Jau nākamnedēļ, 8. jūlijā, gaidāma jaunievēlētā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča inaugurācija, bet Egils Levits uzreiz pēc amata pilnvaru beigām sāks saņemt likumā noteikto nodrošinājumu. Kas vēl bez pensijas vairāk nekā 6700 eiro apmērā pienāksies bijušajam prezidentam?
Autora ziņas
Vasara ir īstais laiks, lai dotos ceļojumos. Var izmantot vai nu tūrisma firmu pakalpojumus, vai vienkārši iekāpt vilcienā vai autobusā, lai sasniegtu noskatīto galamērķi. Taču cilvēkiem ar invaliditāti tas bieži vien nav ne ērti, ne vienkārši. Doties ceļā ar sabiedrisko transportu daudzos maršrutos var tikai tad, ja savlaicīgi piesakās. Bet tūrisma firma, kas rīko braucienus tieši cilvēkiem ar invaliditāti, pagaidām ir tikai viena. Savukārt galamērķu izvēli ierobežo pieejamība vai, precīzāk, tās trūkums.
"Cilvēki pieņem to, ko viņi atceras. [..] Tā ir piepūle, tur vajag par kaut ko interesēties, mazliet zināt vēsturi," latviešu tradīcijas komentē tautas mūzikas instrumentu meistars Eduards Klints. Eduards ar dēlu Audaru Kārli piedalīsies Dziesmu svētku koncertā "Trejdeviņi spēlmanīši", kas ir Dziesmu svētku notikums, kur godā tiek celta latviešu tautas tradicionālā mūzika – gan autentiska, gan pārtapusi mūsdienu klausītājam saprotamākā skanējumā. 2023. gadā tas tiks veltīts tradicionālajiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem, meistariem, kas tos izgatavo, un to prasmīgajiem spēlmaņiem mūsdienās.
Lai veselības aprūpes valsts finansējuma lielumu padarītu mazāk atkarīgu no politiskiem lēmumiem, Veselības ministrijā un arī Finanšu ministrijā izskanējusi iecere pārveidot šīs nozares naudas ieguves un pārdales kārtību. Kā paraugu plānots izmantot Igaunijas veselības aprūpes finansēšanas sistēmu. Tā atgādina mūsu pensiju sistēmu: budžetu jeb fondu veido garantēti ienākumi no sociālajiem maksājumiem.
Veselības nozarei atrastā papildu nauda 140 miljonu eiro apmērā pasargās sistēmu no tūlītēja sabrukuma. Tāpēc fakts, ka līdzekļi tiks piešķirti, vērtējams atzinīgi. Tomēr tā ir tikai ugunsgrēka dzēšana; jau nākamā gada budžeta veidošanas procesā cīņu par pietiekama līmeņa finansējumu var nākties sākt no jauna. Šādus viedokļus pauduši veselības nozares nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji.
Par trūkumiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkumā bijusī veselības ministre Ilze Viņķele kā politiķe jau samaksājusi, jo zaudēja amatu, tā Rīgas pilsētas tiesā Vidzemes priekšpilsētā vairākas reizes pirmdien atkārtoja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš liecināja bijušās ministres krimināllietā, kurā viņa apsūdzēta par valsts amatpersonas bezdarbību.
Latvija ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur HIV izplatība ir ļoti augsta – trīs no 1000 iedzīvotājiem sadzīvo ar cilvēka imūndeficīta vīrusu. Jauno HIV gadījumu skaits 2020. gadā Latvijā bija otrais augstākais Eiropas Savienībā, vidējo rādītāju pārsniedzot 4,1 reizi. Ap 30 procentiem HIV gadījumu Latvijā nav diagnosticēti. Lai veicinātu agrīnu HIV atklāšanu un mazināt šīs infekcijas izplatību, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūts sadarbībā ar Baltijas HIV asociāciju uzsācis projektu HIV paštestu ieviešanai Latvijā.
Pēc piektdien, 16. jūnijā, notikušajām premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") rosinātajām piecu partiju sarunām, kurās bija aicinātas piedalīties gan valdības partijas, gan opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie", taču "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) nepiedalījās, valdības vadītājs pauda gandarījumu par pārrunāto, proti, situāciju ar darbaspēka deficītu valstī. Uz vairākkārtējiem žurnālistu jautājumiem gan par esošās valdības stabilitāti, gan tās varbūtēju paplašināšanu Kariņš atbildēja izvairīgi.
Skolu tīkla sakārtošanā jāņem vērā ne tikai kvantitatīvi rādītāji, piemēram, skolēnu skaits, bet arī citi apstākļi – satiksmes iespējas konkrētajā apvidū vai skolēnu vecāku materiālais stāvoklis. To sarunā ar valdības vadītāju Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") piektdien, 16. jūnijā, akcentēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji, cerot, ka ieteikumus uzklausīs un tādējādi skolu reforma būs kvalitatīvāka.
Septiņas mediju organizācijas nosūtījušas kopīgu iesniegumu Saeimai, izsakot neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un prasa parlamentam atsaukt padomi. Pamatojums – padome sistemātiski pārkāpjot pilnvaras un ierobežojot neatkarīgu mediju darbu Latvijā. NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš pārmetumus sauc par absurdiem un kategoriski noraida.
