Valsts policija kopā ar Rīgas pašvaldību martu pasludinājusi par “Drošākas Rīgas mēnesi”. Tas nozīmē, ka policijas ekipāžas pilsētas ielās un publiskās vietās patrulēs pastiprinātā režīmā.
Autora ziņas
Sabiedrības iecietība pret finanšu noziegumiem kopumā mazinās, tomēr nelikumīgi darījumi notiek, un cilvēki "iekrīt" naudas izkrāpēju tīklos. Kā neuzķerties uz tiem? Un kā atpazīt izplatītākās naudas atmazgāšanas shēmas? Par to izglītojošā kampaņā informēs Finanšu izlūkošanas dienests (FID).
Laikā, kad naudas valsts budžetā visām prioritātēm nepietiek, Zemkopības ministrija pieprasījusi naudu kapelas būvniecībai Likteņdārzā un citiem mērķiem sadaļā "Kultūra". Tas raisījis diskusijas gan par budžeta prioritātēm, gan licis vaicāt – kamdēļ šādiem mērķiem naudu lūgusi tieši Zemkopības ministrija, kuras pārziņā ir pavisam cita nozare? Un vai šim mērķim jātērē valsts budžeta nauda?
Vairāk nekā 120 ģimenes ārstu apsver iespēju pārtraukt līgumattiecības ar valsti, liecina Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas nesen veiktā aptauja. Prasību ģimenes ārstu praksēm šogad ir vairāk, taču naudas – mazāk. Viens no vairākiem ģimenes ārstiem, kas darbu pamest jau izlēmis, ir Mazsalacas ārsts Edgars Grandāns, kurš norāda, ka lauku ārstu praksēm ir sava specifika, bet alga var sanākt mazāka par minimālo.
Zinātniskā institūta "Bior" speciālisti veica Ķesterciema pludmalē atrastā delfīna mirstīgo atlieku autopsiju, lai noskaidrotu ne tikai nāves cēloņus, bet arī citu svarīgu informāciju.
Apbrīnojama drosme un valstiska rīcība – ar šādiem vārdiem kultūras nozares ļaudis raksturo gada labākās aktrises Marijas Luīzes Meļķes atteikšanos no "Lielā Kristapa" balvas, kamēr Latvijā netiks pieņemts Dzīvesbiedru likums. Kristapa statueti aktrise lūdza nodot kultūras ministram, izpelnoties skaļus aplausus un ovācijas. Kāds signāls tiek sūtīts politiķiem un kas tiek sagaidīts?
Rīgas apgabaltiesa pēc prokuratūras iesniegtā protesta sāka izskatīt tā dēvēto otro digitālās televīzijas krimināllietu, kurā apsūdzēti vairāki bijušie politiķi, arī bijušais premjers Andris Šķēle un pašreiz Saeimā ievēlētais Ainārs Šlesers, kā arī pazīstami bijušie uzņēmēji. Ekonomisko lietu tiesa attaisnoja visus apsūdzētos, bet prokurors uzskata, ka lietā ir vairāki pierādījumi, kas pirmās instances tiesā neesot ņemti vērā.
Valsts policijas Rīgas Teikas iecirknī sākts vēl viens administratīvā pārkāpuma process par Otrā pasaules kara holokausta upuru memoriāla apķēpāšanu Rīgā, Biķernieku mežā.
Pērn apstiprināts "Plāns reto slimību jomā 2023.–2025.gadam" ir nepietiekams. Finansējums tā izpildei ir nepietiekams. Par to trauksmi ceļ pacienti un arī ārsti. Patlaban daudzām diagnozēm vajadzīgos medikamentus valsts pilnībā neapmaksā. Līdz ar to arī terapija, kas palīdzētu uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, ne visiem ir pieejama. Plāna izstrādē ieguldīts milzīgs darbs, bet tā izpildei šim gadam varētu tikt piešķirta vien aptuveni puse vajadzīgās naudas.
Kopš noteikti stingrāki nosacījumi bērna adopcijai prom uz ārzemēm un tas, ka jāpārliecinās, vai adopcija ārpus valsts patiesi atbilst bērna vislabākajām interesēm, adopciju uz ārvalstīm skaits būtiski sarucis. 2022. gadā uz ārzemēm adoptēti pieci Latvijas bērni. Pagājis vairāk nekā gads, kopš Saeima lēma padarīt sarežģītāku Latvijas bērnu adopciju uz ārvalstīm, tostarp aizliedzot bērnu adopciju uz ASV, kur pēdējos gados devušies gandrīz visi ārpus Latvijas adoptētie bērni.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iecere par visu Krievijas pilsoņu apziņošanu, kuriem šogad jānokārto valsts valodas pārbaude uzturēšanās atļaujas pagarināšanai, valstij izmaksātu 48 000 eiro. Pārvaldē skaidro, ka informāciju atļaujas pagarināšanai jānosūta tādēļ, lai cilvēki būtu informēti un nevarētu teikt, ka neko nav zinājuši. Šādu ieceri gan pretrunīgi vērtē sabiedrībā.
