpojumus, taču līdz tam policija vēl neesot tikusi.
Norma, kas attiecas uz noziedzīgi iegūto mantu un kas uzlabo likumsargu darba statistiku, atšķiras no krimināllikuma normām, kas prasa pierādīt apsūdzētā vainu. Advokāts Egons Rusanovs, kurš pārstāvējis klientus šādos procesos, "Kas notiek Latvijā?" pauda uzskatu, ka šī norma bieži vien ir neloģiska un tiek izmantota valsts budžeta papildināšanai. Šis Krimināllikuma pants jau piedzīvojis pārbaudi arī Satversmes tiesā. Pirms pieciem gadiem tā atzina, ka norma saistībā ar tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem procesā par noziedzīgi iegūtu mantu neatbilst valsts pamatlikumam. Strīds bija par situāciju, kad ar apšaubīto mantu saistītā persona nepiekrīt procesa virzītāja lēmumam un to pārsūdz, kas iespējams tikai prokuratūrā. Tiesa atzina, ka prokurors nav neatkarīga tiesu varas institūcija, kas atbilstu apzīmējumam "tiesa", ja viņš vienlaikus ir viens no lietas dalībniekiem un galīgā lēmuma pieņēmējs. Šobrīd sagatavošanas kārtībā Satversmes tiesā ir divas sūdzības par šo krimināllikuma normu, kuras apvienotas vienā procesā, – par tiesībām iepazīties ar izmeklētāju savākto informāciju un par šo procesu izskatīšanu divās instancēs, bez pārsūdzības kasācijas instancē Augstākajā tiesā.
Vai skaļākās lietas vēl sekos?
Biznesa aprindās, uz ko atsaucās arī nedaudzie politiķi, kas publiski skaidrojuši lēmumu Saeimā neatbalstīt Znotiņas ievēlēšanu, nereti izskan pretenzijas saistībā ar komercbanku rīcību, slēdzot vai neatverot kontus. Tomēr jāatceras, ka FID pilnvaras neietver norādes bankām, kas ir FKTK kompetencē. Taču FKTK priekšsēdētāju Santu Purgaili ar pārliecinošu 69 balsu vairākumu Saeima apstiprināja Latvijas Bankas prezidenta vietnieces amatā vien nedēļu pirms balsojuma par Znotiņu. Purgaile "Kas notiek Latvijā?" saka,
lēmums nestrādāt ar augsta riska klientiem ir bijis katras bankas pašas lēmums, ko uzraugi tieši neietekmē, jo nenorāda, ar kādiem klientiem nedrīkst strādāt. Bet darbs ar šādiem klientiem bankai uzliek papildu pienākumus – izveidot un uzturēt sistēmu, darbiniekus, kuri riskantos klientus uzraudzīs.
Purgaile gan atzīst, ka pirms dažiem gadiem "skrūves bija jāpiegriež nenormālā tempā", jo bija bankas, kuras citādāk nesaprata, ka ir jāievieš kontroles sistēmas un klienti jāgrupē dažādu risku grupās.
Viens no jautājumiem, ko Ilze Znotiņa, uzsākot darbu, uzsvēra kā vājo punktu, bija pārāk ilgie tiesas procesi naudas atmazgāšanas lietās. Znotiņa savulaik arī par savu mērķi izvirzīja ķert lielos grupējumus.
Taču pēc aizvadītajiem gadiem redzams, ka lietas, kas saistās ar liela apjoma naudas atmazgāšanu Latvijas bankās un lieliem grupējumiem, tiesās nav nonākušas. Kristjansons no Valsts policijas mierina, ka lielās lietas uz tiesu vēl iešot, laika zaglis pierādījumu vākšanā esot tiesiskās palīdzības lūgumi, uz kuriem atbildes gaidot daudzus mēnešus, pat gadus. FID šajā gadījumā var būt palīgs, jo dienestam ir iespēja sazināties ar partnerdienestiem visā pasaulē (FID analogs ir vairāk nekā 160 valstīs) un apmainīties ar informāciju. Policijā apgalvo, ka FID ziņojumos esot šāda informācija. Prokuratūras dati rāda, ka aug lietu skaits, ko policija nodod kriminālvajāšanas uzsākšanai – 2018.gadā tādas bija 48, bet 2021.gadā – 149. Arī starp šīm vairums ir saistītas ar "ABLV Bank", tostarp krimināllieta, par ko publiskota informācija šodien – par bankas vadošo darbinieku apsūdzībām par 2,1 miljardu eiro legalizēšanu. 2021. gadā ģenerālprokurora Jura Stukāna izveidotās specializētās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas vadītājs Juris Juriss "Kas notiek Latvijā? "saka, ka tempus audzējuši tieši prokurori, izrevidējot "gulošās" lietas. Viņš arī kritizē FID, norādot, ka nereti izmeklētāji joprojām saņem pārāk nekonkrētus un arī nekvalitatīvus ziņojumus.
Tomēr, atgriežoties pie Saeimas negatīvā balsojuma, trūkst pamata apgalvot, ka tā iemesls bija novērtējums par FID darba statistiku vai nepietiekami aktīvu dalību izmeklēšanās, nevis citi motīvi. Vienprātīgi "par" balsoja visi klātesošie "Jaunās Vienotības" un "Attīstībai/Par!" deputāti, tikai "pret" balsoja "Saskaņas" un "Neatkarīgo" deputāti, bet pārējās frakcijās deputātu balsis dalījās. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš vadīja konkursa komisiju, kas noslēdzošajā kārtā starp četriem pretendentiem par labāko FID priekšnieka amata kandidāti atzina Znotiņu, maijā raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja, ka arī konkursā "bija dažādi viedokļi" un lēmums nav bijis vienbalsīgs. Nekādi plašāki komentāri par komisijas vērtējumiem netiek sniegti, atsaucoties uz slepenību. Komisijas sastāvā bija ģenerālprokurors Juris Stukāns, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, finanšu ministrs Jānis Reirs, Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris un Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets, bet vērtēšanā ar padomdevēja tiesībām piedalījās FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis un toreizējais Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs.
