Pavisam nedaudz atlicis līdz šī gada sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci!" atklāšanai. Un šogad tajā uzmanība vērsta uz problēmām, ar kurām saskaras riskam pakļautie bērni un jaunieši. Valsts kontrole plašā revīzijā secinājusi, ka problēmbērni un viņu ģimenes Latvijā ir prioritāte tikai "uz papīra". Lai tas tā nebūtu, šogad saziedotie līdzekļi nonāks pie nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar riskam pakļautiem bērniem un pusaudžiem. Vairākas no šīm organizācijām, kas saņems saziedotos līdzekļus, veiksmīgi darbojas Latvijas trešajā lielākajā pilsētā – Liepājā.
Autora ziņas
Latvijas skolēnu piederības sajūta skolai ir sliktāka nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji, vēstīts jaunākajā Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA" pētījumā. Ar tā rezultātiem sabiedrība iepazīstināta šonedēļ. Tas saistīts ar to, ka Latvija atkal ir pirmajā vietā starp OECD valstīm skolēnu savstarpējas izsmiešanas un vardarbības skolu vidē ziņā. Pētījums atklāj – Latvijā 29% aptaujāto skolēnu atzinuši, ka izjutuši kādu no pāridarījumiem dažas reizes mēnesī vai biežāk. Tas ir mazāk nekā iepriekšējā testā pirms dažiem gadiem, tomēr skolās ceļ trauksmi – vajag steidzamu rīcību un izmaiņas domāšanā.
Ticu sargeņģelim un skūpstu ārstu rokas – tā pēc Baltijā unikālas sirds operācijas saka paciente Anita Pālena. Viņai kopš 33 gadu vecuma nācies sadzīvot ar sirds mazspēju un izteiktu sirds vārstuļa nepietiekamību, un dzīves laikā sievietei veiktas pat trīs sirds operācijas. Pēdējā no tām ir unikāla ar to, ka pacientei netika atgriezts krūškurvis un veikta ķirurģiska operācija, bet gan ievadīta vārstuļu atbalsta sistēma mazinvazīvā veidā, caur cirkšņa vēnu.
Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu kompetence matemātikā un dabaszinātnēs ir augstāka par OECD valstu vidējo līmeni, bet lasīšanā – tuvu vidējam līmenim. Salīdzinot Latvijas skolēnu sasniegumus 2018. un 2022. gadā, tie ir palielinājušies dabaszinātnēs, taču samazinājušies matemātikā un lasīšanā, liecina otrdien, 5. decembrī, publiskotie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" pirmie rezultāti.
Lietu par kāda pacienta sievas uzbrukumu ārstei, kura Rīgas Austrumu slimnīcā savā darba laikā ģimenei paziņoja par pacientam iestājušos smadzeņu nāvi un kurai pēc tam nodarīti viegli miesas bojājumi, slimnīca lūdz pārkvalificēt par kriminālprocesu, bet cietusī ārste lūdz piedzīt arī morālā kaitējuma kompensāciju – 8000 eiro.
Dārgākās zāļu cenas Baltijā, nereti novecojusi terapija un ierobežotas iespējas saņemt jaunākās paaudzes zāles. Ar šādu realitāti no vienas puses saskaras ārsti, kuri bieži vien pacientus nevar ārstēt pēc modernām, starptautiskām vadlīnijām, bet no otras puses pacienti, kuri inovatīvām zālēm bieži naudu spiesti lūgt labdarības organizācijām. Pēc Valsts kontroles aizrādījuma, ka valsts nav labs saimnieks šajā jomā un iztrūkst rīcības kompensējamo zāļu saraksta pārskatīšanā un papildināšanā, Veselības ministrija (VM) sola zināmus uzlabojumus.
Garās rindas pie valsts apmaksātiem speciālistiem un uz izmeklējumiem iedzīvotāju vairākuma ieskatā ir būtiskākā problēma veselības aprūpes sistēmā. Nupat veiktā sabiedriskās domas pētījumā 82% tieši garās rindas nosaukuši kā būtiskāko problēmu. Satraucoši, ka trešdaļa aptaujāto iedzīvotāju, netiekot pie ārstiem, sevi cenšas izārstēt paši. Bet medikamentu lietošana bez skaidras diagnozes un ārsta ieteikuma var kaitēt veselībai, norāda speciālisti.
Līdz ar tumšo un sniegoto laiku novembrī pilnā sparā atsākusies ierakumu sveču gatavošana Ukrainai. Neatkarības sargiem Ukrainā sveces ziemā palīdz ne tikai sasildīties, bet ļauj ierakumos arī pagatavot siltu ēdienu un dzērienus. Sveču liešana nedēļas nogalē notika biedrības "Tavi draugi" angārā. Biedrības pārstāvji stāsta, ka brīvprātīgo kļuvis mazāk, tāpēc aicina ikvienu pievienoties.
Skolēnu skaits vidusskolas posmā ir divreiz mazāks, nekā vajadzētu, bet tuvākā vidusskola atrodas citā pašvaldībā. Šis ir tikai viens no aptuveni 60 piemēriem, ko skars plānotā skolu tīkla reforma. Runa ir par Zasas vidusskolu Jēkabpils novadā, kur mācās 27 vidusskolēni, un tas nozīmē, ka vidusskolas uzturēšana paliks uz pašvaldības pleciem vai arī vietvara no vidusskolas posma Zasā atteiksies.
Saeima ceturtdien steidzamības kārtā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus valsts robežas likumā, kas novērš neskaidrības par Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes pilnvarām, palīdzot valsts robežas apsargāšanā. Grozījumi likumā paredz ļaut profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem vajadzības gadījumā pārmeklēt transportlīdzekļus, lai notvertu personas, kas nelikumīgos migrantus pārvieto pāri robežai.
