ĪSUMĀ:
- Tiesībsargs ziņojumu Saeimai par 2022. gadu sāk ar atgādinājumu par deputātu neatrisinātiem jautājumiem cilvēktiesību jomā.
- Tiesībsargs rosina administratīvu sodu par naida runu, Satversmē noteikt pirmsskolas izglītību kā bezmaksas.
- Jansons arī rosina Satversmē nostiprināt Tiesībsarga biroja institūciju.
- Debatēs gan izskanēja aicinājums Tiesībsarga biroju pat likvidēt.
- Opozīcija kritizē biroju par nepietiekamu uzmanību sociālajiem un veselības aprūpes jomas jautājumiem.
Vēl pirms ķerties pie ziņojuma par Tiesībsarga biroja darbību 2022. gadā, Juris Jansons atgādināja Saeimas deputātiem, ka janvārī nosūtījis vēstuli par neatliekami risināmiem jautājumiem, kas saņemti mantojumā no 13. Saeimas kā iepriekšējā sasaukumā nepaveikti darbi.
"Diemžēl, cienījamie deputāti, līdz šim no jums neesam saņēmuši nekādu atbildes reakciju par vēstulē norādītajiem jautājumiem," sacīja Jansons.
Šajā vēstulē tiesībsargs uzskaitījis 11 neatliekamus uzlabojumus tiesiskajā regulējumā, kurus līdz šim deputāti vilcinājušies veikt.
Tāpēc tiesībsargs pauda viedokli, ka jāgroza Saeimas kārtības rullis, lai deputātus pasteidzinātu: "Uzskatu, ka Saeimas Kārtības rullī jāveic grozījumi un jānosaka termiņi, kādos uzsākama likumprojektu skatīšana, kā arī bērnu labāko interešu kā prioritātes noteikšana arī tiem likumprojektiem, kas netieši var skart bērnu vai bērnu tiesības."
Viens no šādiem ar bērnu tiesībām gan tieši, gan netieši saistīts tiesību akts, kuru jau janvārī tiesībsargs mudināja ratificēt, ir Stambulas konvenciju, kas, tiesībsarga ieskatā, "palīdzēs vēl efektīvāk cīnīties pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kā arī pakāpeniski izskaust dažādus ar dzimumu lomām iesakņojušos stereotipus".
Vēlāk tieši par to arī raisījās asas debates svētdien Jēkabpils novadā notikušās sievietes slepkavības kontekstā.
"Vakar, vēlreiz pāršķirstot tiesībsarga ziņojumu, es nevarēju beigt domāt par traģēdiju, kas notikusi Jēkabpilī. Man ir kauns noskatīties, kā jautājums par sieviešu aizsardzību no vardarbības ir ticis apzināti politizēts. Vai jums ir pieņemami, ka mēs necenšamies lauzt stereotipus un vardarbības kultūru Latvijā?" jautāja frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Kaspars Briškens.
Taču debates izraisīja arī citas sadaļas tiesībsarga ziņojumā. Tiesībsargs runāja arī par bērnu tiesībām un šajā kontekstā aicināja grozīt Satversmi, papildinot ar normu, kas paredz, ka arī pirmsskolas izglītība ir bez maksas, proti, nodrošināma par valsts līdzekļiem.
Taču tas nebija vienīgais tiesībsarga ierosinājums par Satversmes grozījumiem.
"Mūsu ierosinājums ir Satversmē ierakstīt Tiesībsarga institūciju, jo, kā jūs ļoti labi zināt, Satversmes 8. nodaļā ir minēts, cilvēka pamattiesības ir ierakstītas izsmeļoši, bet institūcija, kas būtu virsuzraugs un cilvēktiesību ievērošanas veicinātāja un nodrošinātāja, – tādas institūcijas nav," norādīja Jansons.
Tiesībsargs runāja arī par bērnu tiesībām: aicināja bāriņtiesu vietā veidot ģimenes tiesas. Jansona ieskatā jāvērtē arī, kā novilkt robežu starp vārda brīvību un naida runu.
"Uzskatu, ka ir nepieciešams noteikt administratīvo atbildību par naida runu attiecībā uz nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, kā arī par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu," pauda Jansons.
Debatēs, kas sekoja, gan izskanēja aicinājums Tiesībsarga biroju nevis ierakstīt Satversmē, bet likvidēt; tas izpelnījās arī ļoti daudzu – galvenokārt opozīcijas partiju – kritiku, ka netiekot pievērsta uzmanība dažādiem cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, sociālā nodrošinājuma un veselības aprūpes jomā, kaut gan arī šīs jomas bija apskatītas ziņojumā, piemēram, aizrādot, ka dažādu sociālo pabalstu lielums gadiem ilgi nav pārskatīts un vairs nesniedz iespēju pat nopirkt pietiekami daudz pārtikas.
Opozīcija arī pārmeta, ka pārāk lielu uzmanību tiesībsargs pievērš dzimumu līdztiesībai.
"Uzskatu, ka tiesībsargs ir liberālo vērtību un vakcīnu ražotāju lobijs un vairāk nekas cits. Nelietderīga organizācija, un es aicinu to mainīt jeb arī taisīt šo kantori ciet," aicināja Saeimas deputāts Mārcis Jencītis ("Latvija pirmajā vietā").
Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!") savukārt sacīja, ka "tiesībsargs ir cilvēks, kura pienākums nevis rūpēties par savu darbavietu, bet varbūt padomāt un tiešām tanī termiņā, kas viņam ir atvēlēts, izdarīt maksimāli visu, lai aizsargātu visus: mazos bērnus, sirmgalvjus".
No Saeimas tribīnes izskanēja aicinājumi tiesībsargam uz vairākiem jautājumiem paskatīties citādi, piemēram, uz budžeta līdzekļu piešķiršanu Latvijas reģioniem.
"Ja mēs skatāmies, kā tiek dalīta nauda, piemēram, slimnīcu infrastruktūras attīstībai, absolūti vairāk, lielākā daļa – Rīgas, Pierīgas reģionam," klāstīja Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Bet opozīcijas pārstāve Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie") norādīja, ka izglītības jomā "visām problēmām ir viens vienīgais kopsaucējs, un tas ir ilgstoši nepietiekams finansējums izglītības sistēmai. Uzmanības nepievēršana arī pedagogu aicinājumam adekvāti pārskatīt skolu un atalgojuma finansēšanas modeļus, arī atteikšanās uzklausīt pedagogus un pildīt tiem dotos solījumus ietekmē ne tikai profesionāļus, bet arī bērnus, īpaši bērnus un viņu tiesības uz kvalitatīvu izglītību".
Ziņojuma noslēgumā tiesībsargs aicināja parlamentu būt atbildīgam un spert visus nepieciešamos soļus, lai vismaz parlamentārās uzraudzības kārtībā nodrošinātu, ka parlamenta pieņemtie likumi tiek pildīti.
