Rīgas pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes padomnieka Māra Knoka ziņojums par iespējamu izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kas tapa pēc trauksmes cēlēja ziņojuma, noveda pie galvaspilsētas mēra Māriņa Staķa demisijas.
Autora ziņas
Aizejošā Valsts prezidenta Egila Levita bijusī padomniece un kandidāte uz prezidenta posteni vēlēšanās šogad Elīna Pinto intervijā pirmsvēlēšanu posmā Jānim Domburam skaidroja, kāpēc nolēmusi atstāt darbu prezidenta kancelejā. Galīgo lēmumu viņa pamatoja ar kancelejas vēlmi "atrakstīties" to vecāku lūgumam pēc palīdzības, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem. Prezidenta kancelejā un pārējos resoros šos notikumus atcerās citādāk, "atrakstīšanos" noliedzot.
Nevienam no trim Valsts prezidenta amatam izvirzītajiem kandidātiem arvien nav ievēlēšanai nepieciešamās 51 Saeimas deputāta balss, turklāt valdību veidojošo partiju nespēja vienoties par kopīgu kandidātu novedusi pie tā, ka prezidenta vēlēšanu iznākums arvien ciešāk tiek saistīts ar iespējamām izmaiņām valdībā, precīzāk – līdzšinējās valdošās koalīcijas krišanu un jaunas izveidi. Par kandidātu izredzēm, plusiem un mīnusiem, politisko tirgu un scenārijiem, kā arī to, kāds Valsts prezidents būtu vajadzīgs Latvijai, ciklā "Valsts prezidenta vēlēšanas 2023" diskutēja 14. Saeimas frakciju vadītāji.
Uldis Pīlēns, kuru Valsts prezidenta amatam izvirzījusi koalīcijas partija "Apvienotais saraksts" kā savas galvenās prioritātes izvirza drošību, ekonomiskās atpalicības mazināšanu un novadu attīstību. Intervijā ar Jāni Domburu viņš atskatījās pagātnes pieredzē, uzsverot, ka par tolaik izdarīto nav jākaunas.
Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā sabiedrībā ir raisījušās diskusijas par to, vai kandidātu var "atlasīt", balstoties uz dzimumu, jo partija "Kustība "Par!"" rīkoja akciju "Mana prezidente", aicinot šim amatam piedāvāt tieši sievietes. Tāpat diskusijas raisījusi ārlietu ministra Edgara Rinkēviča izvirzīšana – vai būtu pareizi, ja Latvijā būtu prezidents bez kundzes. 24. maija raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā dalībnieki apsprieda abas tēmas, antropoloģei Aivitai Putniņai norādot uz nozīmīgu sievietes lomu politiskajos procesos, bet "Twitter konvoja" radītājam Reinim Pozņakam sakot, ka kundzes esamība vai neesamība Latviju globālajā politiskajā arēnā neizcels.
Uzņēmēju un arhitektu Uldi Pīlēnu Valsts prezidenta amatam izvirzīja partiju apvienība "Apvienotais saraksts", kuras premjera amata kandidāts 14. Saeimas vēlēšanās bija Pīlēns.
Mediķu un pacientu organizācijas vēl pirms ārstu protesta pie Saeimas ēkas 11. maijā valsts augstākajām amatpersonām, par nozari un valsts finansēm atbildīgajām amatpersonām nosūtīja atklātu vēstuli, prasot papildu 140 miljonus eiro nozares vajadzību nodrošināšanai. 17. maija raidījumā "Kas notiek Latvijā?" mediķi un pacientu pārstāvji skaidoja – ar šo naudu panāksim, lai slimnieku aprūpe neapstātos.
Šonedēļ partijām ir jāizvirza savi kandidāti 31. maijā paredzētajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Pirmais no "Apvienotā saraksta" puses šim amatam ir izvirzīts miljonārs Uldis Pīlēns, opozīcijā esošā partija "Progresīvie" izvirzījusi biedrības "esiLV" vadītāju Elīnu Pinto, savukārt kā "Jaunās Vienotības" (JV) kandidāts izvirzīts ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Līdzšinējais prezdents Egils Levits, kuru JV un Nacionālā apvienība (NA) bija izvirzījuši otrajam termiņam, 10. maijā paziņoja, ka tomēr nekandidēs. Trešdienas, 10.maija, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" viens no jautājumiem bija, kādam tad ir jābūt prezidentam – visu tautu atbalstošam, ar eiroatlantisku vai vairāk nacionālu stāju?
