ĪSUMĀ:
- 47 gadus vecais Gundars Latvijas Radio uztic savu stāstu – pieredzi ar niezi.
- Sākumā domājis, ka pie vainas veļas mīkstinātājs, taču vēlāk radās aizdomas, ka Covid-19 potes dēļ.
- Veselība te uzlabojās, te pasliktinājās. Apmeklēja virkni ārstu, saskārās ar intereses trūkumu.
- Noteikumi par valsts kompensāciju blakņu gadījumā drīzumā varētu tikt apstiprināti valdībā.
- Tomēr noteikumos uzsvērts - kompensēs tikai zāļu aprakstā minētās blaknes.
- Proti, Gundara gadījumā kompensācijas nebūtu.
- Aptaujātie ģimenes ārsti min uz dažiem pirkstiem saskaitāmus nopietnākus blakņu gadījumus.
- Gundars bažījas, ka viņu atzīst par piemērotu balstdevas saņemšanai, pašlaik konsīlijs poti atlicis.
Gundara stāsts
Gundaram ir 47 gadi. Viņš ir uzņēmējs. Viņš Latvijas Radio parādīja pierakstus, kas sīki demonstrē viņa pieredzi ar Covid-19 vakcīnu un tās blaknēm.
Kad pie mums parādījās iespēja vakcinēties, Gundars spriedis, ka ir divi ceļi – izslimot vai potēties. "Loģisks lēmums, hej, ir vakcīna, ejam, vakcinējamies. Aizgāju vakcinēties," viņš stāstīja.
Pērn aprīlī viņš saņēma pirmo "Pfizer/BioNTech" ražoto poti. Tāpat kā lielai daļai vakcinēto, arī Gundaram pēc potes bija neliela temperatūra, nogurums. Citādi viss normāli. Ap to pašu laiku Gundars bija nolēmis drusku mainīt dzīvesveidu.
"Tajā pavasarī jutos, ka esmu drusku apvēlies un nolēmu sākt staigāt Babītē pa mežu. Ap to laiku sieva bija sākusi lietot veļas mīkstinātāju. Sākās uz jostasvietas baigie izsitumi. Baigi niezēja," viņš atminējās.
Sākumā domājis, ka izsitumi ir saistīti ar jaunu veļas mīkstinātāju, kas varbūt nepatīk ādai, un ar fizisko slodzi, kas liek pastiprināti svīst. Aizgāja pie dermatologa, kas aizdomas apstiprināja – jā, izskatās pēc alerģijas. Izrakstīja antihistamīnus – zāles, ko lieto pie alerģijas. Toreiz medikamenti Gundaram palīdzēja. Nieze pārgāja.
Maija vidū devies pēc otrās potes. Nākamajā dienā sāka niezēt. Gundars paskaidroja: "Nu tā pamatīgi!"
"Svētdien no rīta pamostos, visas paduses, viss riktīgi sarkans, veee! Tā niez, ka pa sienu jāskrien!" viņš atcerējās.
Vīrietis sāka meklēt ārstu palīdzību.
"Pfizer/BioNTech" ražotās potes aprakstā kā biežākās blakusparādības minētas sāpes infekcijas vietā, sagurums, galvas un muskuļu sāpes, temperatūra. Retāk un nopietnākās ir anafilakse jeb smaga alerģija. Vēl minēts miokardīts, tromboze un trombocitopēnija, perikardīts.
Citas alerģiskas reakcijas tur nav minētas.
Latvijas Radio: Uzreiz jums radās aizdomas, ka potes dēļ?
Gundars: "Nu, tanī brīdi sāku domāt – hei, pēc pirmās arī bija, pārgāja, tagad pēc otrās. Ar ģimenes ārsti secinājām, ka, jā, ir tādas sakritības, ka pēc pirmās un otrās tāda reakcija, tātad ir kaut kas "notrigirēts" [izraisīts – red.] pēc potes."
Ģimenes ārste ieteikusi zāles deksimetazolu, ko vīrietis nodēvējis par "deksi".