Pēc vairāku dienu sarunām par pedagogu darba slodzēm un atalgojumu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) aizvien vēlas redzēt precīzus datus par finanšu avotiem iecerētajām izmaiņām. Līdz tam arodbiedrība vēl patur tiesības atjaunot streika procedūru.
Kā no baktērijām iegūt ūdeņradi, ko varēs izmantot arī automašīnu darbināšanai? Kādu sugu kokus labāk stādīt, lai maksimāli izvairītos no globālās sasilšanas? Šos jautājumus pēta divas jaunas zinātnieces no Latvijas, kurām "mirdz acis", stāstot par to, ko viņas dara. Ilze Dimanta un Antra Boča ir piektā Pasaules latviešu zinātnes kongresa dalībnieces, kuras nodarbojušās ar pētniecību Latvijā un ārvalstīs.
Dažādu nozaru zinātnieki gan no Latvijas, gan arī diasporas pulcējās Gaismas pilī [Latvijas Nacionālajā bibliotēkā] Rīgā, kur notika piektā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa atklāšana. Viena no vadošajām tēmām, par ko šogad diskutēs pētnieki, būs par zinātnes ietekmi sabiedrībā. Kongress palīdzēs ne tikai zinātniekiem satikties un dibināt sadarbības, bet arī sabiedrībai vairāk uzzināt par to, kāds ir pētniecības pienesums un kāpēc zinātnei vajadzīgs atvēlēt vairāk naudas.
Trīnīši – Anna, Emīls un Miks – piedzima pagājušajā trešdienā Rīgas Dzemdību namā. Viņi ir pirmie šogad dzimušie trīnīši, ļoti gaidīti mazuļi, un nepacietībā satikšanos ar mazajiem brāļiem un māsu mājās gaida sešgadīgais brālis Jānis. Sveikt šogad pirmo Latvijā dzimušo trīnīšu vecākus ieradās Valsts prezidenta kundze Andra Levite.
Atbalsts Ukrainai, ko pašlaik lielos apmēros sniedz ne vien valsts, bet arī sabiedrība un uzņēmēji, ir lielākā pilsoniskā aktivitāte, kāda piedzīvota kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas laikiem. Šāds secinājums izskanēja "Demokrātijas akadēmijas" atklāšanā Rīgas pilī. Iniciatīva par licencētu mācību programmu tapusi ar ieceri panākt lielāku pilsonisko aktivitāti, jo samērā maz iedzīvotāju tic, ka ar savu balsi spēj ietekmēt lēmumus un ka viņu balsij ir nozīme.
Ja nav nepieciešams būvprojekts, no šī gada tā saucamo "gulošo policistu", stāvvietu un citu ceļazīmju izvietošana iekšpagalmos jāsaskaņo ar savu pašvaldību, ne ar "Latvijas Valsts ceļiem" (LVC), kā līdz šim. Likuma grozījumi pieņemti tamdēļ, ka pašvaldību speciālisti atrodas tuvāk iedzīvotājiem, un vietvaras šādas atļaujas varētu izsniegt operatīvāk.
Nespēja pilnībā integrēties Latvijas izglītības sistēmā, valodas barjera – šo un vēl citu iemeslu dēļ ļoti daudzi Ukrainas kara bēgļu bērni mācās ne vien klātienē Latvijā, bet arī attālināti Ukrainā. Ir tādi, kas Latvijas skolas vispār neapmeklē. Bet kā pārliecināties, ka tūkstošiem bērnu, kas nemācās Latvijā, patiešām apgūst zinības tālmācībā?
Globālā kovida pandēmija iepriekš un tagad Krievijas karš pret Ukrainu būtiski ietekmējis ekonomiku. Tas atspoguļojas cenu pieaugumā visdažādākajās dzīves jomās, līdz ar ko pieaug risks nespējai segt ikdienas tēriņus un rēķinus. Tieslietu ministrija vēlas izstrādāt "ceļa karti" – interaktīvu rīku, kas iedzīvotājiem palīdzētu pārskatīt viņu budžetu, lai nenonāktu finanšu grūtībās vai tās efektīvi atrisinātu.