"Kanceleja lēma lūgt papildu finansējumu, lai paaugstinātu atalgojumu līdz konkurētspējīgākam līmenim," tā uz jautājumu, kādēļ 2023. gada budžetā Valsts prezidenta kanceleja pieprasījusi vairāk nekā pusmiljonu eiro atalgojuma palielināšanai, atbildēja Valsts prezidenta kancelejā. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" jau vēstīja, ka, ņemot vērā 2023. gadā piešķirto papildu finansējumu atlīdzību palielināšanai, vidējā atlīdzība amata vietai mēnesī Valsts prezidenta kancelejā tagad sasniedz 4368 eiro un ir visaugstākā visā valsts pārvaldē, nedaudz apsteidzot Augstāko tiesu un Valsts kanceleju, būtiski – Saeimu. "Kas notiek Latvijā?" sīkāk analizēja vairāk kā 3,2 miljonu eiro lielās izmaksas atlīdzībām, kas paredzētas prezidenta kancelejas budžetā.
Pēc slepkavības Jēkabpils novadā, kur Leons Rusiņš nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri, kuru pirms tam bija ilgstoši vajājis, Valsts policijas priekšnieks nu jau slepkavībā vainoto vīrieti raksturoja kā cilvēku, kuram ir maniakālas pazīmes. Taču pirms slepkavības, lai gan cietusī un viņas advokāte to lūdza, Rusiņam tiesu psihiatrisko ekspertīzi policijā atteicās nozīmēt.
Pirms vairāk nekā nedēļas Jēkabpils novadā Leons Rusiņš, kurš nu ir izsludināts meklēšanā, nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri, kuru pirms tam ilgstoši bija vajājis, bet par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu arī notiesāts un tiek tiesāts jaunos procesos par to pašu pārkāpumu. 26. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?" nogalinātās advokāte Anna Nore atklāja, ka kliente daudzkārt lūgusi policijas aizsardzību, saprotot, ka šī ir cīņa par dzīvību, bet policijā un arī prokuratūrā sievietes palīdzības saucienus nesadzirdēja, atrunājoties ar likumiem.
Ārvalstu investoru padome, bažījoties par ēnu ekonomikas apmēru Latvijā, rudenī valdībai norādīja uz to, ka valstī saglabājas nesodāmības sajūta, jo par nodokļu nemaksāšanu un līdzīgiem finanšu noziegumiem notiesāto ir maz. To apliecina arī Tiesu administrācijas sagatavotā statistika par notiesātajiem par nodokļu nemaksāšanu pēdējo septiņu gadu laikā. Ģenerālprokurors Juris Stukāns trešdien 19.aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?" kritikai nepiekrita, izmeklētājus attaisnojot gan ar mazajām algām, gan ilgajiem izmeklēšanas un tiesu procesiem.
"Ērglis priecīgs", "ērglis skeptisks", "Learning agent – ērglis" jeb ērglis mācību aģents, tās ir dažas frāzes no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) spēles "Ērgļa izaicinājums" 7.–9.klašu skolēniem, kurai iztērēti 60 000 eiro. Atsaucoties uz to, KNAB plāno "Ērgļa izaicinājumam" radīt "vecāko brāli" – spēli arī vidusskolēniem. Kamēr daudzās citās nozarēs valsts budžetā naudas pietrūka, starp budžeta prioritātēm šogad iekļauts papildus finansējums KNAB šādas spēles izveidei – kopumā 65 000 eiro. Raidījums "Kas notiek Latvijā?", turpinot pētīt valsts budžeta prioritātes, analizēja šo KNAB pieprasījumu. Izmaksā uz pusi vairāk nekā pretkorupcijas spēle Moldovā, kas tapa aizpērn un pērn izveidotā Valsts administrācijas skolas "Ētikas spēle", kuras autorus KNAB min starp konsultantiem. Eksperts šādu interaktīvu spēļu veidošanu sauc par naudas dedzināšanu.