Zāļu valsts aģentūras mājaslapā lasāms, ka šīs zāles lieto dažādu iekaisīgu slimību ārstēšanai, alerģiju un autoimūnu slimību gadījumā.
Gundars trīs, četras dienas pašpricēja "deksi" un alerģija pārgāja.
Kā beidzās injekcijas, tā pēc dažām dienām izsitumi atgriezās. Ārste nosūtīja pie alergologa. Un teica, ka pēc "Pfizer" potes, kāda bija Gundaram, izsitumi esot zināma lieta. Tas bija jūnija sākums. "Davai bliežam to "deksi" lielākos apjomos. Un kaļķi," par nozīmētās terapijas metodi stāstīja vīrietis, – viņš izgāja "dekša" kursu, 20 devas. Labāk nepalika.
Ārsts licis to turpināt lietot.
Alergologs ap Jāņiem devās atvaļinājumā, tāpēc Gundars aizgāja pie ģimenes ārstes, viņa lika "deksi" turpināt. Gundars uzskata, ka šīs zāles lietojis zirga devās. "Uz Jāņiem man bija tā, ka acīs reiboņi, rokām kā sardeles pirksti, kājas pietūkušas. Es lasu par to "deksi", ka tās ir visas viņa blakusparādības. Var cukurslimību dabūt, var redzi pazaudēt," viņš uzskaitīja.
Kad jūlija sākumā atkal aizgāja pie alergoloģes, viņa teikusi: "O, tagad tev tās pumpas savādākas, tā nav alerģija, šitā ir Žilbēra vīruss."
Žilbēra slimība, kuru dēvē arī par sārto ēdi, var uzmesties jebkurā vecumā. Taču tās cēlonis nav skaidrs.
Daži pētījumi rāda, ka to, iespējams, var izraisīt arī vīrusu infekcijas.
"Aizgāju uztaisīju analīzes uz antivielām. Jā, antivielas baigi lielās," viņš teica.
Gundaram šajā brīdī zuda uzticība alergologam. Attālināti konsultējās ar imunologu, nosūtot visu informāciju un bildes.
"Un tad sākās! Viens saka to, otrs saka to, viens saka, ka tā ir alerģija, otrs, ka tas ir tas vīruss. Uz to vīrusu taisa tikai antivielas, un īstenība tās antivielas mums visiem ir, kuri ir pārslimojuši vējbakas bērnībā. Viens no cik tur herpes paveidiem. Esmu bērnība slimojis ar vējbakām, un man saka, ka tev tas antivielas būs vai no tām vai ''Žilbēra''," viņš atstāstīja.
Nonācis izmismumā, viņš sāka domāt par alternatīvo medicīnu. Aizgāja pie Laura Līcīša, imunologa, kurš mediķu vidū ir pretrunīgi vērtēts. Viņa apgalvojumus vairākkārt atspēkojuši arī žurnālisti – faktu pārbaudītāji.
"Viņš man – jā, protams, "faizers", ko tad tu gribi! Viņa nostāja ir skaidra, man tas tā drusku brr, bet nu labi, atnācis esmu. Sagrūda kaut kādu larifānu, ka esot pretvīrusu līdzeklis un krievu [līdzekli – red.] kaut kādu, kas Latvijā vispār nav licencēts. Bet viņš man sapotēja šitos visus. Tas bija jūlijs, un īsā laikā, mazāk par nedēļu, un viss pāriet, viss ir labi," smejoties pastāstīja Gundars.
Kādu laiku viņš jutās labi. Āda gan bija jūtīga. Bet augusta beigās viss atsākās.
"Viss ķermenis šāds, dedzinoši niezošs, apģērbu nevari uzvilkt, lai nekam neskaras. Sākās atkal jostasvietā šādi izsitumi. Aizgāja atkal pie Līcīša, hej, ja jau vienreiz palīdzēja! Sākas atkal, viņš zina, ko darīt. Aizeju, sagrūda to visu iekšā, ne velna nepalīdzēja," Gundars atklāja.