Rīgas pašvaldība apzinājusi 355 bumbu patvertnēm piemērotas vietas galvaspilsētā un secinājusi – viss jāsāk no nulles. Situācija ar šo ēku esamību un tehnisko stāvokli nav laba, un progress arī izpaliek. Lai iekustinātu patvertņu infrastruktūras veidošanu, izskan arī ideja par īpašu atbalsta programmu pazemes telpu labiekārtošanai un pārveidei par patvertnēm.
Personāla fiziska ietekmēšana un vardarbība nav pieņemama – tā saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs pēc tam, kad slimnīcā pašlaik spiesta ārstēties kāda intensīvās terapijas ārste, kurai darba laikā uzbruka kāda pacienta sieva. Dežūrārste pacienta sievai pavēstījusi ārstu konsīlija lēmumu par sievietes vīram iestājušos smadzeņu nāvi un vajadzību viņu atvienot no mākslīgi dzīvību uzturošajām iekārtām.
Ar saukli "Esi vesels vīrietis!" pirmdien, 20. novembrī, pārdesmit dalībnieku pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai dotos "Ūsu gājienā". Novembris ir vīriešu veselības mēnesis, un šogad tajā īpašs uzsvars likts uz nepieciešamību pārbaudīt savu veselību. Tādēļ arī visi gājiena dalībnieki apņēmušies veikt vismaz vienu veselības pārbaudi nākamā gada laikā.
Dienu pirms Latvijas 105. gadskārtas svinībām vairāk nekā 800 valsts un starptautisko skolu skolēnu šodien demonstrēja savas zināšanas par mūsu valsts simboliem, valodu, kultūru, vēsturi, dabu un ģeogrāfiju atklātajā Latvijas un novadu mācības olimpiādē ar nosaukumu "Ko tu zini par Latviju?". Šāda olimpiāde pirms valsts svētkiem norit trešo gadu pēc kārtas.
Paku piegādes uzņēmums "Venipak" uz izmeklēšanas laiku atstādinājis agresīvo šoferi, kurš otrdien, 14. novembrī, gandrīz izraisīja smagu avāriju uz Bauskas šosejas. Video, kurā fiksēti bīstamie manevri starp vairākām kravas automašīnām, un foto, kurā redzams šī paša uzņēmuma apgāzies buss, izsaukuši plašu rezonansi sociālajos tīklos. Apspriesta ne vien konkrēto autovadītāju rīcība, bet vaicāts arī par uzņēmuma atbildību.
Skolu tīkla sakārtošana ir jautājums, kurā starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un pašvaldībām, kas ir skolu dibinātājas, tradicionāli izceļas lielas nesaskaņas. Tagad, lai izvairītos no satraukuma radīšanas, ministrija nolēma iecerēto skolu tīkla izmaiņu karti vairs nepubliskot, bet zināms, ka jau nākamgad pārmaiņas varētu skart 60 skolas.
Pasaka par eža kažociņu šogad izdota arī zīmju valodā, tādējādi papildinot šīs grāmatas versijas vieglajā valodā, palielinātā drukā, Braila rakstā un audio formātā. Grāmatas izdošana zīmju valodā ir lieli svētki nedzirdīgo kopienai, īpaši bērniem, – otrdien izskanēja grāmatas atklāšanā. Zīmju valodu nedzirdīgi bērni iemācās pirmo, bet rakstīto tekstu tikai pēc tam.
Pārtikas un veterinārais dienests ierosinājis administratīvo lietu par novārdzināto zirgu, kam plašāku uzmanību sociālajos tīklos pievērsa kāda sieviete, ziņojot par nepietiekamu aprūpi un neatbilstīgiem apstākļiem. Jātnieku sporta kluba un zirgu staļļa īpašniece dzīvnieka badināšanu noliedza, uzsverot, ka dzīvnieku aprūpējusi tiktāl, cik sniegušās viņas tiesības to darīt.
Kā iemeslu minot bērnu attīstībai kaitējošus apstākļus un Valsts policijā uzsākto resorisko pārbaudi, Jūrmalas bāriņtiesas priekšsēdētāja vērsusies pie pašvaldības bibliotēkām un izglītības iestādēm, aicinot ierobežot piekļuvi četrām pretrunīgi vērtētām bērnu grāmatām, kā arī aicinot šīs grāmatas izņemt no skolu bibliotēkām. To vidū arī plaši apspriestā grāmata "Tur lejā" un grāmata "Kad tētis pārrunāja kutelīgus jautājumus".
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija vienojusies uz nākamo sēdi virzīt vienotu priekšlikumu par alkohola tirdzniecības laika ierobežojumiem, kas paredz liegumu alkoholu pārdot darba dienās un sestdienās no pulksten 20.00 līdz nākamās dienas 10 rītā. Bet svētdienās un svētku dienās no pulksten 15.00 līdz nākamās darba dienas pulksten 10 no rīta.
Katra desmitā sieviete pēc dzemdībām var saslimt ar pēcdzemdību depresiju, uzsver speciālisti. Jautājums par pēcdzemdību depresiju un mammu aprūpi aktualizēts pēc traģēdijas ar pazudušo Annu Jansoni un viņas meitas Luīzes bojāeju. Speciālisti atzīst, ka jauno māmiņu psihiskajai veselībai Latvijā uzmanību pievērš nepietiekami, pirmajā plānā izvirzot fizisko veselību un jaundzimušā labsajūtu.