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 75 gadiem pēdējā gada laikā klātienē nav apmeklējis nevienu kultūras pasākumu vai aktivitāti, secināts kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumā, kas veikts aptverot laika periodu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada oktobrim.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apelācijas instances tiesas spriedums, par vainīgu atzīstot vienu apsūdzēto un pārējos attaisnojot, sarūgtinājis cietušos, intervijā Latvijas Radio pauda biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja Regīna Ločmele ("Saskaņa"). Visas iesaistītās puses – cietušie, notiesātais un prokurori – plāno spriedumu pārsūdzēt.
Otrās instances tiesai skatot Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, Rīgas apgabaltiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu, kam piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu. Pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.
Vācijas valdības kavēšanās pieņemt lēmumu par "Leopard" tanku piegādi Ukrainai, kas palīdzētu ukraiņiem atvairīt Krievijas uzbrukumu, izraisījusi daudzu Ukrainas sabiedroto, arī Latvijas līderu vilšanos.
Jēkabpilī turpinās plūdu seku novēršana – ūdens atsūknēšana, izskaloto ceļu atjaunošana un patlaban redzamo bojājumu novērtēšana. Tomēr vēl ir daudz nezināmā, tāpēc pat aptuvenās zaudējumu aplēses pašvaldībā vēl nenosauc. Lai šādas un vēl kritiskākas situācijas neatkārtotos, šogad būtu jāveic steidzami dambja remontdarbi.
Reaģējot uz Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija draudiem protestēt, nesaņemot pietiekamu finansiālu atbalstu, veselības ministre un premjers norādījuši uz šī gada budžetā plānoto papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei, tostarp ģimenes ārstiem.
Bērna kopšanas pabalsts jau beidzies, bet "māmiņalgā" no valsts vēl aizvien nav saņemts neviens cents. Šādā situācijā nonākusi kāda sieviete, kuras ģimene patlaban dzīvo Igaunijā, un tur piedzima arī viņas meita. Jau gadu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vilcinājusies ar lēmuma pieņemšanu par vairāku pabalstu izmaksu, termiņu pagarinot līdz pat 2025. gadam, kad bērns būtu sasniedzis trīs gadu vecumu.
Valsts izglītības satura centrā (VISC) tapis plāns, kā organizēt aptuveni 18 000 Krievijas pilsoņu latviešu valodas prasmes pārbaudes līdz rudens sākumam.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā lemts virzīt tālāk ieceri par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu un vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu. Līdz gada beigām plānots ievēlēt apvienotā medija valdi, lai juridiskā abu mediju apvienošanās varētu notikt jau nākamā gada sākumā. Vienotā sabiedriskā medija apvienošanās jautājumu risināšanai taps īpaši izveidota darba grupa.
Jau pirmajā dienā, kad Rīgas dome izsludināja pieteikšanos pašvaldības apmaksātiem latviešu valodas kursiem, tika aizpildītas pilnīgi visas – 600 vietas. Milzīgā interese saistīta gan ar to, ka šajos kursos bez maksas valodu var apgūt arī Rīgā dzīvojošie Ukrainas bēgļi, gan ar to, ka šogad aptuveni 20 000 Krievijas pilsoņu, kuriem iepriekš bijusi Latvijas pilsonība vai nepilsoņa statuss un kuri valodas prasmes līdz šim nav apliecinājuši, latviešu valodas eksāmens ir obligāts.
Pagājuši jau vairāk nekā divi gadi, kopš Āgenskalna dzīvojamā mājā Melnsila ielā notika sprādziens, atstājot bez pajumtes vairāk nekā 20 cilvēkus. Kaut pagājis tik ilgs laiks, policija aizvien nav noteikusi sprādziena iemeslu, tā nama iemītniekus padarot par ilgās izmeklēšanas ķīlniekiem. Nama iemītniekiem aizvien nav ļauts atgriezties savos dzīvokļos, un tai pašā laikā viņi ir spiesti maksāt rēķinus, piemēram, par sētnieka pakalpojumiem.
Kas turpmāk vadīs Latvijā studentu skaita ziņā otro lielāko no augstskolām – Rīgas Tehnisko universitāti (RTU)? Sākusies cīņa par rektora amatu, un universitātes padome balsojumam Satversmes sapulcē izvirzījusi divus rektora amata kandidātus – esošo universitātes prorektoru Tāli Juhnu un RTU Rīgas Biznesa skolas direktoru Jāni Grēviņu, kas abi nāk no RTU struktūrām, un pašlaik universitātē ieņem augstus amatus.
Kā iespējami ātrāk atrisināt domstarpības starp Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdi un Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) ārstiem? Uz šo jautājumu ceturtdien, 12. janvārī, atbildes meklēja Saeimā. Pieprasījuma komisijas ārkārtas sēdē piedalījās abas konfliktējošās puses un Veselības ministrija (VM). VM cita starpā solīja finansējumu, lai LOC ārsti piemaksā par katru sarežģītu operāciju saņemtu divreiz vairāk.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
