Veselības ministrijā (VM) veidos darba grupu, kura gatavos priekšlikumus ilgtspējīgas veselības aprūpes finansēšanas modelim. Tas nepieciešams, lai nozarei atvēlēto līdzekļu apjoms gadu no gada nebūtu atkarīgs tikai no politiskas izšķiršanās. Izskan jau agrāk daudz apspriesta ideja veselības aprūpes finansējumu sasaistīt ar nodokļu ieņēmumiem.
Autora ziņas
Lai samazinātu alkohola patēriņu Latvijā, plāno turpmāk uz alkohola pudelēm norādīt produkta uzturvērtību un sastāvdaļas, kā arī aizliegt azartspēļu zālēs piedāvāt alkoholu par brīvu, ierobežot alkohola atlaižu reklāmas un aizliegt tirgot stipros dzērienus mazajā PET iepakojumā. To paredz otrdien, 21. martā, valdībā atbalstītie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumos, kas, lai stātos spēkā, vēl jāapstiprina Saeimai. Valdības sēdē likuma grozījumi tika saukti arī par "nepilnīgiem" un "nejēdzīgiem".
Latvijas Alkohola nozares asociācijā uzskata, ka Veselības ministrijas (VM) sagatavotie grozījumi likumos, kuru mērķis ir ierobežot grādīgo dzērienu atlaižu un akciju reklamēšanu, ir formāli un viegli apejami. Arī Latvijas Reklāmas asociācijā apšauba, vai likumu izmaiņas ļaus sasniegt mērķi – samazināt alkohola patēriņu Latvijā, kura dēļ mūsu valsts Eiropas Savienībā ierindojas neglaimojošajā pirmajā vietā.
Par problēmām nedziedināmi slimu pacientu aprūpē tiek runāts jau gadiem. Latvijas Radio jau iepriekš caur pacientu stāstiem aktualizējis, cik nesakārtota Latvijā ir paliatīvās aprūpes joma. Šādā izmisuma zonā pavisam nesen bija nonākusi arī kāda sieviete, bezpalīdzīgi noraugoties, kā viņas nedziedināmi slimā tēva ķermenis tiek vadāts no vienas ārstniecības iestādes uz citu. Šajā situācijā tiesību eksperti saskata vairākus trūkumus un runā arī par "tiesību vakuumu".
Iespējams, arī Latvijā daļu komercbanku peļņas varētu novirzīt valsts aizsardzības vajadzībām līdzīgi, kā tas plānots Lietuvā, ieviešot jaunu pagaidu nodokli banku peļņai. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") Latvijas Radio informēja, ka paredzējis nākamnedēļ par šo ideju koalīcijā rosināt diskusiju.
Stradiņa slimnīcas jaunā A2 korpusa būvniecība, kuras kopējās izmaksas līdz šim lēstas 106 miljonu eiro apmērā, sadārdzināsies par 16,011 miljoniem eiro, un papildu izmaksu segšanai plāno izmantot ES fondu līdzekļus. Savukārt celtniecību, kas iepriekš jau kavējās, tagad plānots pabeigt līdz 2024. gada jūnijam.
Pēdējos gados augusi vajadzība pēc palīdzības, ko bērniem var sniegt psihiatri un psihologi. Pērn Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) psihiatri ambulatori snieguši gandrīz 7500 konsultāciju, un tas ir par 30% vairāk nekā gadu iepriekš. Rindā uz pirmo konsultāciju pie bērnu psihiatra nākas gaidīt gandrīz pusgadu, ja vien pacients nav jāpieņem neatliekami. Lai varētu sniegt plašāku palīdzību, Bērnu slimnīcā pašlaik rit Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra būvniecība.
Vērienīgā konferencē, ko rīkoja farmaceitiskais uzņēmums "Olainfarm", ceturtdien, 9. martā, pulcējās gan šīs industrijas pārstāvji, gan veselības aprūpes un arī aizsardzības jomas eksperti. Viens no jautājumiem, kuram pievērsās konferences dalībnieki, bija farmācijas un medicīnas nozaru loma X stundā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) šogad no budžeta ir paredzēts piešķirt naudu gan atalgojuma palielināšanai, gan pamatfunkciju izpildei, taču gadījumā, ja finansējuma trūks citās jomās, galvenokārt – ģimenes ārstiem, NMPD atkal varētu izjust papildu slodzi. Krīze veselības aprūpes nozarē jau ir, bet vasarā varētu iestāties kas līdzīgs ārkārtējai situācijai. Šim vairāku nozares organizāciju brīdinājumam atbalstu Latvijas Radio intervijā pauda arī NMPD vadītāja Cipule.
Latvijas darba tirgū sieviešu stāvoklis ne tikai neuzlabojas – tas pasliktinās, uzskata eksperti un liecina statistika. Pastāv liela atšķirība starp vīriešu un sieviešu atalgojumu, bet sabiedrībā joprojām cieši iesakņojušies stereotipi par "sieviešu" un "vīriešu" profesijām un to, ka sievietēm var maksāt mazāk, jo galvenie pelnītāji ir vīrieši.
Latvijas Slimnīcu biedrība aprēķinājusi, ka, nesaņemot no valsts pilnu samaksu par pacientu ārstēšanu, slimnīcām šogad izveidosies vismaz 88 miljonus eiro liels parāds. Gan Veselības ministrija, gan galvenais veselības naudas maka turētājs – Nacionālais veselības dienests – atzīst, ka ārstniecības iestāžu prasības ir pamatotas un situācija ir patiešām kritiska. Valdošā koalīcija sola piešķirt papildu naudas energoresursu cenu kompensācijām valsts un pašvaldību slimnīcām.