Septembrī kļuva vēl sliktāk.
"Viss te palika kā ar vārošu ūdeni [apdedzināts], visu laiku sāp, niez, dedzina. Iegāzies stikla vates pakā, pavārties, paguli un tad pasaki, vai tev sāp, vai tev niez, vai tev dedzina... Viss kopā!" sajūtas raksturoja vīrietis.
Nepilna gada laikā Gundars ir bijis pie ļoti daudziem ārstiem. Kādu laiku pavadījis Tuberkulozes slimnīcā pie dakteres Evijas Livčānes, kura pēta sarežģītas saslimšanas, bijis pie dažādiem alergologiem, dermatologiem, imunulogiem. Saskāries arī ar ārstu nespēju iedziļināties.
Gundars jokoja, ka nav bijis vēl pie ginekologa.
"Man ir ļoti garš saraksts ar slimībām, kuru man nav. Neviens no hepatītiem, HIV nav, nekādas onkoloģiskas saslimšanas, un saraksts turpinās, parazītu nav, uh! Garš, garš saraksts. Ir palielinātas aknas un liesa, kas var būt no visa kā, no aptaukošanas, arī no "dekša", kas arī spiež pa aknām," viņš uzskaitīja.
Vīrieša dzīve ir nestabila. Pāris mēnešus neciešama nieze, tad mēnesi, divus – atelpas laiks. Tad ādas problēma atkal atgriežas.
Kad Latvijas Radio ar Gundaru runāja atkal, mazliet vēlāk nekā mēnesi pēc pirmās sarunas, viņš bija piedzīvojis pagaidām neskaidrās slimības ceturto recidīvu.
Biopsija apstiprināja, ka tas, kas Gundaram ir uz ādas, ir Žilbēra slimība, tomēr neviens nemāk pateikt, no kā.
Latvijas Radio: Kāds ir pateicis, ka tas ir vakcīnas dēļ?
Gundars: "Viennozīmīgi ģimenes ārste ir ziņojusi maijā Zāļu valsts aģentūrai. Tur ir noziņots. Daktere Livčāne arī bija rakstījusi, ka tas ir saistībā ar... [šķirsta dokumentus] jā, redz kur, – nez kaut kāds ādas kaut kas pēc Covid-19 vakcinācijas, un izraksts."
Ar nopietnu blakni pēc Covid-19 potes saskārās arī fotogrāfe Karīna Miezāja. Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" pērn decembrī stāstīja, ka sievietei pēc vakcīnas otrās devas pasliktinājās veselība. Tirpa rokas, kļuva grūti staigāt.
"Šis viss ir no vakcīnas, un diagnoze ir polineiropātija. Polineiropātija ir autoimūna saslimšana ar daudzu nervu bojājumu, kas visbiežāk izpaužas ar kustību un jušanas traucējumiem pēdās un plaukstās," viņa skaidroja.
Zāļu valsts aģentūras Farmakovigilances nodaļas vecākā eksperte Zane Neikena "Panorāmai" toreiz teica: "Varētu būt, ka šis gadījums, iespējams, saistīts ar vakcināciju, lai arī nevienā vakcīnas zāļu aprakstā tāda blakne nav iekļauta."
Miezāja plānoja pieteikties kompensācijai, kuru valsts sola Covid-19 blakņu upuriem.
Savukārt Gundars sacīja, ka viņu šobrīd kompensācija neinteresē, lai gan cietis bizness un iztērēti ap 2000 eiro. Vīrietis uzskata, ka nauda veselību vairs neatgriezīs.
"Kā man tas palīdzēs sakārtot veselību, kurš man palīdzēs? Uz šo vairs atbildes nav, viņi tikai savāc info," par kompensāciju un ziņošanu Zāļu valsts aģentūrai sacīja Gundars.
Viņam šobrīd vislabāk ir palīdzējis "deksis", bet tās nav zāles, kuras var visu laiku lietot.
