"No ekonomikas viedokļa un no politikas viedokļa jebkurš troksnis, sevišķi karš, ir kādam izdevīgs, lai kaut kādas lietas pasaucītu zem tepiķīša," sacīja Sauka. Jautāts, kas tiek paslaucīts zem tepiķa, Sauka sacīja, ka vien no lietām ir, ka karš tiek vainots pie gandrīz visām nebūšanām. Piemēram, pie inflācijas. "Taču mēs aizmirstam, ka Covid-19 pandēmijas laikā, lai glābtu ekonomiku, tika pa lielam drukāta nauda, iepludināta nauda apritē," piemēru minēja profesors. Augsto Latvijas inflāciju, kas šobrīd ir ap 20%, kamēr citviet 9% vai padsmit procenti, ietekmē ēnu ekonomika, kas ir ilga Latvijas problēma.
Sauka uzskata, ka tagad mēs ieraugām tās lietas, kuras senāk turējām zem tepiķa. Piemēram, to, ka "Latvijas gāze", tik svarīgs uzņēmums, nav Latvijas. Saprotam, kāda ir Krievijas nozīme mūsu elektroapgādē. Profesors norādīja, ka Latvijā gausi tika risināta ēnu ekonomikas un korupcijas problēma. Tagad ir svarīga pārkārtošanās enerģētikā. "Mēs to nevaram muļļāt, jo tad ir vāks," sacīja Sauka.
Sauka piekrita, ka karš ietekmē energoresursu jautājumu. Taču te ir arī Latvijas vaina. Jo tas, ka mums "energopolitika nav bijusi, tā jau nav kara vaina, tā ir mūsu nomuļļāšanas vaina". "Bet karu daudz vaino pie lietām, kur karš ir vai nu daļēji vainīgs, vai vainīgs nav," rezumēja Sauka.
Bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa uzskata, ka Rietumi ilgu laiku izlikās nemanam pazīmes, ka karš tuvojas. Piemēram, Krimas aneksiju. Runājot par sankcijām, Znotiņa sacīja, ka šobrīd ir svarīgi sekot līdzi naudas plūsmai, lai nepieļautu kara finansēšanu. Lai gan Znotiņa sacīja, ka arī Latvijā vērojamas tās pašas iezīmes sankciju neievērošanas vai apiešanas kontekstā, tomēr "es teiktu, ka Eiropa šajā ziņā ir mazliet letarģiskāka."
Taču Latvijas politika ilgu laiku bija vērsta uz Krievijas pilsoņu piesaistīšanu. "Mēs ilgstoši esam runājuši par to, ka mums ir krieviski runājošas bankas, brauciet pie mums, mēs varam jūs visus apkalpot arī veikalā krievu valodā, Jūrmala taču ir mūsu mazā Krievija," sacīja Znotiņa. Šis politiskais uzstādījums, ka Latvija ir tilts starp Austrumiem un Rietumiem, ir mainījies salīdzinoši nesen.
Viņa uzskata, ka ir jābūt uzmanīgiem ar potenciālajiem atbraucējiem no Krievijas, kuri tādā veidā, aizbraucot no agresorvalsts, protestē pret tās sākto karu. "Es labprāt viņus sagaiditu šeit, bet tas, ko es apzinos, – Latvijas valsts nav gatava pārbaudīt, cik no viņiem ir uzticami un cik nav." Latvija nav izveidojusi sistēmu, kā pārbaudīt šos cilvēkus, bet varētu izstrādāt kritērijus, kā to izdarīt. Kā piemēru Znotiņa minēja uzturēšanās atļaujas, kuras Latvija izsniedza apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi vai citām investīcijām Latvijā. Bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja uzdeva retorisku jautājumu, vai visi šo atļauju saņēmēji tika gana rūpīgi pārbaudīti, lai zinātu, kas ir cilvēki, kuri te iebrauc.
