Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku, informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Autora ziņas
Vairākus gadus sabiedriskie mediji vēstījuši par deinstitucionalizācijas plāna ideju – kas paredz bērnus no institūcijām jeb bērnunamiem iekļaut sabiedrībā un nodrošināt viņiem ģimenisku vidi. Un tas attiecas arī uz tiem bērniem, kuriem gādīgas ģimenes vēl nav atrastas. Šādu, vēl iepriekš nebijušu projektu izdevies īstenot Kapseļu ielas bērnunama direktorei Ilzei Dzenei sadarbībā ar Rīgas pašvaldību – kādā dzīvoklī izmitināt trīs bērnus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Vairāk nekā 3000 pedagogu ceturtdien piketēja pie Saeimas, prasot apturēt jaunā pedagogu atalgojuma finansēšanas modeļa ieviešanu, sabalansēt darba slodzi un taisnīgi sadalīt naudu algām dažādās pašvaldībās, lai neciestu skolotāji no pašvaldībām ar jau sakārtotu skolu tīklu. Tomēr pedagogiem neizdevās panākt prasīto.
Rīgas skolu direktori nosūtījuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām un pašvaldībai, kurā prasa steidzami risināt pedagogu trūkuma problēmu galvaspilsētas izglītības iestādēs, informēja Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule.
Astoņdesmit viens gads šodien aprit vienai no drūmākajām dienām Latvijas vēsturē, kad uz Sibīriju un citiem attāliem Krievijas ziemeļu apgabaliem tika izsūtīti vairāk nekā 15 000 cilvēku. Pirmās Padomju Savienības okupācijas režīma civiliedzīvotāju masu deportācijas 1941. gada 14. jūnijā smagi skāra Latvijas sabiedrības inteliģenci, politisko un ekonomisko eliti. Šodien visā Latvijā notiek deportāciju piemiņas pasākumi.
Dzelzceļa vagons ir iespaidīgākais un uzskatāmākais simbols komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietā Torņakalnā. Sēru dienas 81. gadskārtā deportāciju piemiņai novietotais vagons apskatāms atjaunotā veidolā.
Degvielas cena par litru šomēnes pārsniegusi divu eiro robežu. To, ka cenas varētu stabilizēties vai pat sarukt, nozarē neprognozē. Degvielas cenu kāpums ietekmējis autovadītāju braukšanas paradumus.
Pašlaik valsts apmaksātā programmā ABA terapeita jeb speciālista, kas strādā ar bērniem ar autismu uzvedību, māca valodu un sociālās prasmes, sāk apgūt 47 topošie speciālisti. Iepriekš jau ziņots, ka Latvijā akūti trūkst šādu terapeitu. Speciālisti pēc kvalifikācijas iegūšanas strādās ar bērniem visā Latvijā.
Zemkopības ministrija (ZM) uzdevusi uzņēmumam “Latvijas valsts meži” šai apkures sezonai sagādāt par 20-30% vairāk meža šķeldas. Šķeldu apkurē izmanto vairumā pilsētu, un pašvaldības jau vasarā meklē ceļus, kā tikt pie kurināmā. Ņemot vērā satraukumu par gāzes cenām un tās pietiekamību nākamajai apkures sezonai, būtiski audzis ne vien pieprasījums pēc meža šķeldas, bet arī tās cena gada laikā pieaugusi dubultā.
AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022. gada 1. jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Līdz ar spāru vainaga uzlikšanu Paula Stradiņa slimnīcas jaunā A2 korpusa ēka ieguvusi skaidras aprises, un var teikt, ka vismaz puse lielo būvdarbu ir aiz muguras. Jaunajā korpusā atradīsies plašs neatliekamās medicīniskās palīdzības centrs, operāciju bloki, un tur nāks pasaulē mazuļi.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šonedēļ tomēr daļēji piekāpusies eksakto zinātņu nozarei, atrodot kompromisu jautājumā par obligāta fizikas eksāmena ieviešanu – solot, ka 2025. gadā, beidzot vidusskolu, viens no dabaszinātņu eksāmeniem būs jākārto vismaz optimālajā līmenī.
Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē līdz 2025. gadam, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs. Gala lēmums par valdībā atbalstītajām likumu izmaiņām būs jāpieņem Saeimai.
Lai varētu palīdzēt visiem bērniem, arī zīdaiņiem un bērniem, kuri nerunā, Latvijas Bērnu dzirdes centrā darbu sāk Baltijā modernākā dzirdes aparātu noskaņošanas, programmēšanas un skaņas mērījumu sistēma. Tā saņemta dāvanā centra 30. jubilejā.