Taču šobrīd izstrādātie noteikumi, kuri spēkā stāsies maijā, Gundaram un arī Karīnai nemaz neļautu kompensācijai pieteikties.
Tikai oficiālās blaknes
"Tas ir politisks uzstādījums, valsts apņemšanās pacientiem kompensēt šo būtisko kaitējumu, kas ir vidējs vai smags kaitējums, sacīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika.
Patlaban ir izstrādāta kārtība, kā cilvēki varēs saņemt materiālu kompensāciju par Covid-19 vakcīnu radītajām blaknēm. Sākotnējais variants izpelnījās kritiku. Noteikumi pacientiem bija pārāk smags slogs, piemēram, tika prasīts, ka kompensācijas saņēmējam pirms tam ir jāziņo par blakni Zāļu valsts aģentūrai. Tas mainīts, bet noteikumu projekts vēl nav apstiprināts valdībā, to plāno izdarīt līdz aprīļa beigām.
"Netiks prasīts iepriekšējais farmokavigilances ziņojums, šeit ir svarīgākais tas, ka ārstniecības persona norāda, ka cēloņsakarība ir starp vakcināciju un kaitējumu, kas ir nodarīts, kas ir būtisks un paliekošs," sacīja Veselības ministrijā.
Kritērijs būs smags kaitējums veselībai un blaknes ilgums, tam jābūt vismaz 26 nedēļas.
"Vai tā ir darba nespēja vai citas lietas. Vai arī ir runa par būtiskām dzīves kvalitātes izmaiņām, par pašaprūpes iespējām, par paliekošu veselības aprūpes kaitējumu."
Mainīta savā ziņā diskriminējošā kārtība attiecībā pret hronisko slimību pacientiem.
Dreika skaidroja: "Pacienta veselības stāvoklis, uzsākot vakcināciju, vairs netiek ņemts vērā un netiek vērtēts."
Dreika piekrita, ka sākotnējais noteikumu variants bija pacientam pārāk birokrātisks, viņa to skaidroja ar šādas kārtības unikalitāti: "Sākumā bija neveiksmīgs risinājums. Tas jau jauns instruments, nebija kur pašpikot. Arī citur nebija tāda regulējuma, tagad varam paskatīties, ko dara viena vai otra valsts."
Taču noteikumos, kuriem jāsāk strādāt pēc mēneša, ir punkti, kuri norāda, ka, piemēram, Gundaram, ja viņš vēlētos, kompensācija nepienākas.
Sadaļā par kārtību, kā pieteikties kompensācijai, ir šāda piebilde: "blakusparādība ir minēta Covid-19 vakcīnu zāļu aprakstā".
Šajos noteikumos arī uzsvērts, ka blaknei ir jābūt minētai zāļu aprakstā. Ja tās tur nav, kompensācija nepienāksies.
Piemēram, sižetā par Karīnu Zāļu valsts aģentūras pārstāve norādīja – jā, blakne ir saistīta ar poti, bet oficiālajos blakņu sarakstos nav iekļauta.
Veselības ministrijā Latvijas Radio apstiprināja – ja ārsts pacienta saslimšanu sasaista ar poti, bet tā nav oficiāli iekļauta zāļu aprakstā, tad kompensācijas viņam nebūs.
Zāļu valsts aģentūras vecākā eksperte Zane Neikena, runājot par blakņu ziņojumiem, uzsvēra: "No viena ziņojuma nevar pateikt, ka tas ir no zālēm. Ja datubāzē parādās daudzi tādu ziņojumi, tas ir signāls. Tālāk šis signāls tiek vērtēts kontekstā ar visu citu informāciju, kas tajā brīdī ir pieejama. Tie ir klīniskie pētījumi, neklīniskie pētījumi, tās ir zinātniskās publikācijas, tiek izvērtēts, cik tās publikācijas ir uzticamas."
