Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums Saeimā tika pieņemts 2020.gada jūnijā – laikā, kad Covid-19 pandēmija Latvijā vēl tikai draudēja vērsties plašumā. Šis likums valdībai sniedza pilnvaras noteikt, piemēram, vienkopus pieļaujamo personu skaitu, sociālās distancēšanās kārtību un kā organizējams mācību process, kā izmantojami skolēnu ēdināšanai jau paredzētie līdzekļi un tamlīdzīgi.
Tagad, kad PVO paziņojusi, ka atceļ ar Covid-19 saistīto vispasaules veselības ārkārtas situāciju, radies jautājums par šī likuma turpmāko nepieciešamību vai atsevišķu tā normu ietveršanu citos likumos. Par to šonedēļ sprieda valdības sēdē.
Izteicās arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"): "Atbildot uz roku dezinfekcijas jautājumu, man liekas, ka Epidemioloģiskās drošības likumā vienkārši vajadzētu apskatīties. Jo ir vairākas lietas, ko mums kovids ir labu piedāvājis kontekstā. Kad ir vispār infekciju paasinājums sezonālais, ka masku lietošana kādās publiskās telpās, lai tas skaidri nosaka, kad vajag, kad nevajag un kādas tiesības kuram tas iedod, un kad ir nepieciešama dezinfekcija un kad nē."
Valdība uzdeva Valsts kancelejai sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) un Veselības ministriju (VM) mēneša laikā izvērtēt nepieciešamību grozīt šo likumu vai arī to atcelt. Lai to vērtētu, paredzēta Covid-19 pandēmijas laikā izveidotās operatīvās vadības grupas sēde. Tieslietu ministra savukārt jau sagatavojusi 150 lapu izvērtējumu par to, kuras Covid-19 pārvaldības likuma normas būtu saglabājamas vai ietveramas citos likumos.
Saslimstība ar Covid-19 un arī mirstība joprojām turpinās. Latvijā vien pēdējās 14 dienās saistībā ar Covid-19 miruši vairāk nekā desmit cilvēki, un ik dienu tiek fiksēti aptuveni pieci laboratoriski apstiprināti saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Joprojām notiek arī notekūdeņu monitorings, un tajos konstatē vīrusa klātbūtni.
Par to, kā slimības izraisītājs izplatās, pastāstīja SPKC pārstāve Larisa Savrasova: ""Pašreiz pasaulē cirkulē SARS-CoV-2 vīrusa omikrona varianta dažādas apakšlīnijas. Un mēs zinām, ka vīrusu mutācijas turpinās. Līdzko jaunā apakšlīnija parādās, tā izraisa saslimstības pieaugumu, un tas apmēram notiek ar divu trīs mēnešu intervālu."
Pēc SPKC pārstāves teiktā, rudenī Latviju varētu sasniegt jauns omikrona paveids un izraisīt paaugstinātu saslimšanu.
Iespējams, tad atkal varētu tikt ieviesti kādi ierobežojumi, taču tagad tie visi pilnīgi atcelti, arī masku valkāšana medicīnas iestādēs vairs nav obligāta. Kā norādīja Savrasova, ārstniecības iestādes gan drīkst noteikt, ka nodaļās pacientiem un apmeklētājiem maskas tomēr jāliek, piemēram, tādās, kur ir slimnieki ar pazeminātu imunitātei, teiksim, onkoloģijā vai transplantācijas nodaļās.
Tāpat SPKC pārstāve atgādināja, ka cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts risks saslimt un pēc tam slimot ļoti smagi, joprojām nav ieteicams iet uz plašiem publiskiem sarīkojumiem vai arī jāpārbauda, kāds ir vakcinācijas statuss.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus un centienos ierobežot slimības izplatību bija noteikti dažādi ierobežojumi, kurus pastiprināja vai mīkstināja, ņemot vērā slimības izplatību.
Pērn aprīlī Latvijā atcēla lielāko daļu Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu, saglabājot dažus izņēmumus riskantās vidēs, tostarp saglabājot prasību par medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs. Bet šogad maijā atcelta arī prasība par obligātu sejas masku lietošanu ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.