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca un Reto neiroloģisko slimību centrs sestdien rīko Miastēnijas dienu. Tas tiek darīts, lai mudinātu šīs retās slimības pacientus apvienoties biedrībā, lai skaļāk izskanētu prasība valstij izdevumus par zālēm kompensēt simtprocentīgi, nevis tikai 75% apmērā, kā tas ir pašlaik.
Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" uz laiku pārtrauktas reitterapijas jeb terapeitiskās zirgu jāšanas nodarbības. Iemesls – februāra beigās beidzies līgums ar pakalpojuma sniedzēju SIA "Reitterapija", bet jauns nav noslēgts. Ceturtdien abas puses pārrunās atradušas nosacītu kompromisu. Rehabilitācijas centrs sola, ka reitterapija pacientiem būs pieejama arī turpmāk, tomēr SIA "Reitterapija" vadība uzsver: tas, cik rehabilitācijas centrs gatavs maksāt par pakalpojumu, patiesajām izmaksām nepavisam neatbilst.
Latvija ir viena no divām Eiropas Savienības valstīm, kurā nav Eiropas Vēžu institūtu organizācijas (OECI) akreditēta vēža centra. Otra ir Slovākija. Tas nozīmē, ka vēža pacientu ārstēšana pie mums nenotiek atbilstoši starptautiskiem standartiem. Lai iekavēto padarītu, uz Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā ietilpstošā Latvijas Onkoloģijas centra pamatiem pašlaik tiek veidota visu valsti aptveroša sistēma – Vēža centrs. Gatavošanās akreditācijai sevišķi koncentrētā veidā parādījusi, cik tālu no ideālās pašlaik ir situācija onkoloģisko pacientu aprūpē Latvijā.
Pirms breksita Lielbritānijas galvaspilsēta Latvijas jauniešiem bijusi iecienītākā studiju vieta ārpus Latvijas, taču pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) studiju vide Londonā mainījusies uz slikto pusi. To pētījumā secinājusi Austrumsomijas Universitātes Karēlijas institūta vadošā pētniece Aija Lulle, kura savos pētījumos daudz uzmanības veltījusi migrācijai un mobilitātei.
Daudzi Rietumeiropas politiķi labprāt fotografējas kopā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski vai Augstākās Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku, taču patiesībā baidās no šīs valsts pārstāvju atšķirīgās mentalitātes un enerģijas, kā arī no pašas Ukrainas – tās lieluma dēļ. Tas var kļūt par nopietni šķērsli Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā, uzskata Nacionālās apvienības pārstāvis, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Eiropas Komisija (EK) risina sarunas ar zāļu ražotājiem par izmaiņām Covid-19 vakcīnu piegādes līgumos, kuri pašlaik paredz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pienākumu iepirkt daudz vairāk devu, nekā patlaban nepieciešams. Latvijas gadījumā runa ir par piecreiz lielāku daudzumu, nekā šogad būtu vajadzīgs. Tiek pieļauts, ka vakcīnu piegādi sadalīs uz turpmākajiem gadiem.
ANO Bēgļu aģentūra sadarbībā ar Iekšlietu ministriju piektdien, 17. februārī, atklāj Reģionālo bēgļu aizsardzības plānu Latvijā. Paredzēts, ka tas ietekmēs vairāk nekā četrus miljonus bēgļu no Ukrainas desmit Eiropas valstīs un ar koordinētu atbalstu starp vairāk nekā 240 partneriem papildinās nacionālos rīcības plānus, kurus izstrādājušas valdības, pašvaldības un citas iestādes.
Pēc emocijām piesātinātas diskusijas Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nobalsoja par partijas "Stabilitātei!" deputātes Glorijas Grevcovas sodīšanu par viņas publiskajiem izteikumiem par ekspozīciju Latvijas Okupācijas muzejā. Komisija izvēlējās maksimāli iespējamo soda veidu – deputātes atstādināšanu no sešām Saeimas sēdēm.
Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri nevis pasīvi dzīvo pansionātos vai tuvinieku aprūpē, bet paši parūpējas par savām ikdienas vajadzībām – tāds ir deinstitucionalizācijas projekta mērķis. Šim nolūkam atvēlēti vairāk nekā 111 miljoni Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma. Labklājības ministrija lepojas, ka deinstitucionalizācija rit sekmīgi, taču pašvaldības un sociālo pakalpojumu sniedzēji ir nobažījušies – šī gada rudenī projekts un arī nauda beidzas, bet par nākotni nav skaidrības.
Par to, ka Latvijā lāči arī vairojas, liecina kāds video ar lāču mazuļiem, kas sacēlis komentāru un viedokļu vētru sociālās saziņas vietnē "Facebook". Latvijas Radio uzrunātais biologs gan pauda skepsi par to, ka iztraucētie lācēni varētu būt izdzīvojuši. Tikmēr dabas aizstāvji aicina lāču vairošanās vietas īpaši aizsargāt un parūpēties par katru retās sugas indivīdu, kā arī izglītot sabiedrību par lāču uzvedību.
Nepilnu gadu Latvijā darbojas Mātes piena banka. Tajā uzkrāj donoru saziedoto pienu, un to izmanto priekšlaikus dzimušo mazuļu ēdināšanai. Pirmais darbības periods pagājis, pieslīpējot un vērojot jaunās sistēmas darbību un piesaistot pirmās 15–16 donores. Pagājušajā gadā arī saņemts kopumā ap 90 litriem mātes piena.