Pedagogu algām piešķir vēl 4,17 miljonus eiro; LIZDA neuzskata streika prasības par izpildītām

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.–6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.–9.klases skolēnu vidējās izmaksas – no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.–12.klases skolēniem – no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.

Šī summa tiks piešķirta no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tā tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9,04 miljoniem eiro, ko paredz valdības 21. aprīļa lēmums par pedagogu atalgojuma celšanu.

Valdības noteikumos arī precizēts, ka vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības vadītāju vietniekiem mēneša darba algas likme nevarēs būt mazāka par 80% no izglītības iestādes vadītājam noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes, bet struktūrvienību vadītājiem zemākā atalgojuma likme nevarēs būt zemāka par 60% no izglītības iestādes vadītājam noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes. Vadītāja vietniekam un struktūrvienības vadītājam mēneša darba algas likmei būs jābūt lielākai par pedagogu zemākās mēneša darba algas likme pie darba slodzes 40 stundas nedēļā.

Profesionālās vidējās izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem zemākā darba algas likme nevarēs būt mazāka par 80% no izglītības iestādes vadītājam noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes. Vadītāja vietniekam un struktūrvienības vadītājam mēneša darba algas likmei būs jābūt lielākai par pedagogu zemākās mēneša darba algas likme pie darba slodzes 40 stundas nedēļā.

Tāpat valdība apstiprināja akadēmiskā personāla atlīdzību palielināšanai nepieciešamā finansējuma avota maiņu. Paredzēts, ka 2 821 222 eiro šogad tiks piešķirti no finansējuma dotācijām brīvpusdienu nodrošināšanai jaunāko klašu skolniekiem. IZM skaidroja, ka finansējuma izmaiņas izglītojamo ēdināšanai no 1. līdz 4.klasei plānotas no šī gada jūnija, ne gada sākuma.

Iepriekš tika noteikts, ka nepieciešamais finansējums augstskolu akadēmiskā personāla atalgojumam tiks nodrošināts no jau apstiprinātā finansējuma augstākajai izglītībai. Tam iebilda augstāko izglītības iestāžu pārstāvji, vēršot uzmanību, ka tādā gadījumā augstskolām būtu jārod papildu finansējums.

LIZDA neuzskata streika vienošanos par izpildītu

LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka līdz ar trešdien valdībā lemto streika prasības nevar uzskatīt par izpildītām, jo trūkstot aprēķinu par finansējumu skolotāju slodžu sabalansēšanai. Tāpēc arodbiedrības padome lems par tālākām protesta akcijām. Netiek izslēgts, ka skolotāji varētu atsākt streikot. 

Vanaga norādīja: "Mēs nevaram uzskatīt, ka streika vienošanās ir izpildīta. Tad mēs sasauksim [LIZDA] padomes ārkārtas sēdi, informēsim par aktuālo situāciju un lemsim pār turpmāko rīcību.

Streika diena šodien bija pēdējā, bija lemts, ka trīs dienas streikojam, un tad tālākās aktivitātes, protesta akcijas, kāda rīcība būs jau padomes kompetencē – lemt, ko mēs turpmāk darīsim, kad darīsim."

Valdības ārkārtas sēdē Vanaga aicināja lēmuma pieņemšanu atlikt uz nākamo kārtējo sēdi, lūdzot sniegt iespēju pārliecināties, ka līdzekļi ir pietiekami ne vien algu paaugstināšanai, bet arī slodžu izlīdzināšanai. 

Arodbiedrība esot secinājusi, ka nauda, kas tikusi iedalīta slodžu balansēšanai, tagad pārlikta algu grafika īstenošanai, līdz ar ko nav pārliecības, ka tiks izpildītas abas streika prasības. 

Vai nozares ministrei ir pārliecība, ka visa prasītā izpildei naudas pietiks? Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Ja mēs tikai pliki rēķinām uz to, cik ir pedagogu, kāds ir aprēķins katram klašu komplektam, mēs ļoti precīzi varam visu aprēķināt attiecībā uz šo zemāko algas likmi. Jā. Tur ir absolūti pietiekami. Tas, ko mēs nevaram nodrošināt un pateikt, – kur slodžu sabalansēšanā vairs neiet runa par zemāko likmi. Piemēram, pašvaldībā, kur jau šobrīd zemākā likme ir 11 [eiro]."