Šā gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, gandrīz dubultojies pusaudžu skaits, kas meklē palīdzību Pusaudžu resursu centrā. Tie ir jaunieši, kuru mentālās veselības stāvoklis ir sliktāks nekā pusaudžiem vidēji sabiedrībā. Resursu centra klienti visbiežāk nevar pat piecelties no gultas, kavē skolu, nonāk nemitīgos konfliktos, vai arī nodara sev pāri. Klātienes mācību atsākšanās, dažādu ar Covid-19 pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšana diemžēl situāciju nav būtiski mainījusi, un šķietami ir kļuvis vēl sliktāk.
Pēc vairāku gadu pauzes valdībā atkal aktualizēts jautājums par Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU). Savulaik šāda reforma jau virzīta, taču, jūrniecības nozarei aktīvi iebilstot, tā arī līdz augstskolu apvienošanai vēl ne reizi nenonāca. Pašlaik Ministru kabinetā iesniegta jauna abu augstskolu apvienošanas reforma ar mērķi attīstīt kvalitatīvāku un starptautiski konkurētspējīgāku jūrniecības izglītību Latvijā. Nozare par reformas nepieciešamību gan atkārtoti nav pārliecināma.
Pilnā jaudā vidusskolēniem turpinās eksāmenu laiks. Lai gan trīs obligātie eksāmeni – svešvalodā, latviešu valodā un matemātikā – ir aiz muguras, priekšā vēl izvēles eksāmeni, piemēram, ekonomikā, vēsturē un vēl citos mācību priekšmetos. Par eksāmenu norisi un centralizēto pārbaudes darbu rezultātiem ziņās stāstām katru gadu, taču retāk runāts par to, cik daudzi vidējās izglītības ieguvēji saņem atbrīvojumus no centralizētajiem eksāmeniem un kādi tam ir iemesli?
Teju katrs desmitais skolēns šogad bijis atbrīvots no matemātikas centralizētā eksāmena, informēja Valsts izglītības satura centrā (VISC). Līdzīgi rādītāji arī pārējos centralizētajos eksāmenos. Šī tendence pievērsusi arī izglītības ministres Anitas Muižnieces ("Konservatīvie") uzmanību, un nu atbildīgās iestādes lūgtas izvērtēt atbrīvojumu pamatotību.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanā otrajā tiesu instancē veikta atkārtota dokumentu ekspertīze, par kuras secinājumiem prokuratūrai ir neskaidrības un jautājumi. Tāpēc tiesvedība tiks turpināta ar jautājumu uzdošanu ekspertīzes autorei.
Dažādu sagatavotības līmeņu dalībnieki 29. maijā pulcējās Ogrē, lai pārbaudītu savus spēkus “Drosmes skrējienā”. Tas nozīmē, ka distances skrējējiem nācās pārvarēt ne tikai skrienot, papildu grūtības radīja arī niršana zem ūdens, grāvji, virvju tīkli, riepu velšana un citi šķēršļi, kas jāpārvar.
Jau 25. reizi brīvprātīgie sēžas pie auto stūres, lai Ukrainā nogādātu saziedotās mantas un arī tik ļoti vajadzīgos apvidus auto. Šoreiz auto sēž arī ļaudis, kas lēmuši atgriezties dzimtenē. Tā kāda ģimene no Kamjanskas Ukrainas dienvidaustrumos atgriežas mājās pēc diviem ar pus mēnešiem Latvijā. Un cer, ka Ukrainā viss būs labi.
Viesnīcas par dārgu, grūtības iekļauties darba tirgū un tādējādi pašiem īrēt mājokli – Ukrainas bēgļu kontekstā šīs grūtības radījušas pamatīgu spriedzi pašvaldībās, kas atkārtoti pieprasa skaidru ilgtermiņa plānu, vismaz līdz šā gada beigām. Iekšlietu ministrija (IeM), kas atbild par konkrētajiem jautājumiem, piedāvā pašvaldībām iegādāties matračus, bet apmaksātas ēdināšanas vietā tiek apsvērta pārtikas paku izdale.
Izmaksas saistītas ar Ukrainas bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu no šodienas ir zemākas, un daudzos gadījumos tas nozīmē, ka bēgļiem nāksies meklēt citas izmitināšanas vietas. Piemēram, Rīgā pašlaik īsā laikā nākas pārvietot 570 personas. Pašvaldībā brīdināja, ka drīzumā spēkā stāsies arī vairākas citas izmaiņas, kas skars Ukrainas civiliedzīvotājus, un, lai daudziem no viņiem palīdzētu "nostāties uz kājām", piedāvās darbu dažādos pašvaldības uzņēmumos.
