Latvijas valstsvienības iekļūšanu pasaules čempionāta pusfinālā pirmkārt ir veicinājušas hokejistus izaudzinājušās ģimenes, un nacionālās izlases panākumi raisīs lielu pieplūdumu bērnu hokejā, uzskata vairāki Latvijas Radio aptaujātie hokeja jomas pārzinātāji.
Autora ziņas
Latvijā plāno atcelt vai grozīt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, kas stājās spēkā pirms gandrīz 3 gadiem. Par to spriedīs pandēmijas laikā izveidotā vadības grupas sēdē. Lai gan Pasaules Veselības organizācija (PVO) atcēla globālo ar Covid-19 saistīto veselības ārkārtas situāciju, cilvēki ar šo koronavīrusu slimo joprojām.
Kādreiz skolotāji raizējās, ka bērnu vietā mājasdarbus pilda vecāki. Tagad gan pamatskolā, gan vidusskolā arvien biežāk skolēni iesniedz skolotājiem un par saviem uzdod mākslīgā intelekta rīku "sacerējumus" – domrakstus, esejas, recenzijas un tamlīdzīgus rakstu darbus. Ja teksts ir latviešu valodā, skolotājs to var samērā viegli atšifrēt, jo teikumu uzbūve visbiežāk ir neveikla un leksika – bērnam netipiska. Grūtāk mākslīgā intelekta radīta teksta pazīmes ir pamanīt angļu valodā. Šī tendence ir jauna, bet novērojams, ka strauji izplatās.
Kokļu mūzikas dzīve Latvijā ir piesātināta – populāra ir etnogrāfiskā jeb tradicionālā kokle un strauji attīstās arī koncertkokle. Jo plašākas iespējas rodas koklei, jo vairāk top jaundarbu, un komponisti ir ieinteresēti eksperimentēt. Šovasar Dziesmu svētkos kokle skanēs plaši. Kopskanējumā savu artavu sniegs arīdzan kokļu studija "Dzītari". Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo" izzina kokles spēles tradīciju no senatnes līdz tagadnei.
Latvija un Igaunija kopīgi iegādāsies pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T, veidojot jaunu "Livonijas vairogu" Latvijas un Igaunijas gaisa telpas aizsardzībai, svētdien preses konferencē paziņoja Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkura. Saskaņā ar pašlaik plānoto, IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmu piegāde varētu sākties jau 2025. gadā. Tāpat Mūrniece informēja, ka 2024. gadā, Igaunijas Emari gaisa spēku bāzes renovācijas laikā, Lielvārdes Gaisa spēku bāzē tiks izvietota NATO gaisa patrulēšanas misijas kaujas lidmašīnas un viss atbalsta personāls, ko nodrošinās Vācija.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") rosinās diskusijas par valsts kapitālsabiedrību daļu kotēšanu biržā, bet tikmēr Igaunijā un Lietuvā jau vairākus gadus jebkuram ir iespēja iegādāties lielu valsts uzņēmumu vērtspapīrus. Tas veicinājis gan šo kapitālsabiedrību, gan ekonomikas un sabiedrības izaugsmi, norādīja biržas "Nasdaq Riga" vadītāja.
No nākamā gada sākuma piekļūt e-veselībai būs iespējams tikai ar kvalificētiem personu elektroniskās identifikācijas līdzekļiem – ar e-ID karti, e-paraksta karti, e-paraksta karti plus vai" e-parakstu mobile". Pieslēgties e-veselībai vairs nevarēs, izmantojot internetbanku, kas varētu radīt neērtības ārstiem un pacientiem.
1. septembrī vispārējās izglītības iestādēs, kurās līdz šim mācības notikušas arī krievu valodā, sāksies pakāpeniska pāreja uz izglītošanu tikai latviski. Tātad laika nav atlicis daudz – četri mēneši, no tiem trīs ir skolēnu vasaras brīvlaiks. Pa šo laiku vēl plānoti kursi skolotājiem un vasaras nometnes pedagogiem un bērniem, lai gan vieni, gan otri pagūtu uzlabot vai nostiprināt latviešu valodas prasmi. Jau tagad skaidrs, ka skolu gatavība šai pārejai ir ļoti atšķirīga, taču atkāpšanās ceļš netiek piedāvāts.
Valdība trešdien, 26. aprīlī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, piešķirot papildus 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības. Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) neuzskata streika vienošanos par izpildītu.
Nevienojoties ar valdību par pedagogu atalgojuma celšanu un slodžu sabalansēšanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pirmdien, 24.aprīlī, sāka trīs dienu streiku, kurā piedalīsies vairāk nekā 19000 skolotāju, un devāsvērienīgā protesta gājienā Rīgā no arodbiedrību nama līdz Doma laukumam.
Latvijā ir kāda ģimene ar četriem bērniem, kura dzīvo izolēti no pārējiem iedzīvotājiem. Abi vecāki ir nolēmuši nesūtīt savus bērnus skolā, jo negrib, lai viņi piedalītos valsts dzīvē, bet gan būtu ārpus sistēmas. Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" skaidroja, vai ģimenes ar bērniem ir tiesīgas dzīvot pilnībā nošķirti no pārējās sabiedrības.
Tiesībsargs Juris Jansons ceturtdien Saeimā uzstājās ar 2022. gada darbības pārskatu. Vienlaikus ziņojums ietvēra plašu kritiku likumdevējam par vairākiem neatrisinātiem jautājumiem visdažādākajās ar cilvēktiesībām saistītajās jomās, tajā skaitā bērnu un ģimenes tiesībās, tiesībās uz vārda brīvību un arī sociālajā jomā. Ziņojums arī raisīja asas debates.