14. aprīlī kļuva zināms, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība" (JV)) aicinājis drošības iestādes pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmu iespējamo ārējo ietekmējamību. Valsts kontrole jau aizvadītā gada vasarā revīzijas ziņojumā konstatēja gan VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) izstrādātāja "EMERGN" pieļautās drošības ievainojamības, gan citas šī vērienīgā projekta ieviešanas nepilnības. Tomēr tas nebija šķērslis, lai valdība nolemtu, ka 2023. gada valsts budžeta prioritātēs MAIS attīstībai jāpiešķir papildu finansējums 5,6 miljoni eiro, nākamgad – 11 miljoni, aiznākamgad – vēl 10,7 miljoni.
Uzņēmējs un politiskās apvienības "Apvienotais saraksts" premjera amata kandidāts 14. Saeimas vēlēšanās Uldis Pīlēns šonedēļ paziņoja, ka kandidēs uz Valsts prezidenta amatu. Šis solis tiek dažādi vērtēts. Arī no Latvijas politisko tradīciju puses. Piemēram, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere no "Jaunās Vienotības" TV3 pauda – Pīlēna politiska virzīšana šim amatam neatbilst "Apvienotā saraksta" spēku samēram. Proti, šim politiskajam spēkam jau ir Saeimas spīkera amats. 12. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?" dažādu nozaru eksperti apsprieda šīs nerakstītās tradīcijas, no daļas aicinot atteikties.
Likumu, kas skars informācijas pieejamību, grozījumu anotācijās lasāms, ka informācijas dienesta vajadzībām apjoms aug aritmētiskā progresijā. Teorētiski informācijas klasificēšanas pamatojums būtu jākontrolē, bet praksē tas netiek darīts, to atzīst paši anotācijas autori. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora pirmais vietnieks Jānis Batalauskis 5.aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?" nevarēja paskaidrot frāzes "aritmētiskā progresijā" rašanos, bet Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mihails Papsujevičs skaidroja, ka katras iestādes vadītāja pienākums ir atbildēt par informācijas klasificēšanas iemesliem un tos pārskatīt.
Mēģinājumi apvienot abus sabiedriskos medijis – Latvijas Radio un Latvijas Televīziju – rit jau padsmit gadus. Šonedēļ atkal plāns tika nobremzēts, Latvijas Radio darbiniekiem iebilstot pret vairākām iecerēm, ko, atverot likumu apvienošanas dēļ, piedāvā Nacionālā apvienība un arī politiķi, kā arī pārmetot pārāk neskaidrus apvienošanas plānus. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis 29. marta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" politiķiem pārmeta iemeslu meklēšanu un apvienotāju iedzīšanu strupceļā.
Valsts pārvaldē Latvijā vēsturiski izveidojies dalījums "bagātajās" un "ne tik bagātajās" iestādēs – tā pērn pēc Valsts pārvaldes reformas revidēšanas norādīja Valsts kontrole (VK), brīdinot par atalgojuma nevienlīdzību dažādos resoros. "Saglabājas nosacīti bagātākās ministrijas, nabadzīgākās ministrijas" – tā VK padomes locekle atzina gadu vēlāk, šī gada sākumā raidījumā "Kas notiek Latvijā?", kurā tika analizēta pērn aizsāktā atlīdzības reforma un straujais atalgojuma pieaugums politiķiem un augstākajām amatpersonām. Pēc valsts budžeta 2023. gadam pieņemšanas "Kas notiek Latvijā?" turpina analizēt atalgojumu dažādās ministrijās un ārpusresoru iestādēs, secinot, ka vidējo atlīdzību summas atšķiras līdz pat diviem tūkstošiem jeb gandrīz divkārt.
Pēc tam, kad valsts augstāko amatpersonu algu pieaugums no šā gada par 27%–75% izraisīja neapmierinātību sabiedrībā, "Mana balss" portālā rosināto algu iesaldēšanu Saeima pāradresēja valdībai – izvērtēšanai. Taču, lai arī vērtēšanas termiņš vēl nav pienācis, aizvadītā mēneša laikā valdība un Saeima, apstiprinot valsts budžetu šim un turpmākajiem diviem gadiem, bez jebkādiem publiskiem skaidrojumiem nolēmusi izdarīt grozījumus atalgojuma sistēmā, nodrošinot fiksētus nākamos algu pieaugumus arī no 2024. gada 1. janvāra. Tostarp piecām augstākajām amatpersonām – par teju 478 eiro, ministriem – par 423 eiro, bet Saeimas deputātu pamatalgas pieaugs par gandrīz 239 eiro mēnesī.