Tikmēr valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka valdība izpildījusi vienošanos. 

Kariņš pēc sēdes žurnālistiem sacīja: "Sarežģītās un detalizētās sarunās ar Izglītības ministriju, arodbiedrību un pašvaldību pārstāvjiem nonācām pie gala vienošanās par pedagogu algu grafiku, kas tur būtu piekoriģējams, toskait piešķirot vēl papildu līdzekļus.

Valdība ir pilnībā izpildījusi savu apņemšanos gādāt par pedagogu algu grafiku. Diskusijās šodien izkristalizējās, ka mums valstī vēl ir liels darbs priekšā. (..) Mums šī sistēma ir līdz galam jāsakārto."

Ministrija gandarīta par valdības paveikto

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir gandarīta, ka valdība radusi iespēju palielināt finansējumu pedagogu atlagojumam. IZM paziņojumā medijiem norādīja, ka tas "ļauj īstenot ministrijas un valdības kopumā izvirzītās prioritātes – kvalitatīvas izglītības nodrošināšana ikvienam skolēnam ikvienā Latvijas skolā, kas cieši saistīta ar pedagoga atalgojuma un pedagoga profesijas prestiža celšanu".

Ministrijā arī uzskata, ka priekšā daudz darāmā. "Protams, priekšā vēl daudz darāmā gan saistībā ar pašvaldību skolu tīkla sakārtošanu, gan mācību materiālu izstrādi, gan skolotāju izglītības programmām un kvalitatīvu pedagogu nodrošināšanu skolām, kas paveicams, kopīgi strādājot visām iesaistītajām pusēm," teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Ministrija norādīja, ka 2023. gada valsts budžetā tika iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi – papildus piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu. Papildus tam valdība lēma par 61,6 miljonu eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi, vēlāk šo summu papildinot ar 9 un 4,2 miljonu eiro piešķīrumiem.

IZM atzīmēja, ka izglītības iestādes ietvaros ir būtiski nodrošināt pedagogam pilnas slodzes darbu un konkurētspējīgu atalgojumu, un šī mērķa sasniegšanai nepieciešams veidot reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstošu izglītības iestāžu tīklu, ņemot vērā kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, piemēram, minimālais izglītojamo skaits 7.–9.klasē un 10.–12.klasē, maksimālais attālums starp izglītības iestādēm, izglītojamo blīvums pašvaldībā, skolēnu īpatsvars ar augstiem un zemiem sasniegumiem centralizētajos eksāmenos un pārējos eksāmenos, kā arī obligāto centralizēto eksāmenu indekss.

"Tāpat svarīgi atgādināt, ka valdība nosaka pedagoga zemākā atalgojuma līmeni, par kuru mazāk darba devējs – pašvaldība – pedagogam nedrīkst maksāt. Valsts nenosaka konkrētu algu līmeni skolās, tā ir pašvaldības kompetence. 2022. gada 1. septembrī stājās spēkā jaunais izglītības iestāžu finansēšanas modelis – "skolēns pašvaldībā", kas skolu dibinātāju – pašvaldību rokās nodod iespēju un atbildību izlemt,  kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem attīstīt un kā veidot optimālu, konkurētspējīgu skolotāja atalgojumu," norādīja IZM.

KONTEKSTS:

Nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, pedagogu arodbiedrības padome 24. aprīlī ar protesta gājienu sāka trīs dienu streiku.

Arodbiedrība ilgstoši prasīja politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām panākto vienošanos par darba samaksu. Tikmēr politiķi, tāpat kā pērn rudenī, atkal centās novērst streiku – valdība pedagogu atalgojuma grafiku apstiprināja sēdē otrdien, 18. aprīlī,  bet noteikumus, kā cels pedagogu atalgojumu – piektdien, 21. aprīlī.

LIZDA pārmeta valdībai, ka algas paaugstināšanas grafiks sagatavots novēloti un ka nevar pagūt novērtēt, vai pieņemtie noteikumu grozījumi paredz visu streika prasību izpildi. LIZDA tāpat bažījās par to, vai algu pieaugums attieksies arī uz skolu administrāciju, logopēdiem, sociālajiem pedagogiem un citām grupām. Tādēļ LIZDA nolēma pieprasīt premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") demisiju.