Valsts policija nevarēja nodrošināt apsardzi Jēkabpils novadā sievietei, jo, lai gan viņas slepkava – bijušais dzīvesbiedrs – viņu ilgstoši vajājis, pārkāpjot pat tiesas noteikto aizliegumu viņai tuvoties, un pret vīrieti kopumā bija ierosināti 19 dažādi procesi, pašreiz likums lietās par vajāšanu vai draudu izteikšanu neļauj apsargāt iespējamo upuri, atzina Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) neplāno piekāpties valdībai vai apsvērt iespēju atteikties no nodoma rīkot streiku. Partiju apvienība "Apvienotais saraksts" sola uzņemties virzīt koalīcijā pedagogu prasību izpildi, bet rezultātu nesola. Tikmēr valdība lēmumu par pedagogu algu celšanas kārtību paziņošot šo piektdien.
Nespēju pildīt savus pienākumus terora dēļ – ar šādiem vārdiem savu atlūgumu pilsētas domei pirmdien, 17. aprīlī, iesniedza Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore. Kopš piektdienas vakara, kad direktore atteicās pašvaldībai atdot dokumentu oriģinālus, viņas darba kabinets muzejā ir aizzīmogots. To šodien kādu brīdi apsargāja pašvaldības policija, un jau pēc direktores atlūguma iesniegšanas pilsētas dome viņu uz trīs mēnešiem atstādināja no amata.
Kā no cukurūdens izgatavot varavīksni, kā top gaisa tilts un kā darbojas hidrauliskie roboti – to un ne tikai varēja uzzināt Latvijas Fizikas festivālā, kurš sestdien norisinājās Rīgā, "Hanzas peronā". Rīkotāju nolūks bija ar fizikas aizraujošo pusi veicināt interesi par eksaktajiem mācību priekšmetiem, pievērst uzmanību eksaktajiem priekšmetiem un izglītības kvalitātei Latvijā, kā arī novērtēt jaunos talantus.
Latvijā nedaudz samazinājies reģistrētā bezdarbs līmenis – marta beigās tas bija 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita jeb par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš. Viszemākais bezdarba līmenis bija Rīgas reģionā, bet augstākais – Latgalē, tomēr arī tur tas neatlaidīgi pazeminās, ko šoreiz skaidro ar sezonas darbu sākumu.
Bērnu slimnīcas topošās Neatliekamās palīdzības un Observācijas nodaļu un Ambulatorā veselības centra pamatos trešdien, 12. aprīlī, svinīgi iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ēkas kopējā platība būs gandrīz 8000 kvadrātmetru, un tā būs lielākā no jaunajām būvēm visā slimnīcas teritorijā. Plānots, ka mūsdienīgajā, pacientiem un viņu ģimenēm draudzīgajā vidē pirmie pacienti varēs atgūt veselību jau nākamā gada pirmajā pusē.
Uzklausījis plašu ziņojumu par valsts ekonomiskās attīstības prognozēm, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pagājušajā nedēļā valdības ārkārtas sēdē nāca klajā ar secinājumu, ka jau drīz nāksies risināt draudošo darbaspēka trūkumu un ka viens no soļiem varētu būt pensijas vecuma paaugstināšana, jo demogrāfiskā situācija Latvijā joprojām ir kritiska – par spīti dažādām dzimstības veicināšanas programmām. Viena no tām – tā sauktā trešā bērna politika – tomēr ir bijusi auglīga, liecina gan statistika, gan ekspertu paustais.
Rīgas Stradiņa universitātē šī bija Zinātnes nedēļa, kurā piedalījās arī uzvedības pētnieks Roberts Vests (Robert West) no Lielbritānijas. Paneļdiskusijā viņš runāja par tematu, par kuru daudzkārt pārliecinājies praksē: valdības politika un lēmumi sabiedrības veselības jomā drīzāk sasniedz mērķus, ja balstās uzvedības pētnieku atklājumos.
Vairāk nekā piektā daļa jeb 22% Latvijas iedzīvotāju ir vismaz 64 gadus veci; darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvaram ir tendence samazināties, liecina pēdējās tautas skaitīšanas rezultāti. Taču līdz ar sabiedrības novecošanu īpaši nav augusi studentu interese par gerontoloģiju – zinātni par novecošanas procesiem.
Nepatīkamu pārsteigumu Dziesmu svētku koru skatē svētdien, 26. martā, piedzīvojis Rīgas projektu koris: lai gan tam piešķirts ļoti augsts vērtējums, žūrija izlēmusi to nevirzīt tālāk uz koru kariem, bet gan vērtēt ārpus konkursa. Šis lēmums paziņots pēc skates un pamatots ar to, ka šī kolektīva skanējums ir nevis vājš, bet, tieši otrādi, pārāk profesionāls. Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdis Ints Teterovskis apgalvo, ka noticis pārpratums un visa pamatā esot komunikācijas kļūda.
Rīgas filharmonijas metu konkursa pirmajā kārtā, kas tika izsludināta 18. janvārī un noslēgsies 10. maijā, līdz šim saņemti 27 pieteikumi no Latvijas un 86 – no ārzemēm, informēja žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre, arhitekte Dace Kalvāne. Par metu konkursu saņemti arī desmitiem interesentu jautājumu.