Proti, pat tas, ka ārsts ir secinājis, ka veselības problēmas ir saistītas ar poti un paziņojis Zāļu valsts aģentūrai, tas nenozīmē, ka blakne nonāks oficiālajā sarakstā.
Ir jāsavācas šādu ziņojumu "kritiskajai masai", lai blakni ierakstītu zāļu aprakstā. Tad, izejot cauri starptautiskai zāļu vērtētāju mašinērijai, katrs valsts institūcijas, Latvijas gadījumā – Zāļu valsts aģentūra – saņem vēstules ar jauno blakņu sarakstu.
Neikena vēlreiz uzskaitīja šobrīd atzīto, nopietno blakņu sarakstu: "Vēstulēs ir par trombozes un trombocitopēnijas simptomu, par pastiprinātu kapilāru caurlaidību, arī par Gijēna-Barē sindromu."
Tikmēr Gundars uzdod retorisku jautājumu, kāda ir jēga no viņa ziņojumiem Zāļu valsts aģentūrā. Viņš cerēja, ka ar viņu kāds sazināsies, palīdzēs tikt galā ar problēmām. Taču tā tas nenotika.
Neikena skaidroja, ka tas ir pacienta ārstu darbs.
"Ziņojot par blakni, mēs ne tik daudz izdarām labu sev, bet mēs darām labu citiem cilvēkiem, kas pēc tam lietos zāles," viņa teica.
Iespējamība, ka cilvēks saskarsies ar nopietnām blaknēm, ir ļoti neliela.
Tieši ģimenes ārsti ir tie, pie kuriem pacieti nāk vispirms, sūdzoties par veselības ķibelēm, skaidroja Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja.
Viņa teica: "Dažādas blaknes, kas ir pēc Covid-19 vakcinācijas, neapšaubāmi manā praksē ir bijušas jau no pagājušā gada pavasara. Pēc "AstraZeneca" vairāk, pēc "Pfizer" mazāk, pēc "Modernas" ir bijušas vairāk tā kā temperatūras. Pēc "Pfizer" atkal sāpes plecā, bet, nu, tās nav tādas blaknes, par kurām man būtu bijis jāziņo ZVA, jo dažu dienu laikā šīs blaknes ir pārgājušas."
Zāļu valsts aģentūrai, kura apkopo ziņojumus par nevēlamām blakusparādībām, Kozlovskai nav nācies ziņot par kādām nopietnām problēmām pēc potes.
Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis nav informēts par nopietnām ķibelēm. Biežāk piepampst vai sāp tā vieta, kur ir iešpricēts.
Viņš atzina, ka atceras tikai vienu vai divus nopietnākus blakņu gadījumus.
"Vienai pacientei bija tāds rokas piepampums ļoti ilgi. Gandrīz vairāk par divarpus nedēļām. Tā kā tā bija tāda nopietnākā blakne, ko es atceros. Un viena paciente apmēram nedēļu slimoja ar temperatūru, sagurumu, nespēku. Tā kā, nu, tās ir smagākās tādas manā praksē bijušas," sacīja Princis.
Smagās blaknes, kuras minētas zāļu aprakstos, ir anafilakse jeb smaga alerģiska reakcija, tromboze, miokardīts.
Kopumā Latvijā līdz februāra beigām bija saņemti 3394 ziņojumi par blaknēm no Covid-19 vakcīnas. Par būtiskiem jeb tādiem, kuri var nopietni ietekmēt veselību, atzīti 756 ziņojumi. Visvairāk – 22 – bijuši par venozo trombemboliju, 19 par miokardītu un topa trijnieku noslēdz anafilakse.
Cilvēki, kuri cietuši no šīm un citām zāļu aprakstos atzītajām blaknēm, varēs pretendēt uz kompensācijām. Veselības ministrijā sacīja, ka šobrīd izstrādātie noteikumi ir galīgie, un gaidāms, ka tie spēkā stāsies 1. maijā.
Tad sabiedrība redzēs, kā tie strādās praksē. Tomēr šobrīd ir skaidrs, ka tie Guntaram nepalīdzēs atgūt veselību un saņemt kompensāciju.
