ĪSUMĀ:
- Tikai 30% sieviešu, kuras saņem uzaicinājumu apmeklēt valsts apmaksātu krūts vēža izmeklējumu, aiziet pie ārsta.
- Ik pēc diviem gadiem to sūta sievietēm pēc 50 gadu vecuma.
- Neatsaucību krūts vēža skrīningam skaidro ar aizspriedumiem, aizņemtību un pakalpojuma nesasniedzamību.
- Speciālisti arvien meklē veidus, kā pierunāt pārbaudīties iespējami vairāk sieviešu.
- Tieši agrīna slimības noteikšana var ļaut to izārstēt sekmīgāk.
Sievietes neiet uz mamogrāfiju, jo paradušas apmeklēt ārstu tikai tad, ja ir patiešām slikti. Citas nevēlas traucēt speciālistus. Vēl citas to nedara tāpēc, ka gaida atkārtotu uzaicinājumu. Tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc tik daudzas neizmanto valsts sniegto iespēju bez maksas pārbaudīt krūtis.
Tas atklājies pētījumā, kurā Latvijā un Igaunijā izvaicātas sievietes, kuras saņēmušas vismaz divus uzaicinājumus uz mamogrāfijas skrīningu, bet nav tos izmantojušas.
Par citiem pētījumā atklātajiem iemesliem pastāstīja viena no tā autorēm, RSU studiju programmas "Veselības komunikācija" vadītāja Vita Savicka: "Parādījās fatālisms: ja liktenis ir lēmis, lai tā notiek, tātad es esmu to pelnījusi. Un, no otras puses, parādās tas, ka jādomā labas domas, tad ar mani nekas nenotiks. Vai – es jau dzīvoju veselīgu dzīvesveidu, līdz ar to mani neviena slimība nevar skart."
Krūts vēža paciente Ilva Lilmā, stāstot par savām bailēm, cenšas iedrošināt citas sievietes. Ilva iesaka izvēlēties vietu, kur veikt krūts skrīningu, priekšroku dodot vietām, kurās ir jaunākās paaudzes aparatūra.
"Ir iespēja izvēlēties vietas ar ļoti patīkamu ārstu. Kurš, pirms kaut ko dara, izstāsta niansēs, kas būs, kā tas notiks, un ir ļoti iejūtīgi un laipni," norādīja Lilmā.
Ne vien aizspriedumi un aplami pieņēmumi, bet arī aizņemtība, grūtības sasniegt šo pakalpojumu, īpaši reģionos, ir vēl viens pētījuma atklātais iemeslu kopums mamogrāfijas zemajai aptverei. Ja nonākšanai līdz izmeklējumam jāmēro lielāks attālums, sievietei var nākties ņemt brīvu dienu darbā.
"Es vairāk sliektos domāt, ka šī te prokrastinācija, jā, es izdarīšu, bet ne šodien. Un otrs ir veselības pratība: cik es esmu svarīga, saprotot, ka tā var diagnosticēt vēzi agrīni, un to var visdrīzāk izārstēt, vai es vienkārši uzlikšu rozā brilles. Es ignorēšu, ka tāda iespēja vispār pastāv," sacīja Latvijas Onkologu asociācijas priekšsēdētāja Alinta Hegmane.
Secinājumi – jāmeklē jauni risinājumi, kā sasniegt sievietes. Skrīninga galvenā būtība izmeklēt sievietes tad, kad nav nekādu sūdzību. Ja ir kādas izmaiņas, atklāt tās iespējami agrīni, kas lielākoties dotu labāku ārstēšanas rezultātu
Vienu šādu iespēju nosauca Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe: "Piemēram, tika rasts risinājums, ka tieši skrīninga aktivitāte – šajā gadījumā mēs runājam par krūts vēža skrīningu, par mamogrāfijas skrīningu – ka tas tiek piedāvāts ārpus darba laika. Līdz ar to sieviete nezaudē iespēju strādāt."
Vēl cits variants ir rast iespēju, lai ģimenes ārsti vai ginekologi atkal un atkal atgādinātu savām pacientēm par mamogrāfiju – iespēju laikus atklāt ļaundabīgu veidojumu, kas savukārt nozīmē izredzes sekmīgāk ārstēties.
Tikmēr Amerikas Savienotajās Valstīs izskan priekšlikums uzsākt krūts vēža skrīningu jau no 40, nevis 50 gadu vecuma, kā tas ir pašlaik. Vai ko tādu būtu vērts ieviest arī Latvijā?
"Pēc 50 gadiem ir vairāk krūts vēžu. Es domāju, ka, ņemot vērā, ka pat no 50 gadiem mēs netiekam diži pāri par to trešo daļu, kas, protams, ir ļoti skumji, jo šajā gadījumā valsts visu apmaksā, tad, ja mēs paplašinām programmu un nevaram to izpildīt, varbūt sāksim ar to, ka izpildīsim to, kas mums jau ir," sacīja Saeimas Onkoloģijas atbalsta grupas vadītāja, ginekoloģe Ingrīda Circene ("Jaunā Vienotība").
Pašlaik Latvijā uzaicinājumus uz krūts vēža skrīningu katru otro gadu saņem sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Kā liecina informācija vietnē "Rindapiearsta.lv", rindu garums uz mamogrāfiju dažādās veselības aprūpes iestādēs visbiežāk ir piecas dienas.
Kampaņā "Noņem rozā brilles" speciālisti dalījās ar ieteikumiem sieviešu uzrunāšanai un citu valstu pieredzi. Piemēram, Slovēnija informēšanas kampaņā, kā partnerus iesaistījusi pacientu organizācijas, un tas nostrādājis. Kampaņas "Noņem rozā brilles" rīkotāji sola visus ieteikumus apkopot un iesniegt lēmumu pieņēmējiem.