Pagājušā gada pēdējos mēnešos, runājot par nepieciešamību veidot jauno Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), politiķi un amatpersonas apgalvoja, ka budžeta izdevumi jauna resora dēļ būtiski nepieaugs, jo tiks pārdalīti esošo ministriju resursi. Taču šā gada un turpmāko divu gadu valsts budžetā noteikts, ka KEM papildus saņems 11 miljonus eiro pētījumu veikšanai. Enerģētikas sistēmas attīstības scenāriju modelēšanas rīks, ziņojums Saeimai par kodolenerģijas attīstības perspektīvām Latvijā un valsts interesēm atbilstošas energoapgādes infrastruktūras attīstību veicinoša regulējuma izstrāde – šie ir daži no pasākumiem paskaidrojumos par miljonu tēriņiem. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" vērtēja sīkāk, kāds ir to pamatojums, izvaicājot Latvijas un aizrobežu lietpratējus.
Līdz ar Rīgas domes Pieminekļu padome pagājušās nedēļas lēmumu par sešu galvaspilsētā esošu pieminekļu vai piemiņas zīmju demontāžu vai pārvietošanu, saistot tos ar padomju laiku slavināšanu no jauna uzvirmojušas diskusijas par šī vēstures posma "pēdām" publiskajā telpā. Trešdien, 8.martā, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības aicināja šo jautājumu neuztvert pārlieku emocionāli, bet uzsvēra, ka šī politika – jaunu nojaucamo objektu saraksti un ielu pārdēvēšanas, ko apstiprina valdība, – valstij ir jāturpina.
Dārgi datori, augstākas algas nekā kolēģiem, jauniekārtotas darba vietas uz trim gadiem – tā var raksturot nodrošinājumu vēl neizveidotajai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļai, ko plāno veidot, lai pildītu pērn pieņemtos Imigrācijas likuma grozījumus par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, kas agrāk bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un kam jāapliecina valsts valodas prasmes. Raidījums "Kas notiek Latvijā?", turpinot publikāciju sēriju "Kam tiek valsts budžets?", šajā rakstā analizē, cik racionāli plānoti valsts budžetā šim mērķim paredzētie vairāk kā 2,4 miljoni eiro šogad un krietni vairāk nekā divarpus miljoni katrā no abiem turpmākajiem gadiem.
Divi gabali ziepju, četri ruļļi tualetes papīra, apakšveļas un zeķu komplekts, tējkarote – šīs un vēl divus desmitus citu mantu šogad un turpmākajos gados pirmoreiz par valsts budžeta miljoniem centralizēti iepirkt plāno Ekonomikas ministrija. Valsts budžeta prioritāšu saraksts liecina, ka trīs gadu laikā vairāk nekā 31 miljonu eiro plānots iztērēt programmai "Iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā".
Līdz šim ministrijas, redzot, ka resoros līdzekļi paliks pāri, varēja pārpalikumu pārdalīt citām savām vajadzībām. Tagad finanšu ministrs Arvils Ašeradens piedāvā citu līdzekļu pārdalīšanas kārtību – ja ministrijās redz, ka paliks pāri nauda, jānāk pie premjera, un valdībā visi lems, kā ietaupīto tērēt. Trešdien, 1. martā, raidījumā "Kas notiek Latvijā" dalījās domas par to, vai šī pieeja strādās, vairākumam uzskatot, ka – nē, ministri nemeklēs "lieko" naudu, ja zinās, ka tā tiks kādam citam resoram.
"Tiek meklēts labākais sabalansēšanas modelis" – tā finanšu ministrs Arvils Ašeradens diskusijā "Kas notiek Latvijā?" dienu pēc 2023. gada valsts budžeta projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā atbildēja uz jautājumu, kā koalīcija sadalīja 710 miljonus eiro tā dēvētajiem prioritārajiem pasākumiem. Resoru pieprasījumi pārsniedza 2,2 miljardus, un valdības sēdes protokolā teikts, ka lēmums pieņemts, "pamatojoties uz valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju rezultātā panāktajām vienošanām". Taču papildu jautājumi politiķiem un amatpersonām atklāj neskaidrības gan par lēmumu, gan plānoto summu pamatotību.