No kara bēgušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā paredzētais primārais atbalsts izmitināšanai un ēdināšanai tiks pagarināts par vēl 30 dienām tiem, kuri Latvijā jau ir pieteikušies atbalstam līdz 24. maijam, to saņem vai saņemamā atbalsta periods drīzumā beigsies. To paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā.
Simtiem tūkstoši cilvēku Latvijā Otrā pasaules kara laikā zaudēja savu dzīvību vai bija spiesti emigrēt. Karadarbība mūsu valsti nesaudzēja un izpostīja likteņus kā civiliedzīvotājiem, tā karavīriem, no kuriem daudzi tika piespiesti karot. Vēsturnieks Kārlis Kangeris aplēsis, ka Otrā pasaules kara gados Latvija zaudēja 20–25% iedzīvotāju.
Pēdējos gados pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri palikuši bez pajumtes un vērsušies kādā no pašvaldību patversmēm, rāda dati. Tie ir vairāk nekā 5000 cilvēku. Bet – patiesais bezpajumtnieku skaits, visticamāk, ir lielāks, un precīzas statistikas nav. Problēmu risināt mēģinās ar jaunu pieeju – bezpajumtniekiem vispirms sagādājot dzīvesvietu un tad palīdzot sakārtot dzīvi un iegūt nepieciešamās iemaņas.
Sabiedrības integrācijai nepieciešama pilna apjoma izglītība latviešu valodā, tā šonedēļ paziņoja valsts prezidents Egils Levits. Līdzīgi izteikumi un plāni izskanējuši arī iepriekš, bet līdz ar Krievijas sākto karu Ukrainā, temats par skolām, kurās daļēji mācās krievu valodā, tādējādi šķeļot sabiedrību, atkal aktualizēts. Cik daudz Latvijā pašlaik ir mazākumtautību skolu un cik daudz skolēnu izvēlējušies mācības kādā no tām?
Sākta jaunā Brasas tilta būvniecība, ko būvnieki un domes amatpersonas sola pabeigt līdz nākamā gada Dziesmu un deju svētkiem. Iepriekš tika konstatēts, ka Brasas tilta stāvoklis ir slikts, un patlaban pieņemts lēmums to saglabāt sabiedriskā transporta kustībai, līdz varēs sākt izmantot jauno tiltu.
Par ievērojamu veikumu praktiskajā medicīnā un zinātnē, kā arī par nozīmīgu devumu Stradiņu dzimtas garīgā mantojuma saglabāšanā Paula Stradiņa balvu otrdien pasniedza sirds ķirurgam, asociētajam profesoram Pēterim Stradiņam. Viņam šī balva ir īpaši nozīmīga, jo tā nosaukta vectēva vārdā. Balvas pasniegšana notika Rīgas Stradiņa universitātē.
Laiks sev, lai tā pa īstam atpūstos, ir retums daudzu bērnu vecākiem. Bet šādu brīžu faktiski nav tā saucamo "mūžīgo bērnu" vecākiem, kas audzina atvases ar smagu invaliditāti. Labklājības ministrija šogad pirmo reizi 50 ģimenēm visā Latvijā nodrošina tā saucamos "atelpas brīža" pakalpojumus, ko ģimene var saņemt savā dzīvesvietā. Realitātē tas nozīmē, ka 15 diennaktis gadā rūpes par bērnu uzņemas profesionālis, bet vecāki var īslaicīgi atpūsties.
Lēnā tempā un ne visos posmos uzreiz, ir atsākušies darbi veloceļa "Centrs – Ziepniekkalns" izbūvē. Veloceļu pašvaldība solīja pabeigt jau līdz pērnā gada beigām, taču tas netika izdarīts. Darbu noslēgšanas termiņš laikapstākļu dēļ tagad pārcelts līdz vasaras vidum.
No 1. jūlija darbu skolās drīkstēs atsākt arī nevakcinētie pedagogi, kas iepriekš no amata tikuši atstādināti vai darbu pametuši pavisam. Realitātē tas nozīmē, ka skolā viņi varētu atgriezties septembrī līdz ar jauno mācību gadu. Bet vai visi un cik liela daļa gribēs atgriezties klases priekšā? To sāk skaidrot skolu direktori un pašvaldības. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) garo vakanču sarakstu cer aizpildīt arī citos veidos.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