Konsīliji un komisijas
Šobrīd nopietnus gadījumus, kas saistīti ar Covid-19 vakcināciju, vērtē speciāli izveidots konsīlijs. Šiem konsīlijiem nebūs tiešas saistības ar kompensāciju piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Tas izlemj, vai cilvēks drīkst saņemt otro vai trešo vakcīnas devu.
Gundara viena no lielākajām bailēm ir, ka ārsti tomēr liks viņam potēt trešo jeb balstvakcīnu.
Viņš bažījas, ka konsīlijs varētu teikt – "Pfizer" neder, bet kāda no citu firmu potēm gan. Karīnai, par kuru ziņoja kolēģi Latvijas Televīzijā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas konsīlijā lēma, ka vajag vakcinēties. Bet nevis ar ziņneša vakcīnām, kādas ir "Pfizer" un "Moderna", bet gan ar kādu no vīrusa vektora vakcīnām.
Vienā no pēdējām reizēm, kad Latvijas Radio sazinājās ar Gundaru, viņš stāstīja, ka šogad 3. martā saņēmis šī konsīlija slēdzienu, kurā teikts, ka viņam uz diviem mēnešiem rekomendē atlikt balstvakcināciju. Līdz tam laikam Gundaram būs bijuši jauni izmeklējumi un to secinājumi, tad konsīlijs vērtēs vēlreiz.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ir bijuši aptuveni 345 gadījumi, kad vētīts, vai cilvēks drīkst saņemt pirmo vai otro, trešo poti.
Infektoloģe Sniedze Laivacuma, kura ir viena no konsīlija ārstēm, sacīja, ka 29 gadījumos ārsti rekomendējuši, ka vakcināciju var atlikt.
Tad ārsti nosaka kādu laika nogriezni – mēnesi, trīs mēnešus, pusgadu. Līdzīgi kā ir Gundaram, kad cilvēkam dots laiks apmeklēt speciālistus un izmeklēt problēmas.
"Tad mēs gaidām, kad ģimenes ārsti atsūta atpakaļ informāciju, un mēs skatāmies to, kas bija, kas ir jauns, un pieņemam lēmumu. Mums nav tādu lēmumu, kur mēs sakām, ka cilvēki nedrīkst vakcinēties vispār un ne ar kādām vakcīnām, jo pie kovida pozitīvais ir tas, ka mums ir vairāku veidu vakcīnas pieejamas," teica Laivacuma.
Ārste norādīja, ka to, no kādas vakcīnas sastāvdaļas cilvēkam ir alerģija, ja, piemēram, blakne ir bijusi alerģiska reakcija, var noteikt. Šobrīd ir pieejami testi, kur pacientam veic specifiskas pārbaudes, dažādām vakcīnām pret kovidu. Tas tiek darīts Paula Stradiņa slimnīcā, alergoloģijas klīnikā.
Ārste atzina: "Man, mūsu konsīlijā, nav bijis tāds gadījums, ja neskaita alerģiskas reakcijas, kur būtu tā, ka ir absolūti pierādījumi, ka šī lieta, kas tagad ir ar pacientu, 100% ir saistīta ar vakcīnu. Parasti šiem cilvēkiem ir arī citas hroniskas saslimšanas, viņi lieto medikamentus, un tur tā saistība nav nemaz tik vienkārša. Tāpēc tiks veidotas tās komisijas, kas tieši ar to nodarbosies. Tas nav īsti mūsu uzdevums."
Laivacuma skaidroja, ka viņas un otra konsīlija, kas ir Stradiņa slimnīcā, uzdevums ir atbildēt uz jautājumu, kuru uzdod ģimenes ārsti – vai šo cilvēku var vakcinēt pret Covid-19.
Ar vakcinācijas blaknēm nodarbojas Zāļu valsts aģentūra, kuras paspārnē būs komisija, tās uzdevums – lemt par kompensācijām blakņu upuriem.