Pie aktiera un režisora Intara Rešetina divus mēnešos nodzīvoja Ukrainas bēgļu ģimene – divas sievietes un zēns. Ukrainietes ar izmitinātāju palīdzību atrada darbu un arī jaunu dzīvesvietu, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" 22.februārī stāstīja Rešetins. Taču Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka uz 20. februārī kopējais strādājošo ukraiņu skaits bija 7738 cilvēki, kamēr, piemēram, Lietuvā strādā aptuveni 21 tūkstotis no kara tur patvērumu atradušo Ukrainas bēgļu.
Ideja prasīt pamata latviešu valodas zināšanas un citas ar valsts drošību saistītās lietas no bijušajiem Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir pieņēmuši Krievijas pilsonību, pie mums dzīvojot ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, ir pareiza, taču iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") bažījas par tās izpildīšanas iespējām. 15. februāra raidījumā "Kas notiek Latvijā?" ministrs neslēpa bažas, ka, piemēram, izraidot šos cilvēkus, var ciest Latvijas reputācija.
Lai gan valdība vienprātībā atbalstīja 2023. gada valsts budžeta projektu, šonedēļ to iesniedzot vērtēšanai Saeimā, 8. februāra raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā starp koalīcijas politiķiem iezīmējās domstarpības. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka budžets veidots sabanalsēts, jo joprojām esam "augstas nenoteiktības apstākļos", kamēr Nacionālo apvienību pārstāvošais Imants Parādnieks sacīja, ka valsts parāds varētu būt lielāks.
Latvijas sporta orgnizāciju pārstāvjiem un sportistiem, kuri piedalījušies Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) rīkotajās telekonferencēs par iespējamu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs nākamgad, radies iespaids, ka SOK prezidents Tomass Bahs izdarījis spiedienu, lai panāktu vēlamo rezultātu. Ar dokumentu, kuru pagājušajā nedēļā publicēja SOK, sarunu dalībnieki nav iepazīstināti nedz iepriekš, nedz tā apspriešanas gaitā.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), turpinot elektrības sadales un pārvades tarifu projektu vērtēšanu, gatavojas pieprasīt vēl papildu informāciju "Augstsprieguma tīklam" un "Sadales tīklam". No regulatora vadītājas Aldas Ozolas teiktā 25. janvāra "Kas notiek Latvijā?" raidījumā izriet, ka SPRK uzmanību piesaistījušas algu tarifu projektos iekļautās algu celšanas ieceres un citas izmaksas. Vērtēta tiek arī projektu atbilstību Eiropas Savienības (ES) regulām.
Neapmierinātību sabiedrībā raisījusi publiskajā sektorā strādājošo algu refoma – tās dēļ no šā gada strauji pieaug algas valsts augstākajām amatpersonām, tostarp politiķiem. Neapmierinātība rezultējās ar balsu vākšanu sabiedrisko iniciatīvu platformā "Mana balss", prasot iesaldēt straujo algu kāpumu Valsts prezidentam, premjeram, ministriem un deputātiem. Saeima pagājušajā nedēļā vienprātīgi nolēma šo jautājumu pārskatīšanai nodot valdībai. 18. janvāra raidījumā "Kas notiek ar algu pieaugumu politiķiem, amatpersonām un sabiedriskajā sektorā?" premjera partijas biedrs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" (JV) sacīja, ka reforma ir jāturpina.
Krievijas neatkarīgā programma "Doždj" ("TV Rain") saņēmusi apraides licenci Nīderlandē. Šīs valsts nacionālā mediju regulatora Mediju komisariāta lēmumā redzams, ka komerctelevīzija apraides tiesības pieprasījis pērnā gada 6. decembrī reģistrētais uzņēmums "TVR Studios B.V.". Tas noticis vienlaikus ar Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu anulēt televīzijas kanāla apraides licenci Latvijā, pamatojoties uz draudiem valsts drošībai. NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš 7. decembra raidījumā "Kas notiek ar "TV Rain" apraides atļaujas anulēšanu Latvijā?" sacīja, ka viņam "radies iespaids, ka "TV Rain" mērķtiecīgi dara visu, lai šie pārkāpumi sasniegtu kritisko masu, ka padomei nav nekādu citu iespēju, kā pieņemt šo lēmumu". Tagad Āboliņš saka – "redzot procesus un notikumus pēc tam, šī sajūta ir tikai palielinājusies, nevis mazinājusies."
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