Vīrusu spēku sevišķi jutām kovida pandēmijas laikā, bet šīs mikroskopiskās dzīvības formas ietekmē mūsu fizisko un pat mentālo veselību ikdienā, nereti mums neapjaustā veidā. Par augu, dzīvnieku un cilvēku vīrusiem šajās dienās vērienīgā Pasaules Virusoloģijas biedrības konferencē spriež un pieredzē apmainās pētnieki no 26 valstīm.
Latvijā arvien samazinās bojāgājušo skaits darba vietās, tomēr, skatoties Eiropas Savienības (ES) kontekstā, Latvija ir statistiski augstākā pozīcijā par vidējo, secināts pētījumā "Darba apstākļi un riski Latvijā 2019–2021". Iezīmējušās gan pozitīvas, gan negatīvas izmaiņas darba drošības jomā. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūts, kas veica pētījumu, atzīmēja pieaugošo ar stresu saistīto arodslimnieku skaitu un drīzumā gaidāmo arodārstu trūkumu.
Iecere novirzīt daļu no sociālā nodokļa veselības aprūpes finansēšanai, veidojot veselības apdrošināšanas sistēmu nodokļu maksātājiem, ir pozitīva, taču jārēķinās, ka ar to vien nosegt visas nozares vajadzības nevarēs un būs jāpiešķir arī ievērojamas valsts dotācijas, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes locekle Daiga Behmane.
Otrdien, 13. jūnijā, Rīgā notiek atvadīšanās no pagājušajā nedēļā mirušās folkloristes un lībiešu tradīciju un valodas kopējas Helmī Staltes. Viņa dzimusi 1949. gadā Rīgā līvu ģimenē, vēlāk Jāzepa Mediņa Mūzikas koledžā ieguvusi kordiriģentes izglītību, bijusi folkloras speciāliste Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un Tautas mākslas centrā (tagadējā Latvijas Nacionālajā kultūra centrā). Helmī Stalte bijusi Rīgas domes deputāte, arī Nacionālās radio un televīzijas padomes locekle un Valsts kultūrkapitāla fonda Tradicionālās nozares padomes priekšsēdētāja.
"Es sapratu, ka man kaut kas jādara," – tā par 11. aprīļa nakts notikumiem, kad vīrs nesamierinājās ar sievas Rainas Vīksnes vēlmi šķirties un uzbruka ar nazi, stāstīja cietusī, kura slimnīcā vairāk nekā mēnesi cīnījās par savu dzīvību. Tagad tiesa varmāku atbrīvojusi no apcietinājuma. Sieviete sarunā ar Latvijas Radio atminējās baisās nakts notikumus, pēc kuras viņa zaudēja liesu un aizvien smagi izjūt izbrukuma sekas, taču palika dzīva.
Zemgales rajona tiesa Dobelē šonedēļ atbrīvoja no apcietinājuma vīrieti, kurš 11. aprīlī smagi sadūra savu sievu pēc viņas paziņojuma par vēlmi šķirties. Sieviete tikai pirms pusotras nedēļas iznākusi no slimnīcas, taču viņas veselības stāvoklis ir smags – viņa būtībā kļuvusi par invalīdi. Sieviete ir šokā par tiesas lēmumu un baidās par savu un trīs nepilngadīgo bērnu dzīvību, jo uzskata, ka aizliegums tuvoties un sazināties varmāku neapturēs.
Kāda sieviete sociālās saziņas vietnē "Facebook" dalījusies ar ziņu, ka viņas meita nonākusi Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, jo tikusi piekauta – meitenei izsisti zobi, sasista galva. Pāridarītāji esot zināmi, tāpēc meitenes māte sola to tā neatstāt. Tikmēr Valsts policijā par notikušo sākts kriminālprocess.
Ņemot vērā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") aicinājumu pārskatīt savas finanses, ministrijas turpina meklēt resursus, lai šā gada otrajā pusē atrastos papildu nauda veselības aprūpei. Šis uzdevums attiecas arī uz Veselības ministriju (VM), un arī tā saskatījusi iespēju daļu savu resursu novirzīt degošāko vajadzību apmierināšanai.
Pēc Veselības ministrijas (VM) aprēķiniem, lai otrajā pusgadā varētu pacientiem nodrošināt laboratoriskos izmeklējumus, ārstēšanu un rehabilitāciju, papildus nepieciešami 163 miljoni eiro – tas būtu tikai visakūtāko, visdegošāko vajadzību apmierināšanai, lai uz gada beigām neveidotos slimnieku sastrēgumi un nepagarinātos jau esošās rindas.
Par bērniem un jauniešiem mēdz teikt – tā ir mūsu nākotne, taču Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2022. gadu liecina – 31 000 mūsu nākotnes veidotāju vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā, nemācās un arī neapgūst arodu. Kā šie cilvēki dzīvo, vai ar savu dzīvesveidu ir apmierināti, un kādas ir jauniešu iespējas savu situāciju mainīt?
Latvijā plāno atcelt vai grozīt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, kas stājās spēkā pirms gandrīz 3 gadiem. Par to spriedīs pandēmijas laikā izveidotā vadības grupas sēdē. Lai gan Pasaules Veselības organizācija (PVO) atcēla globālo ar Covid-19 saistīto veselības ārkārtas situāciju, cilvēki ar šo koronavīrusu slimo joprojām.