Tikmēr Laivacumas pārstāvētais konsīlijs vērtē arī to, vai blaknes pēc pirmās vai otrās potes ļauj špricēt attiecīgi otro vai trešo.
"Tad mēs konsīlijā pieaicinām vienu vai divus alergologus, kas izvērtē šo situāciju. Nu, piemēram, ja pacientam ir bijusi smaga alerģiska reakcija, jādomā, ka viņš ir griezies pēc medicīniskās palīdzības, līdz ar to ģimenes ārsts mums atraksta, atsūta tos slēdzienus, kādas analīzes ir tikušas veiktas," teica ārste.
Blakņu gadījumā skatās, kādu speciālistu izmeklēšana rekomendējama. Piemēram, gadījumos, kad pēc potes vērojamas neiroloģiskas izmaiņas, tad konsultē konkrētās medicīnas jomas ārsts.
Ārste sacīja, ka "Gaiļezerā" ir arī tādi pacienti bijuši, kas tiek hospitalizēti, lai viņus izmeklētu slimnīcas apstākļos. To pieredzēja arī Gundars.
Ja pacientam bijis miokardīts, tas attiecīgi konsīlijā piesaista kardiologus.
"Tad ir situācijas, kad ģimenes ārsts sūta šo gadījumu un viņš nosūtījumā piebilst, ka viņš uzskata, ka ir jāvakcinējas, bet pacients negrib vai baidās, vai pieprasa, lai viņa gadījums tiek nosūtīts uz konsīliju. Protams, tas ir jautājums, vai ir pareizi tā darīt, jo sākotnēji mums bija ļoti liels pieteikumu daudzums, katru dienu mums bija kādi 25 pieteikumi, ko fiziski ir grūti laicīgi izskatīt," atklāja Laivacuma.
Tādos gadījumos konsīlijs aicina ģimenes ārstus pašus izvērtēt un viņiem nesūtīt pieteikumus tikai tāpēc, ka cilvēks negrib potēties, jo – "ko mēs varam pateikt, mēs varam pateikt, ka medicīniski jums kontrindikāciju nav. Tas, ka es negribu, nenozīmē, ka mēs teiksim, ka nevajag."
Taču, ja veselības problēmas nemazinās, tad tas ir ģimenes ārsta pienākums meklēt tālāko ārstēšanās scenāriju.
"Bet tie gadījumi, kurus es esmu redzējusi, tie nav tādi, kas ir neatgriezeniski. Tas ir – pēc vakcīnas tas notika, bet pacientam, saņemot izmeklēšanu, ārstēšanu un rehabilitāciju, tas viss ir sakārtojies. Tādi gadījumi ir bijuši, bet tādi, kur 100% saistība un paliekoša problēma, tādu mums nav bijis," sacīja ārste.
Bet Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska norādīja: "Es īstenībā nevaru pateikt, ka ir tādas paliekošas sekas bijušas, par kurām man būtu jāziņo. Es pati esmu sūtījusi uz slimnīcu, gan uz Stradiņiem, lai izvērtētu šo saistību ar blaknēm. Nu, pagaidām nevienam no maniem pacientiem [nav konstatēts], kur es pat biju domājusi, ka varētu būt kaut kāda saistība, arī pēc vadlīnijām ir tie divi trīs mēneši, kad varētu būt kaut kāda blakne."
Viņa piebilda, ka nereti blakņu simptomi radušies stresa dēļ vai bailēs no potes.
Tagad, kad Latvijā vakcinācija uzņēmusi apgriezienus un sapotēts vairāk par miljonu cilvēku, satraukums sāk mazināties. Taču viņa mudina pacientus vienmēr izrunāties ar ģimenes ārstu, kuram ir pieejamas plašas rekomendācijas blakņu izvērtēšanā.
Gundara un arī Karīnas gadījumi rāda, ka viss nav tik vienkārši. Šajos ļoti retajos gadījumos blaknes tiešām var būt nopietnas un reālas.